Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Papua-Jaungvineja Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Papua-Jaungvineja ir 22,1 % of GDP. Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Papua-Jaungvineja pieauga līdz 22,1 % of GDP 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 20 % of GDP 1.01.2021.. No 1.01.1994. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Papua-Jaungvineja bija 8,23 % of GDP. Lielākais visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2016. ar 24,70 % of GDP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2013. ar -16,60 % of GDP.
Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ·
Max
Teikušā bilance pret IKP | |
---|---|
1.01.1994. | 10,48 % of GDP |
1.01.1995. | 13,91 % of GDP |
1.01.1996. | 6,05 % of GDP |
1.01.1998. | 0,93 % of GDP |
1.01.1999. | 4,21 % of GDP |
1.01.2000. | 10,06 % of GDP |
1.01.2001. | 8,83 % of GDP |
1.01.2003. | 3,78 % of GDP |
1.01.2004. | 3,10 % of GDP |
1.01.2005. | 13,30 % of GDP |
1.01.2006. | 8,00 % of GDP |
1.01.2007. | 1,90 % of GDP |
1.01.2008. | 6,80 % of GDP |
1.01.2014. | 10,40 % of GDP |
1.01.2015. | 20,20 % of GDP |
1.01.2016. | 24,70 % of GDP |
1.01.2017. | 23,10 % of GDP |
1.01.2018. | 21,80 % of GDP |
1.01.2019. | 21,00 % of GDP |
1.01.2020. | 20,60 % of GDP |
1.01.2021. | 20,00 % of GDP |
1.01.2022. | 22,10 % of GDP |
Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 22,1 % of GDP |
1.01.2021. | 20 % of GDP |
1.01.2020. | 20,6 % of GDP |
1.01.2019. | 21 % of GDP |
1.01.2018. | 21,8 % of GDP |
1.01.2017. | 23,1 % of GDP |
1.01.2016. | 24,7 % of GDP |
1.01.2015. | 20,2 % of GDP |
1.01.2014. | 10,4 % of GDP |
1.01.2008. | 6,8 % of GDP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇬 Ārvalstu tiešās investīcijas | -21,1 milj. PGK | -726,4 milj. PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Eksporti | 10,429 miljardi PGK | 11,833 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Importi | 2,48 miljardi PGK | 2,064 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Kapitāla plūsmas | 3,703 miljardi PGK | 7,709 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Naftas ieguve | 31 BBL/D/1K | 31 BBL/D/1K | Mēneša |
🇵🇬 Tekošā konta bilance | 3,49 miljardi PGK | 8,317 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇵🇬 Tirdzniecības bilance | 7,949 miljardi PGK | 9,769 miljardi PGK | Ceturksnis |
🇵🇬 Zelta rezerves | 1,33 Tonnes | 1,33 Tonnes | Ceturksnis |
Procentuālās bilances kārtējā konta attiecība pret IKP sniedz informāciju par valsts starptautisko konkurētspēju līmeni. Parasti valstis, kurām ir ievērojams kārtējā konta pārpalikums, ir ar ekonomiku, kas lielā mērā ir atkarīga no eksporta ienākumiem, ar augstu uzkrājumu līmeni, bet vāju iekšzemes pieprasījumu. Savukārt valstis, kurām ir kārtējā konta deficīts, raksturo spēcīgs imports, zemi uzkrājumu līmeņi un augsti personīgās patēriņa rādītāji kā procentuālā daļa no rīcībā esošajiem ienākumiem.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
"Pašreizējais konts pret IKP ir būtisks makroekonomikas indikators, kas tiek plaši izmantots, lai analizētu valsts ekonomisko stāvokli un tās mijiedarbi ar pasaules ekonomiku. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina plašu makroekonomikas datu spektru, un mūsu misija ir nodrošināt detalizētu un precīzu informāciju par visiem svarīgākajiem rādītājiem, ieskaitot pašreizējais konts pret IKP attiecību Latvijā. Šajā rakstā mēs izskaidrosim šo indikatoru, tā nozīmi un ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Pašreizējais konts ir viens no maksājuma bilances komponentiem, kas iekļauj preču un pakalpojumu tirdzniecību, ienākumu pārvedumus un tekošos transferus. Ja pašreizējais konts ir pozitīvs, tas nozīmē, ka valsts eksports pārsniedz importu, un tādējādi tiek radīti pārpalikumi, kas stiprina valsts valūtas rezervju stāvokli. Pretēji, negatīvs pašreizējais konts norāda, ka valsts importa lielums pārsniedz eksportu, kas var radīt deficītu un potenciālās finansēšanas problēmas. Lai pilnībā saprastu pašreizējā konta ietekmi uz ekonomiku, ir jānovērtē tā attiecība pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). IKP ir visa valstī saražotā preču un pakalpojumu summa noteiktā laika posmā un tiek uzskatīta par galveno ekonomiskās aktivitātes mēru. Tādējādi pašreizējais konts pret IKP rādītājs sniedz svarīgu priekšstatu par valsts ekonomisko līdzsvaru un konkurētspēju starptautiskajā mērogā. Latvijai, kā mazai un atvērtai ekonomikai, pašreizējais konts ir īpaši svarīgs indikators. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības un tai raksturīga intensīva ārējā tirdzniecība ar ES dalībvalstīm un citām starptautiskām tirgus vietām. Tāpēc Latvijas ekonomikas stabilitāti un izaugsmi lielā mērā nosaka tās spēja eksportēt preces un pakalpojumus uz globālo tirgu un piesaistīt ārvalstu investīcijas. Pozitīvs pašreizējais konts pret IKP Latvijā norāda uz to, ka Latvija būtībā ir pašfinansējoša un spēj uzkrāt rezerves turpmākai ekonomiskajai attīstībai. Tas arī potenciāli pievilina ārvalstu investorus, jo liecina par makroekonomisko stabilitāti un finansiālo atbildību. Attiecīgajos gados, kad Latvijas pašreizējais konts ir bijis pozitīvs, ekonomika bieži ir piedzīvojusi izaugsmi, darba vietu radīšanu un algu pieaugumu. Cilvēki var vairāk patērēt, uzņēmumi var vairāk investēt un valsts budžets var kļūt sabalansētāks, kas ļauj valdībai atvērt finansējumu sabiedriskajiem projektiem un infrastruktūras uzlabošanai. Tādējādi pozitīva pašreizējā konta attiecība pret IKP uzlabo visas tautsaimniecības labklājību un stabilitāti. Tomēr negatīva pašreizējā konta attiecība pret IKP var izraisīt ekonomiskus izaicinājumus. Deficīts norāda uz problēmu ar tirdzniecības balansēšanu, īpaši ja imports pārsniedz eksportu. Tas var radīt lielus parādus un palielināt valsts atkarību no ārvalstu finansējuma. Ilgstoši deficīti var vājināt valūtu, izraisīt inflāciju vai pat radīt ekonomikas lejupslīdes risku. Latvijas gadījumā, negatīva pašreizējā konta attiecība pret IKP bieži vien bijusi saistīta ar ekonomiskajiem izaicinājumiem un ārējiem šokiem, piemēram, globālajām ekonomikas krīzēm, tirdzniecības sankcijām, pandēmijām un citiem faktoriem. Lai tiktu galā ar šādiem apstākļiem, valsts ir jārealizē stingra fiskālā politika, jāveicina eksports un jāsamazina imports, kā arī jāveicina investīcijas vietējo ražošanai un inovācijām. Eulerpool mājaslapā piedāvātā makroekonomiskā datu bāze nodrošina vērtīgus datus, lai detalizētāk analizētu Latvijas pašreizējā konta attiecību pret IKP vēsturiskās tendences un prognozes. Mūsu interaktīvās diagrammas un analīzes rīki palīdz saprast, kā pašreizējais konts ir attīstījies gadu gaitā, kuri faktori ir bijuši dominējoši un kādi rezultāti sagaidāmi turpmākajos periodos. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas ekonomisko stāvokli, Eulerpool piedāvā arī citus svarīgus makroekonomikas datus un indikatorus. Tas ietver IKP pieaugumu, inflācijas rādītājus, bezdarba līmeni, valdības parādu, valūtas kursus un daudz ko citu. Mēs apkopojam un analizējam datus no dažādiem uzticamiem avotiem, lai nodrošinātu mūsu lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju. Noslēgumā jāatzīmē, ka pašreizējais konts pret IKP ir būtiska Latvijas makroekonomikas rādītāja pareiza izpratne. Tas sniedz priekšstatu par Latvijas ekonomikas spēju līdzsvarot savu ārējo tirdzniecību un pārvaldīt finanšu plūsmas starptautiskajā arēnā. Eulerpool mājaslapa ir uzticams resurss, kas palīdzēs iegūt padziļinātu izpratni un veidot informētus ekonomiskos lēmumus. Ar mūsu rīkiem un analīzēm jūs varat veiksmīgi izpētīt Latvijas ekonomisko potenciālu un tās vietu globālajā ekonomikā."