Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Papua-Jaungvineja Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Papua-Jaungvineja ir 9,769 miljardi PGK. Tirdzniecības bilance Papua-Jaungvineja samazinājās līdz 9,769 miljardi PGK 1.03.2023., pēc tam kad tā bija 10,4 miljardi PGK 1.12.2022.. No 1.06.1997. līdz 1.06.2023., vidējais IKP Papua-Jaungvineja bija 2,50 miljardi PGK. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.12.2022. ar 10,40 miljardi PGK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1997. ar 75,00 milj. PGK.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.06.1997. | 290,00 milj. PGK |
1.09.1997. | 259,00 milj. PGK |
1.12.1997. | 75,00 milj. PGK |
1.03.1998. | 141,00 milj. PGK |
1.06.1998. | 417,00 milj. PGK |
1.09.1998. | 489,00 milj. PGK |
1.12.1998. | 429,00 milj. PGK |
1.03.1999. | 311,00 milj. PGK |
1.06.1999. | 495,00 milj. PGK |
1.09.1999. | 768,00 milj. PGK |
1.12.1999. | 696,00 milj. PGK |
1.03.2000. | 796,00 milj. PGK |
1.06.2000. | 758,00 milj. PGK |
1.09.2000. | 734,00 milj. PGK |
1.12.2000. | 746,00 milj. PGK |
1.03.2001. | 807,00 milj. PGK |
1.06.2001. | 834,00 milj. PGK |
1.09.2001. | 837,00 milj. PGK |
1.12.2001. | 462,00 milj. PGK |
1.03.2002. | 486,00 milj. PGK |
1.06.2002. | 609,00 milj. PGK |
1.09.2002. | 468,00 milj. PGK |
1.12.2002. | 759,00 milj. PGK |
1.03.2003. | 955,00 milj. PGK |
1.06.2003. | 803,00 milj. PGK |
1.09.2003. | 921,00 milj. PGK |
1.12.2003. | 932,00 milj. PGK |
1.03.2004. | 970,00 milj. PGK |
1.06.2004. | 960,00 milj. PGK |
1.09.2004. | 561,00 milj. PGK |
1.12.2004. | 1,24 miljardi PGK |
1.03.2005. | 822,00 milj. PGK |
1.06.2005. | 1,45 miljardi PGK |
1.09.2005. | 1,49 miljardi PGK |
1.12.2005. | 1,80 miljardi PGK |
1.03.2006. | 1,40 miljardi PGK |
1.06.2006. | 2,23 miljardi PGK |
1.09.2006. | 1,68 miljardi PGK |
1.12.2006. | 1,45 miljardi PGK |
1.03.2007. | 1,10 miljardi PGK |
1.06.2007. | 2,28 miljardi PGK |
1.09.2007. | 1,49 miljardi PGK |
1.12.2007. | 1,41 miljardi PGK |
1.03.2008. | 1,72 miljardi PGK |
1.06.2008. | 2,07 miljardi PGK |
1.09.2008. | 1,91 miljardi PGK |
1.12.2008. | 1,50 miljardi PGK |
1.03.2009. | 959,00 milj. PGK |
1.06.2009. | 738,00 milj. PGK |
1.09.2009. | 1,22 miljardi PGK |
1.12.2009. | 1,28 miljardi PGK |
1.03.2010. | 1,30 miljardi PGK |
1.06.2010. | 1,59 miljardi PGK |
1.09.2010. | 1,54 miljardi PGK |
1.12.2010. | 1,60 miljardi PGK |
1.03.2011. | 1,79 miljardi PGK |
1.06.2011. | 1,84 miljardi PGK |
1.09.2011. | 1,36 miljardi PGK |
1.12.2011. | 1,36 miljardi PGK |
1.03.2012. | 353,00 milj. PGK |
1.06.2012. | 1,27 miljardi PGK |
1.09.2012. | 687,00 milj. PGK |
1.12.2012. | 951,00 milj. PGK |
1.03.2013. | 211,00 milj. PGK |
1.06.2013. | 101,00 milj. PGK |
1.09.2013. | 662,00 milj. PGK |
1.12.2013. | 222,00 milj. PGK |
1.03.2014. | 657,00 milj. PGK |
1.06.2014. | 2,36 miljardi PGK |
1.09.2014. | 4,51 miljardi PGK |
1.12.2014. | 5,37 miljardi PGK |
1.03.2015. | 4,24 miljardi PGK |
1.06.2015. | 4,04 miljardi PGK |
1.09.2015. | 3,35 miljardi PGK |
1.12.2015. | 3,82 miljardi PGK |
1.03.2016. | 3,40 miljardi PGK |
1.06.2016. | 3,52 miljardi PGK |
1.09.2016. | 3,93 miljardi PGK |
1.12.2016. | 4,61 miljardi PGK |
1.03.2017. | 4,65 miljardi PGK |
1.06.2017. | 5,02 miljardi PGK |
1.09.2017. | 4,87 miljardi PGK |
1.12.2017. | 5,28 miljardi PGK |
1.03.2018. | 4,36 miljardi PGK |
1.06.2018. | 4,64 miljardi PGK |
1.09.2018. | 4,87 miljardi PGK |
1.12.2018. | 5,40 miljardi PGK |
1.03.2019. | 4,76 miljardi PGK |
1.06.2019. | 6,01 miljardi PGK |
1.09.2019. | 6,43 miljardi PGK |
1.12.2019. | 5,91 miljardi PGK |
1.03.2020. | 4,98 miljardi PGK |
1.06.2020. | 3,58 miljardi PGK |
1.09.2020. | 4,33 miljardi PGK |
1.12.2020. | 5,86 miljardi PGK |
1.03.2021. | 5,51 miljardi PGK |
1.06.2021. | 6,46 miljardi PGK |
1.09.2021. | 5,54 miljardi PGK |
1.12.2021. | 4,01 miljardi PGK |
1.03.2022. | 5,52 miljardi PGK |
1.06.2022. | 7,68 miljardi PGK |
1.09.2022. | 8,19 miljardi PGK |
1.12.2022. | 10,40 miljardi PGK |
1.03.2023. | 9,77 miljardi PGK |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2023. | 9,769 miljardi PGK |
1.12.2022. | 10,4 miljardi PGK |
1.09.2022. | 8,188 miljardi PGK |
1.06.2022. | 7,679 miljardi PGK |
1.03.2022. | 5,522 miljardi PGK |
1.12.2021. | 4,008 miljardi PGK |
1.09.2021. | 5,544 miljardi PGK |
1.06.2021. | 6,457 miljardi PGK |
1.03.2021. | 5,507 miljardi PGK |
1.12.2020. | 5,861 miljardi PGK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇬 Ārvalstu tiešās investīcijas | -21,1 milj. PGK | -726,4 milj. PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Eksporti | 10,429 miljardi PGK | 11,833 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Importi | 2,48 miljardi PGK | 2,064 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Kapitāla plūsmas | 3,703 miljardi PGK | 7,709 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Naftas ieguve | 31 BBL/D/1K | 31 BBL/D/1K | Mēneša |
🇵🇬 Teikušā bilance pret IKP | 16,1 % of GDP | 22,1 % of GDP | Gada |
🇵🇬 Tekošā konta bilance | 3,49 miljardi PGK | 8,317 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇵🇬 Zelta rezerves | 1,33 Tonnes | 1,33 Tonnes | Ceturksnis |
Kā lielākais preču eksportētājs Papua-Jaungvineja konsekventi uzrāda tirdzniecības pārpalikumus. Papua-Jaungvineja galvenokārt eksportē zeltu, naftu, vara rūdu, kafiju, kakao, augu eļļas, zivis un koksni. Papua-Jaungvineja galvenokārt importē degvielu, rīsus, transportlīdzekļus, smago tehniku, gaļu, dzelzi un tēraudu, kā arī riepas. Papua-Jaungvinejas galvenie tirdzniecības partneri ir Austrālija, Japāna, Ķīna, ASV, Singapūra un Nīderlande.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.