Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Sieviešu pensijas vecums
Akciju cena
Pašreizējā Sieviešu pensijas vecums vērtība valstī ir 66 gadss. Sieviešu pensijas vecums valstī samazinājies līdz 66 gadss 1.01.2023., pēc tam, kad tas bija 66 gadss 1.01.2022.. No 1.01.2009. līdz 1.01.2024., vidējais IKP valstī bija 63,55 gadss. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2020. ar 66,00 gadss, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2009. ar 60,00 gadss.
Sieviešu pensijas vecums ·
Max
Pensijas vecums sievietēm | |
---|---|
1.01.2009. | 60,00 Years |
1.01.2010. | 60,00 Years |
1.01.2011. | 60,75 Years |
1.01.2012. | 61,25 Years |
1.01.2013. | 61,75 Years |
1.01.2014. | 62,25 Years |
1.01.2015. | 62,75 Years |
1.01.2016. | 63,42 Years |
1.01.2017. | 64,17 Years |
1.01.2018. | 65,00 Years |
1.01.2019. | 65,50 Years |
1.01.2020. | 66,00 Years |
1.01.2021. | 66,00 Years |
1.01.2022. | 66,00 Years |
1.01.2023. | 66,00 Years |
Sieviešu pensijas vecums Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2023. | 66 gadss |
1.01.2022. | 66 gadss |
1.01.2021. | 66 gadss |
1.01.2020. | 66 gadss |
1.01.2019. | 65,5 gadss |
1.01.2018. | 65 gadss |
1.01.2017. | 64,17 gadss |
1.01.2016. | 63,42 gadss |
1.01.2015. | 62,75 gadss |
1.01.2014. | 62,25 gadss |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Sieviešu pensijas vecums
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Algas | 696 GBP/Week | 693 GBP/Week | Mēneša |
🇬🇧 Algu pieaugums | 4,3 % | 3,9 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarba līmenis | 4,4 % | 4,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 13,7 % | 12,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarbnieki | 1,629 milj. | 1,578 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Daļēja darba laika nodarbinātība | 8,291 milj. | 8,208 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Darbaspēka izmaksas | 122,3 points | 121 points | Ceturksnis |
🇬🇧 Iedzīvotāji | 67,6 milj. | 66,98 milj. | Gada |
🇬🇧 Iegādes līmenis | 78,1 % | 77,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta pieteikumos | 23 700 | 102 300 | Mēneša |
🇬🇧 Minimālās algas | 11,44 GBP/Hour | 10,42 GBP/Hour | Gada |
🇬🇧 Neaktivitātes līmenis | 21,8 % | 21,9 % | Mēneša |
🇬🇧 Nezemnieciskās algas nomaksas | -58 569 | -6195 | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātības izmaiņas | 220 000 | 373 000 | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātības līmenis | 74,8 % | 75 % | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātie | 33,232 milj. | 33,094 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇬🇧 pilna laika nodarbinātība | 24,905 milj. | 24,901 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Produktivitāte | 101,8 points | 102 points | Ceturksnis |
🇬🇧 Ražošanas algas | 764 GBP/Week | 759 GBP/Week | Mēneša |
🇬🇧 Reālā peļņa bez bonusiem | 1,9 % | 2,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Reālais ienākums, ieskaitot bonusus | 0,8 % | 0,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Vakanču saraksts | 831 000 | 840 000 | Mēneša |
🇬🇧 Vidējā peļņa bez bonusa. | 5,1 % | 5,4 % | Mēneša |
🇬🇧 Vidējais stundu skaits nedēļā | 32,1 Hours | 31,9 Hours | Mēneša |
Apvienotajā Karalistē, sākot no 2011. gada, sieviešu pensionēšanās vecums pieaug par sešiem mēnešiem gadā, līdz 2018. gadā tas sasniedz 65 gadus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Sieviešu pensijas vecums
"Retirement Age Women" kategorija attiecas uz sievietēm, kuras sasniegušas pensijas vecumu, un tas ir būtisks makroekonomisks indikators Latvijā, kas sniedz dziļāku izpratni par iedzīvotāju struktūru un valsts ekonomiskajām tendencēm. Mana mērķis ir piedāvāt profesionālu un SEO optimizētu aprakstu par šo tēmu, lai nodrošinātu, ka Eulerpool lietotāji var viegli atrast nepieciešamo informāciju un iegūt vērtīgus ieskatus. Sieviešu loma ekonomikā ir mainījusies laika gaitā, un to ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātība un pensiju politika ir būtiski faktori, kas ietekmē valsts kopējo ekonomikas stāvokli. Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir noteikts oficiālais pensijas vecums, kuru sievietēm ir jāsa asniedz, lai varētu baudīt pensijas priekšrocības. Taču ne visas sievietes izvēlas pārtraukt darbu, piedzīvojot demogrāfiskos un ekonomiskos faktorus, kas ietekmē viņu izvēli turpināt vai pārtraukt darba aktivitātes. Latvijas iedzīvotāju novecošanas tendences, kuras skar arī sievietes pensijas vecumā, liecina par pieaugošu pieprasījumu pēc sociālās aprūpes un medicīniskajiem pakalpojumiem. Tas uzliek valstij papildu finansiālo slogu, kas jāpārvalda caur makroekonomisku plānošanu un fiskālo politiku. Sievietes bieži dzīvo ilgāk nekā vīrieši, tādējādi ieviešot pavisam jaunas dinamikas gan finanšu plānošanā, gan vajadzību pēc ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanā. Svarīgs faktors, kas ir jāapsver attiecībā uz sievietēm pensijas vecumā Latvijā, ir dzimumu nevienlīdzība gan atalgojumā, gan darba tirgus iespējās. Daudzas sievietes savas profesionālās karjeras laikā piedzīvo pārtraukumus, kuri saistīti ar bērnu kopšanu vai citām saistībām, kas viņas var ievērojami ietekmēt vēlāk, sasniedzot pensijas vecumu. Rezultātā viņu pensijas iekrājumi var būt mazāki, kas spiež viņas vai nu turpināt strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, vai paļauties uz papildu sociālās palīdzības līdzekļiem. Makroekonomiskā analīzē svarīgi ir aplūkot ne tikai dzimumu nevienlīdzības, bet arī sociālo grupu nevienlīdzības aspektus. Piemēram, lauku reģionos dzīvojošām sievietēm pensijas vecumā bieži ir ierobežotākas iespējas saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus un sociālo aprūpi, salīdzinot ar sievietēm, kuras dzīvo pilsētās. Tas var radīt atšķirības dzīves kvalitātē un nosargātībā starp dažādām sociālajām grupām. No ekonomiskā viedokļa, sievietes pensijas vecumā ir neatņemama daļa no iekšzemes patēriņa, kas ir svarīgs makroekonomisks rādītājs. Viņu patēriņa paradumi, īpaši veselības aprūpes un mājsaimniecības preču iegāde, var ietekmēt iekšzemes patēriņa indeksu un līdz ar to arī vispārējo ekonomikas stāvokli. Turklāt, ja sievietes izvēlas turpināt strādāt, tas sekmē darba tirgus elastību un nodrošina papildus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, kas ir izšķiroši finansējot sociālās aprūpes programmas. Latvijas pensiju sistēma piedāvā dažādas iespējas sievietēm pensijas vecumā. Ir svarīgi nodrošināt, ka šīs iespējas ir viegli pieejamas un saprotamas, lai sievietes varētu pieņemt informētus lēmumus par savas pensijas plāniem un iespējām. Valsts iestādēm jāstrādā pie tā, lai uzlabotu informācijas pieejamību un atbalsta mehānismus, kas palīdzētu sievietēm veiksmīgi pielāgoties dzīves posmam pēc darba gaitu beigām. Pensijas vecuma sievietēm Latvijā ir arī svarīga loma sociālajā un kultūras audumā. Viņas bieži vien ir aktīvas vietējās kopienās, piedalās sabiedriskajos darbos un atbalsta ģimenes locekļus. Šī sociālā loma ir būtiska, jo tā nodrošina sociālo kohēziju un savstarpējo atbalstu, kas ir svarīgs faktors stabilas un labklājīgas sabiedrības izveidē. Turklāt, sievietes pensijas vecumā var iesaistīties brīvprātīgajā darbā, uzņēmējdarbībā vai izglītības aktivitātēs, kas papildus veicina ekonomisko un sociālo attīstību. Brīvprātīgais darbs un sabiedriskā darbība ir nozīmīgi elementi, kas veicina sociālo kapitālu un palīdz uzturēt sabiedrības kopējo labklājību. Noslēgumā, “Retirement Age Women” kategorija Eulerpool makroekonomiskajā datu platformā sniedz padziļinātu izpētes iespēju par sieviešu pensijas vecumā situāciju Latvijā. Šī kategorija palīdz izprast, kā demogrāfiskie un ekonomiskie faktori ietekmē sievietes pensijas vecumā, viņu ekonomiskās iespējas, dzīves kvalitāti un lomu sabiedrībā. Šāda veida dati ir nenovērtējami gan politikas veidotājiem, gan pētniekiem un sabiedrībai kopumā, lai veidotu ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības politikas.