Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Norēķinu konts
Akciju cena
Pašreizējā Norēķinu konts vērtība Norvēģija ir 243,37 miljardi NOK. Norēķinu konts Norvēģija palielinājās līdz 243,37 miljardi NOK 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 193,048 miljardi NOK 1.09.2023.. No 1.03.1981. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 53,81 miljardi NOK. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2022. ar 620,42 miljardi NOK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar -25,43 miljardi NOK.
Norēķinu konts ·
Max
Tekošā konta bilance | |
---|---|
1.03.1981. | 2,38 miljardi NOK |
1.06.1981. | 6,46 miljardi NOK |
1.09.1981. | 4,16 miljardi NOK |
1.03.1982. | 1,86 miljardi NOK |
1.09.1982. | 3,26 miljardi NOK |
1.03.1983. | 72,00 milj. NOK |
1.06.1983. | 4,27 miljardi NOK |
1.09.1983. | 6,76 miljardi NOK |
1.12.1983. | 6,75 miljardi NOK |
1.03.1984. | 7,10 miljardi NOK |
1.06.1984. | 6,06 miljardi NOK |
1.09.1984. | 7,18 miljardi NOK |
1.12.1984. | 6,43 miljardi NOK |
1.03.1985. | 7,38 miljardi NOK |
1.06.1985. | 7,12 miljardi NOK |
1.09.1985. | 7,27 miljardi NOK |
1.12.1985. | 4,33 miljardi NOK |
1.03.1989. | 991,00 milj. NOK |
1.06.1989. | 1,01 miljardi NOK |
1.09.1989. | 2,15 miljardi NOK |
1.03.1990. | 682,00 milj. NOK |
1.09.1990. | 8,66 miljardi NOK |
1.12.1990. | 11,45 miljardi NOK |
1.03.1991. | 6,35 miljardi NOK |
1.06.1991. | 8,70 miljardi NOK |
1.09.1991. | 11,14 miljardi NOK |
1.12.1991. | 2,22 miljardi NOK |
1.03.1992. | 4,69 miljardi NOK |
1.06.1992. | 4,40 miljardi NOK |
1.09.1992. | 12,30 miljardi NOK |
1.12.1992. | 6,39 miljardi NOK |
1.03.1993. | 5,05 miljardi NOK |
1.06.1993. | 10,41 miljardi NOK |
1.09.1993. | 8,99 miljardi NOK |
1.12.1993. | 530,00 milj. NOK |
1.03.1994. | 5,83 miljardi NOK |
1.06.1994. | 5,60 miljardi NOK |
1.09.1994. | 8,18 miljardi NOK |
1.12.1994. | 6,75 miljardi NOK |
1.03.1995. | 10,45 miljardi NOK |
1.06.1995. | 5,00 miljardi NOK |
1.09.1995. | 11,57 miljardi NOK |
1.12.1995. | 6,67 miljardi NOK |
1.03.1996. | 20,38 miljardi NOK |
1.06.1996. | 14,46 miljardi NOK |
1.09.1996. | 18,64 miljardi NOK |
1.12.1996. | 17,49 miljardi NOK |
1.03.1997. | 23,53 miljardi NOK |
1.06.1997. | 15,32 miljardi NOK |
1.09.1997. | 18,30 miljardi NOK |
1.12.1997. | 13,14 miljardi NOK |
1.03.1998. | 9,31 miljardi NOK |
1.03.1999. | 3,29 miljardi NOK |
1.06.1999. | 9,90 miljardi NOK |
1.09.1999. | 22,66 miljardi NOK |
1.12.1999. | 33,68 miljardi NOK |
1.03.2000. | 43,85 miljardi NOK |
1.06.2000. | 39,10 miljardi NOK |
1.09.2000. | 62,63 miljardi NOK |
1.12.2000. | 76,81 miljardi NOK |
1.03.2001. | 62,90 miljardi NOK |
1.06.2001. | 56,33 miljardi NOK |
1.09.2001. | 67,29 miljardi NOK |
1.12.2001. | 61,01 miljardi NOK |
1.03.2002. | 46,13 miljardi NOK |
1.06.2002. | 51,53 miljardi NOK |
1.09.2002. | 44,31 miljardi NOK |
1.12.2002. | 50,36 miljardi NOK |
1.03.2003. | 50,06 miljardi NOK |
1.06.2003. | 44,00 miljardi NOK |
1.09.2003. | 47,37 miljardi NOK |
1.12.2003. | 53,80 miljardi NOK |
1.03.2004. | 52,72 miljardi NOK |
1.06.2004. | 47,97 miljardi NOK |
1.09.2004. | 58,10 miljardi NOK |
1.12.2004. | 61,81 miljardi NOK |
1.03.2005. | 74,71 miljardi NOK |
1.06.2005. | 58,96 miljardi NOK |
1.09.2005. | 82,81 miljardi NOK |
1.12.2005. | 106,36 miljardi NOK |
1.03.2006. | 76,24 miljardi NOK |
1.06.2006. | 89,87 miljardi NOK |
1.09.2006. | 95,48 miljardi NOK |
1.12.2006. | 96,15 miljardi NOK |
1.03.2007. | 58,28 miljardi NOK |
1.06.2007. | 48,50 miljardi NOK |
1.09.2007. | 86,13 miljardi NOK |
1.12.2007. | 94,53 miljardi NOK |
1.03.2008. | 90,03 miljardi NOK |
1.06.2008. | 108,24 miljardi NOK |
1.09.2008. | 97,09 miljardi NOK |
1.12.2008. | 112,93 miljardi NOK |
1.03.2009. | 40,38 miljardi NOK |
1.06.2009. | 77,43 miljardi NOK |
1.09.2009. | 60,86 miljardi NOK |
1.12.2009. | 82,20 miljardi NOK |
1.03.2010. | 77,70 miljardi NOK |
1.06.2010. | 66,59 miljardi NOK |
1.09.2010. | 57,19 miljardi NOK |
1.12.2010. | 82,42 miljardi NOK |
1.03.2011. | 71,47 miljardi NOK |
1.06.2011. | 83,82 miljardi NOK |
1.09.2011. | 87,55 miljardi NOK |
1.12.2011. | 103,06 miljardi NOK |
1.03.2012. | 122,20 miljardi NOK |
1.06.2012. | 66,24 miljardi NOK |
1.09.2012. | 84,54 miljardi NOK |
1.12.2012. | 97,74 miljardi NOK |
1.03.2013. | 80,90 miljardi NOK |
1.06.2013. | 66,73 miljardi NOK |
1.09.2013. | 72,22 miljardi NOK |
1.12.2013. | 95,70 miljardi NOK |
1.03.2014. | 118,39 miljardi NOK |
1.06.2014. | 66,39 miljardi NOK |
1.09.2014. | 54,62 miljardi NOK |
1.12.2014. | 91,52 miljardi NOK |
1.03.2015. | 80,09 miljardi NOK |
1.06.2015. | 61,96 miljardi NOK |
1.09.2015. | 56,41 miljardi NOK |
1.12.2015. | 48,02 miljardi NOK |
1.03.2016. | 41,61 miljardi NOK |
1.06.2016. | 20,69 miljardi NOK |
1.09.2016. | 17,88 miljardi NOK |
1.12.2016. | 44,39 miljardi NOK |
1.03.2017. | 60,01 miljardi NOK |
1.06.2017. | 59,48 miljardi NOK |
1.09.2017. | 32,94 miljardi NOK |
1.12.2017. | 33,79 miljardi NOK |
1.03.2018. | 93,59 miljardi NOK |
1.06.2018. | 79,78 miljardi NOK |
1.09.2018. | 96,98 miljardi NOK |
1.12.2018. | 49,90 miljardi NOK |
1.03.2019. | 70,84 miljardi NOK |
1.06.2019. | 31,96 miljardi NOK |
1.09.2019. | 17,68 miljardi NOK |
1.12.2019. | 15,92 miljardi NOK |
1.03.2020. | 53,37 miljardi NOK |
1.09.2020. | 7,25 miljardi NOK |
1.12.2020. | 2,97 miljardi NOK |
1.03.2021. | 97,21 miljardi NOK |
1.06.2021. | 98,35 miljardi NOK |
1.09.2021. | 161,34 miljardi NOK |
1.12.2021. | 286,74 miljardi NOK |
1.03.2022. | 403,99 miljardi NOK |
1.06.2022. | 356,48 miljardi NOK |
1.09.2022. | 620,42 miljardi NOK |
1.12.2022. | 340,97 miljardi NOK |
1.03.2023. | 304,81 miljardi NOK |
1.06.2023. | 175,96 miljardi NOK |
1.09.2023. | 193,05 miljardi NOK |
1.12.2023. | 243,37 miljardi NOK |
Norēķinu konts Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 243,37 miljardi NOK |
1.09.2023. | 193,048 miljardi NOK |
1.06.2023. | 175,959 miljardi NOK |
1.03.2023. | 304,805 miljardi NOK |
1.12.2022. | 340,968 miljardi NOK |
1.09.2022. | 620,421 miljardi NOK |
1.06.2022. | 356,478 miljardi NOK |
1.03.2022. | 403,991 miljardi NOK |
1.12.2021. | 286,735 miljardi NOK |
1.09.2021. | 161,34 miljardi NOK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Norēķinu konts
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Ārvalstu parāds | 7,819 Bio. NOK | 7,52 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Ārvalstu tiešās investīcijas | -6,135 miljardi NOK | -35,834 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Dabasgāzes importi | 266,268 Terajoule | 444,003 Terajoule | Mēneša |
🇳🇴 Eksporti | 153,232 miljardi NOK | 160,261 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Ieroču pārdošana | 222 milj. SIPRI TIV | 72 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇳🇴 Importi | 94,579 miljardi NOK | 94,489 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Kapitāla plūsmas | 269,75 miljardi NOK | 214,597 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Naftas eksporti | 57,355 miljardi NOK | 46,624 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Naftas ieguve | 1859 BBL/D/1K | 1867 BBL/D/1K | Mēneša |
🇳🇴 Teikušā bilance pret IKP | 17,5 % of GDP | 29,5 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Terorisma indekss | 1,747 Points | 3,514 Points | Gada |
🇳🇴 Tirdzniecības bilance | 58,653 miljardi NOK | 65,772 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Tirdzniecības nosacījumi | 91,49 points | 94,18 points | Ceturksnis |
Pašreizējais konts ir summējams no tirdzniecības bilances (eksports mīnus imports no precēm un pakalpojumiem), tīrie faktoru ienākumi (piemēram, procenti un dividendes) un neto pārvedumu maksājumi (piemēram, ārvalstu palīdzība).
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Norēķinu konts
Pašreizējais konts ir viena no svarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas nodrošina ieskatu valsts ekonomiskās veselības stāvoklī un tās tirdzniecības attiecībās ar pārējo pasauli. Tas spēlē centrālo lomu valsts maksājumu bilancē, kas ietekmē ne tikai nacionālo ekonomiku, bet arī globālās finanšu plūsmas. Tā kā Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina makroekonomikas datu parādīšanu, mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas precīzāku informāciju par šo svarīgo ekonomisko rādītāju. Pašreizējais konts galvenokārt sastāv no trim galvenajām komponentēm: tirdzniecības bilances, ienākumu konta un pārvedumu konta. Tirdzniecības bilance atspoguļo preču un pakalpojumu eksportu un importu un ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Ja tirdzniecības bilance ir pozitīva, tas nozīmē, ka valsts eksportē vairāk nekā importē, kas norāda uz stipru un konkurētspējīgu ekonomiku. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance norāda uz to, ka valsts importē vairāk nekā spēj eksportēt, kas var būt signāls par iekšēju ekonomisku vājumu vai lēnu izaugsmi. Ienākumu konts ietver peļņu no investīcijām, algas un maksu, kas plūst starp valsti un ārzemēm. Tas ietver gan ienākumus no ārzemju investīcijām, gan maksājumus ārvalstu uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbojas valsts teritorijā. Šis konts ir svarīgs, jo tas iezīmē, cik kārtīgi valstī tiek aplokoti ienākumi no ārvalstīm, kā arī valsts pašu ieguldījumu rādītājus citās zemēs. Pārvedumu konts ir saistīts ar vienpusējiem pārskaitījumiem, kas var ietvert oficiālās palīdzības maksājumus, darbinieku pārsūtītos naudas līdzekļus uz ārzemēm un privātpersonu dārgākos. Pārvedumu konta loma var būt nozīmīga valstīm, kurās ir liels ārvalstīs strādājošo darbinieku skaits, jo viņu nosūtītās naudas summas var veidot būtisku daļu no valsts ieņēmumiem. Pašreizējā konta saldo, kopumā ņemot visas šīs komponentes, var būt pozitīvs vai negatīvs. Pozitīvs saldo norāda uz to, ka valsts saņem vairāk naudas no pārējās pasaules, nekā tā pati tērē, savukārt negatīvs saldo norāda uz pretējo. Ilgstoši pozitīvs pašreizējais konts var stiprināt valsts valūtu un paaugstināt tās kredītreitingu, kas papildina investoru uzticību un veicina ekonomisko stabilitāti. Savukārt ilgstoši negatīvs pašreizējais konts var izraisīt centrālās bankas valūtas rezervju krājumus un palielināt valūtas vērtības devalvāciju, radot inflāciju un citas ekonomikas problēmas. Svarīgi izprast arī pašreizējā konta ietekmi uz globālo ekonomiku, jo īpaši globālajām finanšu plūsmām. Valstis ar ilggadējiem negatīviem pašreizējā konta saldiem var iekļauties parādu slazdos, kas var izraisīt finanšu nestabilitāti un pat recesiju. Pretstatā tam, valstis, kurām ir pozitīvi pašreizējā konta saldi, bieži vien iegulda naudu citās valstīs, radot kapitāla plūsmas, kas atbalsta globālo tirdzniecību un ekonomikas attīstību. Pašreizējā konta analīze un novērtēšana ir svarīga arī valstu valdībām un ekonomikas analītiķiem, jo tā var sniegt vērtīgus datus par valsts ārējo ekonomisko līdzsvaru un stratēģiju izstrādi, piemēram, investīciju, tirdzniecības politiku un valūtas kursa vadību. Eulerpool mērķis ir nodrošināt piekļuvi aktuālākiem un detalizētiem datiem par pašreizējo kontu, lai mūsu lietotāji - uzņēmēji, investori un ekonomikas speciālisti - vienmēr varētu pieņemt informētus lēmumus. Kopumā pašreizējais konts ir izšķiroši svarīgs rādītājs, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko veselību un tās saikni ar globālo ekonomisko vidi. Lai izprastu nākotnes ekonomisko politiku un valsts konkurētspējas stratēģijas, ir ļoti svarīgi regulāri veikt pašreizējā konta analīzi un sekot tās izmaiņām. Eulerpool ir šeit, lai palīdzētu sniegt precīzus un savlaicīgus makroekonomikas datus, kas palīdzēs jums sekot šīm svarīgajām ekonomiskajām tendencēm.