Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇵🇱

Polija Dabasgāzes imports

Akciju cena

62 160,285 Terajoule
Izmaiņas +/-
+1573,236 Terajoule
Izmaiņas %
+2,56 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Polija ir 62 160,285 Terajoule. Dabasgāzes imports Polija pieauga līdz 62 160,285 Terajoule uz 1.05.2024., pēc tam, kad tā bija 60 587,049 Terajoule uz 1.04.2024.. No 1.01.2008. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Polija bija 93 453,35 Terajoule. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2018. ar 162 680,00 Terajoule, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2010. ar 22 629,00 Terajoule.

Avots: EUROSTAT

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.05.2024.62 160,285 Terajoule
1.04.2024.60 587,049 Terajoule
1.03.2024.54 570,596 Terajoule
1.02.2024.54 187,788 Terajoule
1.01.2024.59 268,13 Terajoule
1.12.2023.80 101,467 Terajoule
1.11.2023.74 280,183 Terajoule
1.10.2023.62 437,844 Terajoule
1.09.2023.55 980,624 Terajoule
1.08.2023.53 459,663 Terajoule
1
2
3
4
5
...
20

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇵🇱
Ārvalstu parāds
431,553 miljardi USD429,065 miljardi USDCeturksnis
🇵🇱
Ārvalstu tiešās investīcijas
251,554 miljardi EUR238,97 miljardi EURGada
🇵🇱
Eksporti
27,979 miljardi EUR28,331 miljardi EURMēneša
🇵🇱
Ieroču pārdošana
499 milj. SIPRI TIV419 milj. SIPRI TIVGada
🇵🇱
Importi
27,283 miljardi EUR26,971 miljardi EURMēneša
🇵🇱
Kapitāla plūsmas
253 milj. EUR88 milj. EURMēneša
🇵🇱
Naftas ieguve
14 BBL/D/1K17 BBL/D/1KMēneša
🇵🇱
Pārskaitījumi
681 milj. EUR664 milj. EURCeturksnis
🇵🇱
Teikušā bilance pret IKP
1,6 % of GDP-2,4 % of GDPGada
🇵🇱
Tekošā konta bilance
588 milj. EUR168 milj. EURMēneša
🇵🇱
Terorisma indekss
0 Points0 PointsGada
🇵🇱
Tirdzniecības bilance
202 milj. EUR486 milj. EURMēneša
🇵🇱
Tirdzniecības nosacījumi
96 points97 pointsMēneša
🇵🇱
Zelta rezerves
358,69 Tonnes358,69 TonnesCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.