Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇴🇲

Omāna Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

Akciju cena

218,5 milj. OMR
Izmaiņas +/-
+8,4 milj. OMR
Izmaiņas %
+3,92 %

Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Omāna ir 218,5 milj. OMR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Omāna pieauga līdz 218,5 milj. OMR 1.01.2021., pēc tam kad tas bija 210,1 milj. OMR 1.01.2020.. Laikā no 1.01.1998. līdz 1.01.2022., vidējais IKP Omāna bija 99,56 milj. OMR. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2018. ar 275,40 milj. OMR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2003. ar 19,10 milj. OMR.

Avots: National Centre for Statistic & Information, Oman

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

  • Max

IKP no ieguves nozares

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture

DatumsVērtība
1.01.2021.218,5 milj. OMR
1.01.2020.210,1 milj. OMR
1.01.2019.236,8 milj. OMR
1.01.2018.275,4 milj. OMR
1.01.2017.147,4 milj. OMR
1.01.2016.131 milj. OMR
1.01.2015.122,8 milj. OMR
1.01.2014.120 milj. OMR
1.01.2013.110,6 milj. OMR
1.01.2012.100,9 milj. OMR
1
2
3

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇴🇲
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
8,462 miljardi OMR8,253 miljardi OMRGada
🇴🇲
Būvniecības nozares IKP
2,771 miljardi OMR2,66 miljardi OMRGada
🇴🇲
Gada IKP izaugsmes temps
4,3 %2,1 %Gada
🇴🇲
Iekšzemes kopprodukts
39,771 miljardi OMR31,278 miljardi OMRGada
🇴🇲
IKP
108,19 miljardi USD114,67 miljardi USDGada
🇴🇲
IKP no pakalpojumiem
18,534 miljardi OMR17,133 miljardi OMRGada
🇴🇲
IKP no valsts pārvaldes
3,612 miljardi OMR3,442 miljardi OMRGada
🇴🇲
IKP par pastāvīgām cenām
43,042 miljardi OMR34,651 miljardi OMRGada
🇴🇲
IKP uz vienu iedzīvotāju
18 821,98 USD18 856,88 USDGada
🇴🇲
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
40 039,78 USD40 114,01 USDGada
🇴🇲
Lauksaimniecības IKP
902,4 milj. OMR719,2 milj. OMRGada
🇴🇲
Ražošanas IKP
4,335 miljardi OMR3,094 miljardi OMRGada
🇴🇲
Transportsfēras IKP
2,075 miljardi OMR1,273 miljardi OMRGada
🇴🇲
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
908,1 milj. OMR909,7 milj. OMRGada

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.