Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Naudas rezerves norma
Akciju cena
Pašreizējā naudas rezerves norma Polija ir 3,5 %. Naudas rezerves norma Polija samazinājās līdz 3,5 % uz 1.04.2024., pēc tam, kad tā bija 3,5 % uz 1.03.2024.. No 1.09.1999. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Polija bija 3,47 %. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.1999. ar 5,00 %, bet zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.04.2020. ar 0,50 %.
Naudas rezerves norma ·
Max
Skaidras naudas rezerves koeficients | |
---|---|
1.09.1999. | 5,00 % |
1.10.1999. | 5,00 % |
1.11.1999. | 5,00 % |
1.12.1999. | 5,00 % |
1.01.2000. | 5,00 % |
1.02.2000. | 5,00 % |
1.03.2000. | 5,00 % |
1.04.2000. | 5,00 % |
1.05.2000. | 5,00 % |
1.06.2000. | 5,00 % |
1.07.2000. | 5,00 % |
1.08.2000. | 5,00 % |
1.09.2000. | 5,00 % |
1.10.2000. | 5,00 % |
1.11.2000. | 5,00 % |
1.12.2000. | 5,00 % |
1.01.2001. | 5,00 % |
1.02.2001. | 5,00 % |
1.03.2001. | 5,00 % |
1.04.2001. | 5,00 % |
1.05.2001. | 5,00 % |
1.06.2001. | 5,00 % |
1.07.2001. | 5,00 % |
1.08.2001. | 5,00 % |
1.09.2001. | 5,00 % |
1.10.2001. | 5,00 % |
1.11.2001. | 5,00 % |
1.12.2001. | 5,00 % |
1.01.2002. | 5,00 % |
1.02.2002. | 4,50 % |
1.03.2002. | 4,50 % |
1.04.2002. | 4,50 % |
1.05.2002. | 4,50 % |
1.06.2002. | 4,50 % |
1.07.2002. | 4,50 % |
1.08.2002. | 4,50 % |
1.09.2002. | 4,50 % |
1.10.2002. | 4,50 % |
1.11.2002. | 4,50 % |
1.12.2002. | 4,50 % |
1.01.2003. | 4,50 % |
1.02.2003. | 4,50 % |
1.03.2003. | 4,50 % |
1.04.2003. | 4,50 % |
1.05.2003. | 4,50 % |
1.06.2003. | 4,50 % |
1.07.2003. | 4,50 % |
1.08.2003. | 4,50 % |
1.09.2003. | 4,50 % |
1.10.2003. | 3,50 % |
1.11.2003. | 3,50 % |
1.12.2003. | 3,50 % |
1.01.2004. | 3,50 % |
1.02.2004. | 3,50 % |
1.03.2004. | 3,50 % |
1.04.2004. | 3,50 % |
1.05.2004. | 3,50 % |
1.06.2004. | 3,50 % |
1.07.2004. | 3,50 % |
1.08.2004. | 3,50 % |
1.09.2004. | 3,50 % |
1.10.2004. | 3,50 % |
1.11.2004. | 3,50 % |
1.12.2004. | 3,50 % |
1.01.2005. | 3,50 % |
1.02.2005. | 3,50 % |
1.03.2005. | 3,50 % |
1.04.2005. | 3,50 % |
1.05.2005. | 3,50 % |
1.06.2005. | 3,50 % |
1.07.2005. | 3,50 % |
1.08.2005. | 3,50 % |
1.09.2005. | 3,50 % |
1.10.2005. | 3,50 % |
1.11.2005. | 3,50 % |
1.12.2005. | 3,50 % |
1.01.2006. | 3,50 % |
1.02.2006. | 3,50 % |
1.03.2006. | 3,50 % |
1.04.2006. | 3,50 % |
1.05.2006. | 3,50 % |
1.06.2006. | 3,50 % |
1.07.2006. | 3,50 % |
1.08.2006. | 3,50 % |
1.09.2006. | 3,50 % |
1.10.2006. | 3,50 % |
1.11.2006. | 3,50 % |
1.12.2006. | 3,50 % |
1.01.2007. | 3,50 % |
1.02.2007. | 3,50 % |
1.03.2007. | 3,50 % |
1.04.2007. | 3,50 % |
1.05.2007. | 3,50 % |
1.06.2007. | 3,50 % |
1.07.2007. | 3,50 % |
1.08.2007. | 3,50 % |
1.09.2007. | 3,50 % |
1.10.2007. | 3,50 % |
1.11.2007. | 3,50 % |
1.12.2007. | 3,50 % |
1.01.2008. | 3,50 % |
1.02.2008. | 3,50 % |
1.03.2008. | 3,50 % |
1.04.2008. | 3,50 % |
1.05.2008. | 3,50 % |
1.06.2008. | 3,50 % |
1.07.2008. | 3,50 % |
1.08.2008. | 3,50 % |
1.09.2008. | 3,50 % |
1.10.2008. | 3,50 % |
1.11.2008. | 3,50 % |
1.12.2008. | 3,50 % |
1.01.2009. | 3,50 % |
1.02.2009. | 3,50 % |
1.03.2009. | 3,50 % |
1.04.2009. | 3,50 % |
1.05.2009. | 3,50 % |
1.06.2009. | 3,00 % |
1.07.2009. | 3,00 % |
1.08.2009. | 3,00 % |
1.09.2009. | 3,00 % |
1.10.2009. | 3,00 % |
1.11.2009. | 3,00 % |
1.12.2009. | 3,00 % |
1.01.2010. | 3,00 % |
1.02.2010. | 3,00 % |
1.03.2010. | 3,00 % |
1.04.2010. | 3,00 % |
1.05.2010. | 3,00 % |
1.06.2010. | 3,00 % |
1.07.2010. | 3,00 % |
1.08.2010. | 3,00 % |
1.09.2010. | 3,00 % |
1.10.2010. | 3,00 % |
1.11.2010. | 3,00 % |
1.12.2010. | 3,50 % |
1.01.2011. | 3,50 % |
1.02.2011. | 3,50 % |
1.03.2011. | 3,50 % |
1.04.2011. | 3,50 % |
1.05.2011. | 3,50 % |
1.06.2011. | 3,50 % |
1.07.2011. | 3,50 % |
1.08.2011. | 3,50 % |
1.09.2011. | 3,50 % |
1.10.2011. | 3,50 % |
1.11.2011. | 3,50 % |
1.12.2011. | 3,50 % |
1.01.2012. | 3,50 % |
1.02.2012. | 3,50 % |
1.03.2012. | 3,50 % |
1.04.2012. | 3,50 % |
1.05.2012. | 3,50 % |
1.06.2012. | 3,50 % |
1.07.2012. | 3,50 % |
1.08.2012. | 3,50 % |
1.09.2012. | 3,50 % |
1.10.2012. | 3,50 % |
1.11.2012. | 3,50 % |
1.12.2012. | 3,50 % |
1.01.2013. | 3,50 % |
1.02.2013. | 3,50 % |
1.03.2013. | 3,50 % |
1.04.2013. | 3,50 % |
1.05.2013. | 3,50 % |
1.06.2013. | 3,50 % |
1.07.2013. | 3,50 % |
1.08.2013. | 3,50 % |
1.09.2013. | 3,50 % |
1.10.2013. | 3,50 % |
1.11.2013. | 3,50 % |
1.12.2013. | 3,50 % |
1.01.2014. | 3,50 % |
1.02.2014. | 3,50 % |
1.03.2014. | 3,50 % |
1.04.2014. | 3,50 % |
1.05.2014. | 3,50 % |
1.06.2014. | 3,50 % |
1.07.2014. | 3,50 % |
1.08.2014. | 3,50 % |
1.09.2014. | 3,50 % |
1.10.2014. | 3,50 % |
1.11.2014. | 3,50 % |
1.12.2014. | 3,50 % |
1.01.2015. | 3,50 % |
1.02.2015. | 3,50 % |
1.03.2015. | 3,50 % |
1.04.2015. | 3,50 % |
1.05.2015. | 3,50 % |
1.06.2015. | 3,50 % |
1.07.2015. | 3,50 % |
1.08.2015. | 3,50 % |
1.09.2015. | 3,50 % |
1.10.2015. | 3,50 % |
1.11.2015. | 3,50 % |
1.12.2015. | 3,50 % |
1.01.2016. | 3,50 % |
1.02.2016. | 3,50 % |
1.03.2016. | 3,50 % |
1.04.2016. | 3,50 % |
1.05.2016. | 3,50 % |
1.06.2016. | 3,50 % |
1.07.2016. | 3,50 % |
1.08.2016. | 3,50 % |
1.09.2016. | 3,50 % |
1.10.2016. | 3,50 % |
1.11.2016. | 3,50 % |
1.12.2016. | 3,50 % |
1.01.2017. | 3,50 % |
1.02.2017. | 3,50 % |
1.03.2017. | 3,50 % |
1.04.2017. | 3,50 % |
1.05.2017. | 3,50 % |
1.06.2017. | 3,50 % |
1.07.2017. | 3,50 % |
1.08.2017. | 3,50 % |
1.09.2017. | 3,50 % |
1.10.2017. | 3,50 % |
1.11.2017. | 3,50 % |
1.12.2017. | 3,50 % |
1.01.2018. | 3,50 % |
1.02.2018. | 3,50 % |
1.03.2018. | 3,50 % |
1.04.2018. | 3,50 % |
1.05.2018. | 3,50 % |
1.06.2018. | 3,50 % |
1.07.2018. | 3,50 % |
1.08.2018. | 3,50 % |
1.09.2018. | 3,50 % |
1.10.2018. | 3,50 % |
1.11.2018. | 3,50 % |
1.12.2018. | 3,50 % |
1.01.2019. | 3,50 % |
1.02.2019. | 3,50 % |
1.03.2019. | 3,50 % |
1.04.2019. | 3,50 % |
1.05.2019. | 3,50 % |
1.06.2019. | 3,50 % |
1.07.2019. | 3,50 % |
1.08.2019. | 3,50 % |
1.09.2019. | 3,50 % |
1.10.2019. | 3,50 % |
1.11.2019. | 3,50 % |
1.12.2019. | 3,50 % |
1.01.2020. | 3,50 % |
1.02.2020. | 3,50 % |
1.03.2020. | 3,50 % |
1.04.2020. | 0,50 % |
1.05.2020. | 0,50 % |
1.06.2020. | 0,50 % |
1.07.2020. | 0,50 % |
1.08.2020. | 0,50 % |
1.09.2020. | 0,50 % |
1.10.2020. | 0,50 % |
1.11.2020. | 0,50 % |
1.12.2020. | 0,50 % |
1.01.2021. | 0,50 % |
1.02.2021. | 0,50 % |
1.03.2021. | 0,50 % |
1.04.2021. | 0,50 % |
1.05.2021. | 0,50 % |
1.06.2021. | 0,50 % |
1.07.2021. | 0,50 % |
1.08.2021. | 0,50 % |
1.09.2021. | 0,50 % |
1.10.2021. | 0,50 % |
1.11.2021. | 2,00 % |
1.12.2021. | 2,00 % |
1.01.2022. | 2,00 % |
1.02.2022. | 2,00 % |
1.03.2022. | 3,50 % |
1.04.2022. | 3,50 % |
1.05.2022. | 3,50 % |
1.06.2022. | 3,50 % |
1.07.2022. | 3,50 % |
1.08.2022. | 3,50 % |
1.09.2022. | 3,50 % |
1.10.2022. | 3,50 % |
1.11.2022. | 3,50 % |
1.12.2022. | 3,50 % |
1.01.2023. | 3,50 % |
1.02.2023. | 3,50 % |
1.03.2023. | 3,50 % |
1.04.2023. | 3,50 % |
1.05.2023. | 3,50 % |
1.06.2023. | 3,50 % |
1.07.2023. | 3,50 % |
1.08.2023. | 3,50 % |
1.09.2023. | 3,50 % |
1.10.2023. | 3,50 % |
1.11.2023. | 3,50 % |
1.12.2023. | 3,50 % |
1.01.2024. | 3,50 % |
1.02.2024. | 3,50 % |
1.03.2024. | 3,50 % |
1.04.2024. | 3,50 % |
Naudas rezerves norma Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 3,5 % |
1.03.2024. | 3,5 % |
1.02.2024. | 3,5 % |
1.01.2024. | 3,5 % |
1.12.2023. | 3,5 % |
1.11.2023. | 3,5 % |
1.10.2023. | 3,5 % |
1.09.2023. | 3,5 % |
1.08.2023. | 3,5 % |
1.07.2023. | 3,5 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Naudas rezerves norma
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Banku bilance | 3,226 Bio. PLN | 3,201 Bio. PLN | Mēneša |
🇵🇱 Centrālās bankas bilance | 1,002 Bio. PLN | 982,224 miljardi PLN | Mēneša |
🇵🇱 Depozītu procentu likme | 5,25 % | 5,25 % | Mēneša |
🇵🇱 Krediti privātajam sektoram | 397,62 miljardi PLN | 395,858 miljardi PLN | Mēneša |
🇵🇱 Naudas agregāts M2 | 2,322 Bio. PLN | 2,318 Bio. PLN | Mēneša |
🇵🇱 Naudas masa M0 | 483,692 miljardi PLN | 465,91 miljardi PLN | Mēneša |
🇵🇱 Naudas masa M1 | 1,722 Bio. PLN | 1,707 Bio. PLN | Mēneša |
🇵🇱 Naudas masa M3 | 2,339 Bio. PLN | 2,331 Bio. PLN | Mēneša |
🇵🇱 Privātie parādi pret IKP | 102,5 % | 108 % | Gada |
🇵🇱 Procentu likme | 5,75 % | 5,75 % | Mēneša |
🇵🇱 Starpbanku likme | 5,86 % | 5,86 % | frequency_daily |
🇵🇱 Valūtas rezerves | 207,819 miljardi USD | 206,097 miljardi USD | Mēneša |
Polijā rezerves prasības attiecas uz monetārās politikas instrumentu, ko izmanto centrālā banka, lai regulētu banku sektora likviditāti un mazinātu īstermiņa procentu likmju svārstīgumu. Rezerves prasības ir pienākums, kas tiek uzlikts bankām, lai uzturētu konkrētu vidējo līdzekļu līmeni (noteiktu procentuālo apmēru) savos kontos centrālajā bankā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Naudas rezerves norma
Nauda Rezervju Koeficients (NRK) ir fundamentāls jēdziens makroekonomikā, kas ietekmē valstu banku darbību, monetāro politiku un ekonomisko stabilitāti. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas portāls, uzsver šī koeficienta nozīmīgumu, un šeit mēs detalizēti izklāstīsim tā darbību un ietekmi uz Latvijas un pasaules ekonomiku. Latvijā un citās valstīs centrālās bankas izmanto Nauda Rezervju Koeficientu kā galveno instrumentu, lai kontrolētu banku sistēmas likviditāti. NRK nosaka procentuālo daļu no kopējiem noguldījumiem, kas komercbankām ir jātur rezervēs centrālajā bankā. Šīs rezerves var būt gan kā skaidra nauda, gan kā centrālo bankas depozīti. Latvijā šo funkciju veic Latvijas Banka, kas ir atbildīga par monetāro politiku un finanšu sistēmas stabilitāti. Nauda Rezervju Koeficienta palielinājums vai samazinājums var ievērojami ietekmēt kredītu pieejamību, procentu likmes un ekonomisko izaugsmi. Kad centrālā banka palielina NRK, komercbankām jāpalielina savas rezerves, kas samazina to spēju izsniegt jaunus aizdevumus. Tas var samazināt naudas piedāvājumu ekonomikā, palielināt kredītu procentu likmes un pavājināt ekonomisko aktivitāti. Savukārt, samazinot NRK, centrālā banka atbrīvo lielāku skaitu līdzekļu, kas var tikt izmantoti aizdevumu izsniegšanai. Tas veicina naudas apgrozību ekonomikā, samazina kredītu procentu likmes un var stimulēt ekonomisko izaugsmi. Latvijas Banka, tāpat kā citas centrālās bankas, pielieto Nauda Rezervju Koeficientu adaptīvi, ņemot vērā ekonomiskās situācijas izmaiņas. Krīzes periodos, piemēram, finanšu krīzes vai pandēmijas laikā, centrālās bankas var samazināt NRK, lai palielinātu banku sistēmas likviditāti un stimulētu ekonomisko darbību. Pie stabilas un augošas ekonomikas centrālās bankas var palielināt NRK, lai novērstu inflācijas riskus un pārlieku riskantu aizdevumu pieaugumu. No makroekonomikas perspektīvas, Nauda Rezervju Koeficients ir cieši saistīts ar citām monetārās politikas sastāvdaļām, kā, piemēram, diskonta likmēm un atvērtā tirgus operācijām. Centralā banka var izmantot visas šīs sastāvdaļas koordinēti, lai sasniegtu konkrētus ekonomiskos mērķus, piemēram, stabilu inflāciju, zemu bezdarbu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Izpratne par NRK nozīmīgumu un tā izmaiņu ietekmi ir būtiska ne tikai ekonomistiem un finanšu profesionāļiem, bet arī uzņēmējiem un plašai sabiedrībai. Piemēram, uzņēmumi, kas plāno paplašināšanu vai lielus investīciju projektus, var gūt labumu no zināšanām par NRK, jo tas var ietekmēt kredītu pieejamību un izmaksas. Līdzīgi, mājsaimniecības, kas vēlas uzņemties hipotekāros aizdevumus vai citus kredītus, var izprast, kā NRK izmaiņas var ietekmēt viņu aizņēmumu nosacījumus. Eulerpool piedāvā detalizētus un aktuālus datus par Nauda Rezervju Koeficientu Latvijā un citās valstīs. Mūsu platforma nodrošina vizuālas datu prezentācijas un analīzes rīkus, kas palīdz lietotājiem saprast makroekonomiskos procesus un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu dati ir balstīti uz pārbaudītām avotiem un atjaunināti reāllaikā, nodrošinot visprecīzāko un atbilstošāko informāciju. Latvijas kontekstā, NRK vēsturiski ir mainījies, reaģējot uz dažādām ekonomiskām un finanšu situācijām. Latvijas Banka ir pielāgojusi NRK, lai atbalstītu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Pēdējās desmitgadēs, globālās finanšu krīzes un Eiro zonas parādu krīzes laikā NRK regulēšana bija būtisks instruments Latvijas Bankas arsenālā. Arī, pievienojoties Eirozonai, NRK politika pielāgota saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadlīnijām un prasībām. Kopumā Nauda Rezervju Koeficients ir kritiski svarīgs instruments centrālajām bankām, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienības centrālajām bankām, tostarp Latvijas Bankai, koordinēta NRK politika ir būtisks mehānisms, lai nodrošinātu finanšu sistēmas kohēziju un stabilitāti visā Eirozonas reģionā. Eulerpool turpina attīstīt savas datu analītikas un izpētes iespējas, lai piedāvātu lietotājiem visaptverošu skatījumu uz makroekonomiskajiem rādītājiem, tostarp Nauda Rezervju Koeficientu. Mūsu mērķis ir padarīt ekonomiskos datus pieejamus un saprotamus visiem, no zinātniekiem un ekonomistiem līdz uzņēmējiem un parastajām mājsaimniecībām. Mēs aicinām visu interesentu auditoriju izmantot mūsu resursus, lai dziļāk izprastu makroekonomiskos procesus un sagatavotos nākotnes izaicinājumiem un iespējām. Noslēgumā, Nauda Rezervju Koeficients ir fundamentāls instruments, kas palīdz centrālajām bankām regulēt naudas piedāvājumu, kontrolēt inflāciju un nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Eulerpool piedāvā visjaunākos un precīzākajos datus par šo un citiem svarīgiem makroekonomiskajiem rādītājiem, palīdzot mūsu lietotājiem labāk izprast ekonomikas dinamiku un pieņemt informētus lēmumus savā profesionālajā un privātajā dzīvē.