LeÄ£endÄri ieguldÄ«tÄji izvÄlas Eulerpool.
Trusted by leading companies and financial institutions
Polija Slimnīcas
Kurss
PaÅ”reizÄjÄ SlimnÄ«cas vÄrtÄ«ba Polija ir 33,59 milj. per one people. SlimnÄ«cas Polija pieauga lÄ«dz 33,59 milj. per one people 1.12.2022., pÄc tam 33,58 milj. per one people 1.12.2021.. No 31.12.1980. lÄ«dz 31.12.2022., vidÄjais IKP Polija bija 23,68 milj. per one people. VÄsturiski augstÄkÄ vÄrtÄ«ba tika sasniegta 31.12.2018. ar 33,60 milj. per one people, savukÄrt zemÄkÄ vÄrtÄ«ba tika reÄ£istrÄta 31.12.1986. ar 18,85 milj. per one people.
Slimnīcas
Slimnīcas
3 gadi
5 gadi
10 gadi
25 gadi
Max
SlimnÄ«cas VÄsture
| Datums | VÄrtÄ«ba |
|---|---|
| 1.12.2022. | 33,59 milj. per one people |
| 1.12.2021. | 33,58 milj. per one people |
| 1.12.2020. | 32,97 milj. per one people |
| 1.12.2019. | 32,56 milj. per one people |
| 1.12.2018. | 33,6 milj. per one people |
| 1.12.2017. | 33,55 milj. per one people |
| 1.12.2016. | 28,02 milj. per one people |
| 1.12.2015. | 28,09 milj. per one people |
| 1.12.2014. | 28,83 milj. per one people |
| 1.12.2013. | 28,52 milj. per one people |
LÄ«dzÄ«gi makroekonomiskie rÄdÄ«tÄji SlimnÄ«cas
Ärsti
Gada
ICU gultas
Gada
medmÄsas
Gada
Slimnīcu gultas
Gada
Makroekonomisko vietÅu izklÄsts citÄm valstÄ«m Eiropa
Kas ir Slimnīcas
Sadzirdot vÄrdu āhospitÄlis,ā daudzi cilvÄki uzreiz iedomÄjas ÄrstniecÄ«bas iestÄdi, kurÄ tiek sniegti medicÄ«niski pakalpojumi slimajiem. TomÄr no makroekonomikas perspektÄ«vas slimnÄ«cas ir daudz vairÄk nekÄ tikai medicÄ«niskie centri. TÄs ir svarÄ«gas infrastruktÅ«ras elementi, kas dod lielu ieguldÄ«jumu valsts ekonomikai. Å is raksts aplÅ«kos slimnÄ«cu nozÄ«mi, to ekonomiskÄs funkcijas un ietekmi uz sabiedrÄ«bu LatvijÄ. LatvijÄ slimnÄ«cas pilda vairÄkas bÅ«tiskas funkcijas. PirmkÄrt, tÄs nodroÅ”ina veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus iedzÄ«votÄjiem. KvalitatÄ«va medicÄ«niskÄ aprÅ«pe ir priekÅ”nosacÄ«jums darbaspÄka produktivitÄtei un ilgtermiÅa ekonomiskai attÄ«stÄ«bai. VeselÄ«gs darbaspÄks spÄj bÅ«t efektÄ«vÄks, produktÄ«vÄks un veicinÄt tautsaimniecÄ«bas izaugsmi. TÄdÄļ slimnÄ«cu loma tautsaimniecÄ«bÄ ir nenovÄrtÄjama. OtrkÄrt, slimnÄ«cas ir ievÄrojami darba devÄji. LielÄkÄs ÄrstniecÄ«bas iestÄdes nodarbina simtiem, dažreiz pat tÅ«kstoÅ”iem darbinieku, tai skaitÄ Ärstus, medmÄsas, tehniskos darbiniekus un administratÄ«vo personÄlu. Å Ä«s darbavietas rada ne tikai tieÅ”u ekonomisko ietekmi, bet arÄ« netieÅ”o ietekmi, izveidojot pieprasÄ«jumu pÄc dažÄdÄm pakalpojumu un preÄu nozarÄm, piemÄram, ÄdinÄÅ”ana, izmitinÄÅ”ana un transporta pakalpojumi. SlimnÄ«cas arÄ« veicina inovÄciju un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu. MedicÄ«nas tehnoloÄ£ijas un risinÄjumi, kas tiek izmantoti slimnÄ«cÄs, bieži vien veidojas sadarbÄ«bas rezultÄtÄ starp medicÄ«nas institÅ«cijÄm un uzÅÄmumiem, kas specializÄjas medicÄ«nas iekÄrtu un informÄcijas tehnoloÄ£iju nozarÄs. PiemÄram, augstas precizitÄtes diagnostikas iekÄrtas, telemedicÄ«nas risinÄjumi un digitÄlÄs veselÄ«bas platformas bieži vien tiek izstrÄdÄtas cieÅ”Ä sadarbÄ«bÄ ar ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄm. Makroekonomiski raugoties, slimnÄ«cas var bÅ«t arÄ« svarÄ«gs eksporta ieÅÄmumu avots. MedicÄ«nas tÅ«risms ir augoÅ”s virziens, kurÄ pacienti no citÄm valstÄ«m ceļo uz Latviju, lai saÅemtu kvalitatÄ«vus medicÄ«niskus pakalpojumus par konkurÄtspÄjÄ«gÄm cenÄm. Tas rada papildu ienÄkumus valsts ekonomikai un ievÄrojami veicina viesmÄ«lÄ«bas un transporta nozares attÄ«stÄ«bu. TurklÄt, medicÄ«nas tÅ«risms novÄrÅ” nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc latvieÅ”iem izceļot ÄrstniecÄ«bas nolÅ«kos, tÄdÄjÄdi samazinot arÄ« valsts veselÄ«bas industrijas lÄ«dzekļu izejoÅ”o plÅ«smu. SvarÄ«gs aspekts ir arÄ« slimnÄ«cu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«ba. Jaunie projekti, piemÄram, modernas slimnÄ«cu Äku bÅ«vniecÄ«ba un esoÅ”o Äku renovÄcija, veicina bÅ«vniecÄ«bas nozares izaugsmi. BÅ«vniecÄ«bas projekti ne tikai nodroÅ”ina darbavietas, bet arÄ« veicina cita veida ieguldÄ«jumus un ekonomisko aktivitÄti. RunÄjot par sabiedrisko labumu, slimnÄ«cas ir svarÄ«gas sociÄlo un ekonomisko nevienlÄ«dzÄ«bu mazinÄÅ”anÄ. NodroÅ”inot pieejamu un augstas kvalitÄtes veselÄ«bas aprÅ«pi, slimnÄ«cas palÄ«dz visiem sabiedrÄ«bas locekļiem, neatkarÄ«gi no viÅu ienÄkumu lÄ«meÅa, gÅ«t pieeju veselÄ«bas pakalpojumiem. Tas ir Ä«paÅ”i svarÄ«gi tiem, kuri atrodas ekonomiski neaizsargÄtÄ situÄcijÄ, tÄdÄjÄdi samazinot sociÄlo spriedzi un veicinot ilgtermiÅa sabiedrÄ«bas stabilitÄti. Papildus tam, slimnÄ«cas veic bÅ«tisku izglÄ«tÄ«bas un pÄtniecÄ«bas lomu. DaudzÄs slimnÄ«cÄs ir izveidoti mÄcÄ«bu centri, kur tiek apmÄcÄ«ti jaunie speciÄlisti, kÄ arÄ« veiktas nozÄ«mÄ«gas pÄtniecÄ«bas aktivitÄtes. Å Ädi centri veicina jaunu zinÄÅ”anu radīŔanu un izplatīŔanu, kas savukÄrt veicina medicÄ«nas nozares attÄ«stÄ«bu un inovÄcijas. LatvijÄ slimnÄ«cu sektors saskaras ar vairÄkiem izaicinÄjumiem, tostarp finansÄjuma trÅ«kumu, personÄla trÅ«kumu un bieži vien arÄ« nepietiekamu infrastruktÅ«ras stÄvokli. TomÄr, neskatoties uz Å”iem izaicinÄjumiem, slimnÄ«cu sistÄmas stiprÄs puses un ieguldÄ«jums valsts makroekonomikÄ ir neapstrÄ«dami. Lai turpinÄtu stiprinÄt slimnÄ«cu sektoru, ir nepiecieÅ”ams ilgtermiÅa stratÄÄ£isks plÄnoÅ”anas process, kas iekļauj regulÄru infrastruktÅ«ras uzlaboÅ”anu, kvalificÄtu darbaspÄka sagatavoÅ”anu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas veicinÄÅ”anu. NoslÄgumÄ, slimnÄ«cas LatvijÄ ir ne tikai vieta, kur ÄrstÄ slimÄ«bas, bet arÄ« svarÄ«gs ekonomisks, sociÄls un tehnoloÄ£isks resurss. TÄs veicina darba tirgu, attÄ«sta inovÄcijas, rada eksporta iespÄjas un citus tieÅ”os un netieÅ”os ekonomiskos labumus. Saprotot un novÄrtÄjot slimnÄ«cu nozÄ«mi, ir iespÄjams veidot ilgtermiÅa politiku un investÄ«cijas, kas ne tikai uzlabos sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, bet arÄ« veicinÄs kopÄjo valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu. Eulerpool tiecas sniegt visaptveroÅ”u makroekonomikas datu analÄ«zi, un slimnÄ«cu sektors ir bÅ«tisks elements mÅ«su piedÄvÄjumÄ, lai palÄ«dzÄtu Latvijas ekonomikas dalÄ«bniekiem pieÅemt informÄtus un izsvÄrtus lÄmumus.

