Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Norvēģija ir 657 300 . Nepilna laika nodarbinātība Norvēģija pieauga līdz 657 300 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 652 500 1.09.2023.. No 1.06.1998. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Norvēģija bija 645 873,74 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.06.2013. ar 699 000,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2000. ar 531 900,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.06.1998. | 574 600,00 |
1.06.1999. | 576 400,00 |
1.03.2000. | 578 400,00 |
1.06.2000. | 572 500,00 |
1.09.2000. | 531 900,00 |
1.12.2000. | 565 400,00 |
1.03.2001. | 576 100,00 |
1.06.2001. | 571 200,00 |
1.09.2001. | 536 200,00 |
1.12.2001. | 584 000,00 |
1.03.2002. | 589 400,00 |
1.06.2002. | 578 100,00 |
1.09.2002. | 553 100,00 |
1.12.2002. | 576 100,00 |
1.03.2003. | 634 700,00 |
1.06.2003. | 629 000,00 |
1.09.2003. | 608 000,00 |
1.12.2003. | 625 200,00 |
1.03.2004. | 646 900,00 |
1.06.2004. | 649 200,00 |
1.09.2004. | 611 500,00 |
1.12.2004. | 640 200,00 |
1.03.2005. | 635 200,00 |
1.06.2005. | 627 900,00 |
1.09.2005. | 606 700,00 |
1.12.2005. | 613 000,00 |
1.03.2006. | 642 600,00 |
1.06.2006. | 653 900,00 |
1.09.2006. | 644 600,00 |
1.12.2006. | 646 400,00 |
1.03.2007. | 661 100,00 |
1.06.2007. | 656 500,00 |
1.09.2007. | 629 500,00 |
1.12.2007. | 666 400,00 |
1.03.2008. | 678 700,00 |
1.06.2008. | 684 400,00 |
1.09.2008. | 657 200,00 |
1.12.2008. | 672 400,00 |
1.03.2009. | 681 000,00 |
1.06.2009. | 692 300,00 |
1.09.2009. | 658 600,00 |
1.12.2009. | 672 000,00 |
1.03.2010. | 685 400,00 |
1.06.2010. | 686 500,00 |
1.09.2010. | 651 200,00 |
1.12.2010. | 662 400,00 |
1.03.2011. | 666 900,00 |
1.06.2011. | 681 100,00 |
1.09.2011. | 658 600,00 |
1.12.2011. | 674 900,00 |
1.03.2012. | 688 000,00 |
1.06.2012. | 685 700,00 |
1.09.2012. | 660 100,00 |
1.12.2012. | 687 400,00 |
1.03.2013. | 679 600,00 |
1.06.2013. | 699 000,00 |
1.09.2013. | 664 200,00 |
1.12.2013. | 671 700,00 |
1.03.2014. | 656 900,00 |
1.06.2014. | 663 500,00 |
1.09.2014. | 628 300,00 |
1.12.2014. | 653 800,00 |
1.03.2015. | 657 200,00 |
1.06.2015. | 666 900,00 |
1.09.2015. | 647 900,00 |
1.12.2015. | 672 000,00 |
1.03.2016. | 674 100,00 |
1.06.2016. | 675 200,00 |
1.09.2016. | 643 100,00 |
1.12.2016. | 649 700,00 |
1.03.2017. | 656 400,00 |
1.06.2017. | 647 800,00 |
1.09.2017. | 635 900,00 |
1.12.2017. | 647 200,00 |
1.03.2018. | 663 100,00 |
1.06.2018. | 671 400,00 |
1.09.2018. | 647 500,00 |
1.12.2018. | 673 100,00 |
1.03.2019. | 672 500,00 |
1.06.2019. | 672 600,00 |
1.09.2019. | 678 700,00 |
1.12.2019. | 671 200,00 |
1.03.2020. | 670 900,00 |
1.06.2020. | 652 800,00 |
1.09.2020. | 639 600,00 |
1.12.2020. | 658 700,00 |
1.03.2021. | 648 300,00 |
1.06.2021. | 669 500,00 |
1.09.2021. | 652 500,00 |
1.12.2021. | 663 900,00 |
1.03.2022. | 672 200,00 |
1.06.2022. | 666 000,00 |
1.09.2022. | 648 700,00 |
1.12.2022. | 673 200,00 |
1.03.2023. | 672 300,00 |
1.06.2023. | 681 600,00 |
1.09.2023. | 652 500,00 |
1.12.2023. | 657 300,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 657 300 |
1.09.2023. | 652 500 |
1.06.2023. | 681 600 |
1.03.2023. | 672 300 |
1.12.2022. | 673 200 |
1.09.2022. | 648 700 |
1.06.2022. | 666 000 |
1.03.2022. | 672 200 |
1.12.2021. | 663 900 |
1.09.2021. | 652 500 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Algas | 55 550 NOK/Month | 53 750 NOK/Month | Ceturksnis |
🇳🇴 Algu pieaugums | 5,763 % | 6,058 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Bezdarba līmenis | 4,1 % | 4,1 % | Mēneša |
🇳🇴 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 12,2 % | 12,8 % | Mēneša |
🇳🇴 Bezdarbnieki | 76 570 | 75 000 | Mēneša |
🇳🇴 Darba vakancu koeficients | 3,9 % | 3,1 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Darbaspēka izmaksas | 126,629 points | 127,229 points | Ceturksnis |
🇳🇴 Iedzīvotāji | 5,49 milj. | 5,43 milj. | Gada |
🇳🇴 Iegādes līmenis | 72,6 % | 72,9 % | Mēneša |
🇳🇴 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,6 % | 0,5 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Nodarbinātības izmaiņas | 0,3 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Nodarbinātības līmenis | 69,6 % | 69,8 % | Mēneša |
🇳🇴 Nodarbinātie | 2,888 milj. | 2,881 milj. | Mēneša |
🇳🇴 Pensijas vecums sievietēm | 62 Years | 62 Years | Gada |
🇳🇴 Pensijas vecums vīriešiem | 62 Years | 62 Years | Gada |
🇳🇴 pilna laika nodarbinātība | 2,097 milj. | 2,097 milj. | Ceturksnis |
🇳🇴 Produktivitāte | 133,15 points | 130,12 points | Ceturksnis |
🇳🇴 Ražošanas algas | 124,8 points | 120,8 points | Ceturksnis |
🇳🇴 Reģistrēto bezdarbnieku likme | 2,1 % | 1,9 % | Mēneša |
🇳🇴 Vakanču saraksts | 98 000 | 110 300 | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.