Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Valdības izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Valdības izdevumi vērtība Norvēģija ir 257,409 miljardi NOK. Valdības izdevumi Norvēģija pieauga līdz 257,409 miljardi NOK 1.12.2023., pēc tam, kad tie bija 254,936 miljardi NOK 1.09.2023.. No 1.03.1978. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 163,71 miljardi NOK. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2024. ar 258,80 miljardi NOK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1978. ar 80,27 miljardi NOK.
Valdības izdevumi ·
Max
Valsts izdevumi | |
---|---|
1.03.1978. | 81,77 miljardi NOK |
1.06.1978. | 80,27 miljardi NOK |
1.09.1978. | 82,41 miljardi NOK |
1.12.1978. | 83,50 miljardi NOK |
1.03.1979. | 84,24 miljardi NOK |
1.06.1979. | 86,03 miljardi NOK |
1.09.1979. | 86,77 miljardi NOK |
1.12.1979. | 87,59 miljardi NOK |
1.03.1980. | 88,99 miljardi NOK |
1.06.1980. | 89,16 miljardi NOK |
1.09.1980. | 90,28 miljardi NOK |
1.12.1980. | 91,24 miljardi NOK |
1.03.1981. | 91,42 miljardi NOK |
1.06.1981. | 92,92 miljardi NOK |
1.09.1981. | 93,39 miljardi NOK |
1.12.1981. | 94,14 miljardi NOK |
1.03.1982. | 94,03 miljardi NOK |
1.06.1982. | 95,41 miljardi NOK |
1.09.1982. | 95,75 miljardi NOK |
1.12.1982. | 95,85 miljardi NOK |
1.03.1983. | 98,77 miljardi NOK |
1.06.1983. | 96,73 miljardi NOK |
1.09.1983. | 97,72 miljardi NOK |
1.12.1983. | 99,32 miljardi NOK |
1.03.1984. | 98,01 miljardi NOK |
1.06.1984. | 99,67 miljardi NOK |
1.09.1984. | 100,17 miljardi NOK |
1.12.1984. | 100,65 miljardi NOK |
1.03.1985. | 101,00 miljardi NOK |
1.06.1985. | 102,09 miljardi NOK |
1.09.1985. | 102,84 miljardi NOK |
1.12.1985. | 103,23 miljardi NOK |
1.03.1986. | 104,78 miljardi NOK |
1.06.1986. | 102,96 miljardi NOK |
1.09.1986. | 104,96 miljardi NOK |
1.12.1986. | 105,52 miljardi NOK |
1.03.1987. | 106,86 miljardi NOK |
1.06.1987. | 109,63 miljardi NOK |
1.09.1987. | 109,63 miljardi NOK |
1.12.1987. | 109,92 miljardi NOK |
1.03.1988. | 107,18 miljardi NOK |
1.06.1988. | 107,30 miljardi NOK |
1.09.1988. | 108,10 miljardi NOK |
1.12.1988. | 109,16 miljardi NOK |
1.03.1989. | 110,13 miljardi NOK |
1.06.1989. | 110,11 miljardi NOK |
1.09.1989. | 112,67 miljardi NOK |
1.12.1989. | 112,31 miljardi NOK |
1.03.1990. | 112,15 miljardi NOK |
1.06.1990. | 117,74 miljardi NOK |
1.09.1990. | 118,48 miljardi NOK |
1.12.1990. | 116,82 miljardi NOK |
1.03.1991. | 121,43 miljardi NOK |
1.06.1991. | 121,55 miljardi NOK |
1.09.1991. | 123,33 miljardi NOK |
1.12.1991. | 126,01 miljardi NOK |
1.03.1992. | 129,66 miljardi NOK |
1.06.1992. | 129,43 miljardi NOK |
1.09.1992. | 130,37 miljardi NOK |
1.12.1992. | 132,71 miljardi NOK |
1.03.1993. | 134,75 miljardi NOK |
1.06.1993. | 135,36 miljardi NOK |
1.09.1993. | 132,25 miljardi NOK |
1.12.1993. | 138,73 miljardi NOK |
1.03.1994. | 133,91 miljardi NOK |
1.06.1994. | 137,00 miljardi NOK |
1.09.1994. | 137,50 miljardi NOK |
1.12.1994. | 140,48 miljardi NOK |
1.03.1995. | 138,22 miljardi NOK |
1.06.1995. | 135,80 miljardi NOK |
1.09.1995. | 137,84 miljardi NOK |
1.12.1995. | 138,90 miljardi NOK |
1.03.1996. | 140,63 miljardi NOK |
1.06.1996. | 139,99 miljardi NOK |
1.09.1996. | 142,61 miljardi NOK |
1.12.1996. | 143,06 miljardi NOK |
1.03.1997. | 140,40 miljardi NOK |
1.06.1997. | 148,96 miljardi NOK |
1.09.1997. | 145,65 miljardi NOK |
1.12.1997. | 147,76 miljardi NOK |
1.03.1998. | 148,79 miljardi NOK |
1.06.1998. | 150,79 miljardi NOK |
1.09.1998. | 151,29 miljardi NOK |
1.12.1998. | 152,57 miljardi NOK |
1.03.1999. | 153,98 miljardi NOK |
1.06.1999. | 155,57 miljardi NOK |
1.09.1999. | 155,89 miljardi NOK |
1.12.1999. | 157,00 miljardi NOK |
1.03.2000. | 159,44 miljardi NOK |
1.06.2000. | 157,96 miljardi NOK |
1.09.2000. | 158,84 miljardi NOK |
1.12.2000. | 159,31 miljardi NOK |
1.03.2001. | 165,31 miljardi NOK |
1.06.2001. | 163,71 miljardi NOK |
1.09.2001. | 165,29 miljardi NOK |
1.12.2001. | 166,67 miljardi NOK |
1.03.2002. | 168,22 miljardi NOK |
1.06.2002. | 172,04 miljardi NOK |
1.09.2002. | 173,30 miljardi NOK |
1.12.2002. | 171,33 miljardi NOK |
1.03.2003. | 173,22 miljardi NOK |
1.06.2003. | 173,39 miljardi NOK |
1.09.2003. | 174,19 miljardi NOK |
1.12.2003. | 172,41 miljardi NOK |
1.03.2004. | 173,37 miljardi NOK |
1.06.2004. | 175,08 miljardi NOK |
1.09.2004. | 175,46 miljardi NOK |
1.12.2004. | 177,73 miljardi NOK |
1.03.2005. | 176,41 miljardi NOK |
1.06.2005. | 181,94 miljardi NOK |
1.09.2005. | 175,98 miljardi NOK |
1.12.2005. | 180,99 miljardi NOK |
1.03.2006. | 182,56 miljardi NOK |
1.06.2006. | 181,87 miljardi NOK |
1.09.2006. | 182,90 miljardi NOK |
1.12.2006. | 183,76 miljardi NOK |
1.03.2007. | 183,89 miljardi NOK |
1.06.2007. | 185,56 miljardi NOK |
1.09.2007. | 188,09 miljardi NOK |
1.12.2007. | 188,28 miljardi NOK |
1.03.2008. | 187,75 miljardi NOK |
1.06.2008. | 191,79 miljardi NOK |
1.09.2008. | 192,65 miljardi NOK |
1.12.2008. | 192,75 miljardi NOK |
1.03.2009. | 197,41 miljardi NOK |
1.06.2009. | 199,69 miljardi NOK |
1.09.2009. | 200,18 miljardi NOK |
1.12.2009. | 200,10 miljardi NOK |
1.03.2010. | 204,97 miljardi NOK |
1.06.2010. | 203,69 miljardi NOK |
1.09.2010. | 203,60 miljardi NOK |
1.12.2010. | 202,61 miljardi NOK |
1.03.2011. | 205,43 miljardi NOK |
1.06.2011. | 205,72 miljardi NOK |
1.09.2011. | 207,34 miljardi NOK |
1.12.2011. | 205,29 miljardi NOK |
1.03.2012. | 207,60 miljardi NOK |
1.06.2012. | 209,09 miljardi NOK |
1.09.2012. | 210,15 miljardi NOK |
1.12.2012. | 209,49 miljardi NOK |
1.03.2013. | 209,95 miljardi NOK |
1.06.2013. | 210,01 miljardi NOK |
1.09.2013. | 211,40 miljardi NOK |
1.12.2013. | 213,05 miljardi NOK |
1.03.2014. | 214,06 miljardi NOK |
1.06.2014. | 216,05 miljardi NOK |
1.09.2014. | 217,64 miljardi NOK |
1.12.2014. | 219,38 miljardi NOK |
1.03.2015. | 220,81 miljardi NOK |
1.06.2015. | 222,75 miljardi NOK |
1.09.2015. | 222,96 miljardi NOK |
1.12.2015. | 221,41 miljardi NOK |
1.03.2016. | 224,49 miljardi NOK |
1.06.2016. | 226,10 miljardi NOK |
1.09.2016. | 228,70 miljardi NOK |
1.12.2016. | 229,32 miljardi NOK |
1.03.2017. | 229,53 miljardi NOK |
1.06.2017. | 231,41 miljardi NOK |
1.09.2017. | 232,08 miljardi NOK |
1.12.2017. | 232,79 miljardi NOK |
1.03.2018. | 232,68 miljardi NOK |
1.06.2018. | 232,66 miljardi NOK |
1.09.2018. | 232,48 miljardi NOK |
1.12.2018. | 233,51 miljardi NOK |
1.03.2019. | 234,78 miljardi NOK |
1.06.2019. | 235,07 miljardi NOK |
1.09.2019. | 235,63 miljardi NOK |
1.12.2019. | 236,29 miljardi NOK |
1.03.2020. | 236,84 miljardi NOK |
1.06.2020. | 225,50 miljardi NOK |
1.09.2020. | 235,84 miljardi NOK |
1.12.2020. | 238,70 miljardi NOK |
1.03.2021. | 238,16 miljardi NOK |
1.06.2021. | 241,62 miljardi NOK |
1.09.2021. | 246,00 miljardi NOK |
1.12.2021. | 244,89 miljardi NOK |
1.03.2022. | 243,24 miljardi NOK |
1.06.2022. | 244,34 miljardi NOK |
1.09.2022. | 245,57 miljardi NOK |
1.12.2022. | 248,12 miljardi NOK |
1.03.2023. | 249,78 miljardi NOK |
1.06.2023. | 252,30 miljardi NOK |
1.09.2023. | 254,94 miljardi NOK |
1.12.2023. | 257,41 miljardi NOK |
Valdības izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 257,409 miljardi NOK |
1.09.2023. | 254,936 miljardi NOK |
1.06.2023. | 252,301 miljardi NOK |
1.03.2023. | 249,776 miljardi NOK |
1.12.2022. | 248,121 miljardi NOK |
1.09.2022. | 245,572 miljardi NOK |
1.06.2022. | 244,339 miljardi NOK |
1.03.2022. | 243,244 miljardi NOK |
1.12.2021. | 244,894 miljardi NOK |
1.09.2021. | 246,001 miljardi NOK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Korupcijas indekss | 84 Points | 84 Points | Gada |
🇳🇴 Korupcijas ranga | 4 | 4 | Gada |
🇳🇴 Militārie izdevumi | 8,669 miljardi USD | 8,698 miljardi USD | Gada |
🇳🇴 Patvēruma pieteikumi | 330 persons | 320 persons | Mēneša |
🇳🇴 Valsts budžeta vērtība | 53,762 miljardi NOK | 179,64 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts budžets | 16,3 % of GDP | 25,6 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Valsts ieņēmumi | 566,575 miljardi NOK | 637,274 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts izdevumi | 512,813 miljardi NOK | 457,634 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts izdevumi pret IKP | 46,4 % of GDP | 38,3 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Valsts parāds | 708,529 miljardi NOK | 796,757 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts parāds pret IKP | 44,3 % of GDP | 36,5 % of GDP | Gada |
Valdības izdevumi attiecas uz publiskajiem izdevumiem preču un pakalpojumu iegādei un ir nozīmīga IKP sastāvdaļa. Valdības izdevumu politikas, piemēram, budžeta mērķu noteikšana, nodokļu pielāgošana, publisko izdevumu palielināšana un sabiedrisko darbu organizēšana, ir ļoti efektīvi instrumenti ekonomiskās izaugsmes ietekmēšanai.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Valdības izdevumi
“Valdības izdevumi” ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas ietekmē ne tikai valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī ikdienas dzīvi un sabiedrības labklājību. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, piedāvā padziļinātu un detalizētu skatījumu uz valdības izdevumiem, analizējot tos no dažādām perspektīvām un piedāvājot lietotājiem piekļuvi plašai ekonomisko datu bāzei. Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, valdības izdevumi ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko valsts izmanto ekonomikas regulēšanai. Tie ietver dažādas valsts izmaksas, piemēram, sociālo atbalstu, sabiedrisko pakalpojumu finansēšanu, izglītību, veselības aprūpi, infrastruktūras attīstību un daudz ko citu. Valdības izdevumi ir nesaraujami saistīti ar valsts budžetu, kurā tiek plānoti un sadalīti finanšu resursi dažādām nozarēm. Viens no nozīmīgākajiem valdības izdevumu aspektiem ir sociālā aizsardzība. Sociālie pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti un citi sociālās nodrošināšanas mehānismi nodrošina ienākumu līdzināšanu un mazinā ekonomisko nevienlīdzību. Pēdējo gadu laikā sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir būtiski pieauguši, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un paaugstināto vajadzību pēc sociālā atbalsta. Izglītība ir vēl viens svarīgs valdības izdevumu sektors. Ieguldījumi izglītībā ir būtiski ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, jo nodrošina kvalitatīvu darbaspēku un inovāciju avotu. Latvija šajā segmentā ir centusies palielināt budžeta sadalījumu izglītības sektora attīstībai, uzlabojot gan materiālo bāzi, gan mācību kvalitāti. Rezultāti var būt redzami gan paaugstinātajā izglītības pieejamībā, gan talantu attīstībā un sagatavošanā globālajam darba tirgum. Veselības aprūpes izdevumi ir ne mazāk svarīgi. Veselības aprūpes sistēmas stiprināšana un nodrošināšana ar nepieciešamajiem resursiem ir būtiska sabiedrības veselības un labklājības uzturēšanai. Eulerpool dati liecina par pakāpenisku pieaugumu veselības aprūpes izdevumu daļā valsts budžetā, kas norāda uz valdības apņemšanos uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Infrastruktūras attīstība ir vēl viena joma, kurā valdības izdevumi spēlē nozīmīgu lomu. Ceļu, tiltu, dzelzceļu un citu infrastruktūras objektu būvniecība un uzturēšana ir būtiska uzņēmējdarbības vidi un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Uzlabota infrastruktūra ne tikai padara valstis pievilcīgākas investīcijām, bet arī paaugstina dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Latvijā ir veikti vairāki nozīmīgi infrastruktūras projekti, kas ir finansēti gan no nacionālajiem, gan no Eiropas Savienības fondiem. Valdības izdevumiem ir arī tieša ietekme uz valsts parāda līmeni. Jo augstāki ir izdevumi, jo lielāka ir varbūtība, ka valdībai būs nepieciešams aizņemties līdzekļus, lai segtu budžeta deficītu. Valsts parāds ir nozīmīgs ekonomikas indikators, ko uzmanīgi vēro investori un starptautiskie kreditori. Pārlieku augsts parāds var mazināt valsts kredītreitingu un padarīt aizņemtos līdzekļus dārgākus, kas savukārt var radīt papildus spiedienu uz valsts budžetu. Labas valdības finanšu pārvaldība ir kritiska ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. Efektīva un pārdomāta izdevumu plānošana ļauj valstīm izvairīties no pārspīlētiem budžeta deficītiem un palielina iespējas veikt investīcijas stratēģiskos sektoros. Eulerpool platformā pieejamie dati palīdz lietotājiem sekot līdzi valdības izdevumu dinamikai un analizēt to ietekmi uz ekonomiku, tādējādi veicinot labāku izpratni par makroekonomisko politiku un tās sekām. Latvijas valdības izdevumu struktūra pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības un nepieciešamie atbalsta pasākumi ir noveduši pie būtiskām budžeta izmaiņām, palielinot izdevumus veselības aprūpei un uzņēmējdarbības atbalstam. Lai gan šie pasākumi ir bijuši nepieciešami, tie arī uzliek papildu slogu valsts finanšu pārvaldībai un prasa stratēģiskus risinājumus ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Kopsavilkumā, valdības izdevumi ir komplekss un stratēģiski nozīmīgs makroekonomikas instruments, kas ietekmē dažādus ekonomikas aspektus un sabiedrības labklājību. Latvijas piemērs parāda, ka investīcijas izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā aizsardzībā un infrastruktūrā ir būtiskas, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Eulerpool piedāvā padziļinātu analīzi un pieejamu datu bāzi, kas ļauj lietotājiem izprast un sekot līdzi valdības izdevumu tendencēm un to ietekmei uz ekonomiku. izvērtēšana, plānošana un optimāla resursu sadale ir atslēga ilgtspējīgai attīstībai un ekonomiskai drošībai gan pašreiznējos, gan nākotnes apstākļos.