Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem vērtība Norvēģija ir 7,421 miljardi NOK. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Norvēģija pieauga līdz 7,421 miljardi NOK dienā 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 7,314 miljardi NOK dienā 1.09.2023.. No 1.03.1978. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 5,49 miljardi NOK. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts dienā 1.03.2024. ar 7,54 miljardi NOK, kamēr zemākā vērtība tika ierakstīta dienā 1.03.1980. ar 3,38 miljardi NOK.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem ·
Max
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | |
---|---|
1.03.1978. | 3,80 miljardi NOK |
1.06.1978. | 3,95 miljardi NOK |
1.09.1978. | 3,99 miljardi NOK |
1.12.1978. | 4,06 miljardi NOK |
1.03.1979. | 3,76 miljardi NOK |
1.06.1979. | 3,83 miljardi NOK |
1.09.1979. | 3,80 miljardi NOK |
1.12.1979. | 3,87 miljardi NOK |
1.03.1980. | 3,38 miljardi NOK |
1.06.1980. | 3,49 miljardi NOK |
1.09.1980. | 3,54 miljardi NOK |
1.12.1980. | 3,60 miljardi NOK |
1.03.1981. | 3,95 miljardi NOK |
1.06.1981. | 4,02 miljardi NOK |
1.09.1981. | 4,05 miljardi NOK |
1.12.1981. | 4,05 miljardi NOK |
1.03.1982. | 4,10 miljardi NOK |
1.06.1982. | 4,12 miljardi NOK |
1.09.1982. | 4,17 miljardi NOK |
1.12.1982. | 4,29 miljardi NOK |
1.03.1983. | 4,42 miljardi NOK |
1.06.1983. | 4,54 miljardi NOK |
1.09.1983. | 4,54 miljardi NOK |
1.12.1983. | 4,54 miljardi NOK |
1.03.1984. | 4,68 miljardi NOK |
1.06.1984. | 4,79 miljardi NOK |
1.09.1984. | 4,88 miljardi NOK |
1.12.1984. | 4,89 miljardi NOK |
1.03.1985. | 4,99 miljardi NOK |
1.06.1985. | 5,15 miljardi NOK |
1.09.1985. | 5,15 miljardi NOK |
1.12.1985. | 5,16 miljardi NOK |
1.03.1986. | 4,69 miljardi NOK |
1.06.1986. | 5,12 miljardi NOK |
1.09.1986. | 5,31 miljardi NOK |
1.12.1986. | 5,44 miljardi NOK |
1.03.1987. | 4,83 miljardi NOK |
1.06.1987. | 5,26 miljardi NOK |
1.09.1987. | 5,55 miljardi NOK |
1.12.1987. | 5,69 miljardi NOK |
1.03.1988. | 5,70 miljardi NOK |
1.06.1988. | 5,68 miljardi NOK |
1.09.1988. | 5,78 miljardi NOK |
1.12.1988. | 5,67 miljardi NOK |
1.03.1989. | 6,56 miljardi NOK |
1.06.1989. | 6,60 miljardi NOK |
1.09.1989. | 6,52 miljardi NOK |
1.12.1989. | 6,47 miljardi NOK |
1.03.1990. | 6,29 miljardi NOK |
1.06.1990. | 6,35 miljardi NOK |
1.09.1990. | 6,37 miljardi NOK |
1.12.1990. | 6,34 miljardi NOK |
1.03.1991. | 6,21 miljardi NOK |
1.06.1991. | 6,23 miljardi NOK |
1.09.1991. | 6,20 miljardi NOK |
1.12.1991. | 6,06 miljardi NOK |
1.03.1992. | 6,02 miljardi NOK |
1.06.1992. | 5,98 miljardi NOK |
1.09.1992. | 5,92 miljardi NOK |
1.12.1992. | 5,87 miljardi NOK |
1.03.1993. | 5,63 miljardi NOK |
1.06.1993. | 5,60 miljardi NOK |
1.09.1993. | 5,58 miljardi NOK |
1.12.1993. | 5,60 miljardi NOK |
1.03.1994. | 5,67 miljardi NOK |
1.06.1994. | 5,67 miljardi NOK |
1.09.1994. | 5,65 miljardi NOK |
1.12.1994. | 5,61 miljardi NOK |
1.03.1995. | 5,53 miljardi NOK |
1.06.1995. | 5,53 miljardi NOK |
1.09.1995. | 5,51 miljardi NOK |
1.12.1995. | 5,52 miljardi NOK |
1.03.1996. | 5,64 miljardi NOK |
1.06.1996. | 5,59 miljardi NOK |
1.09.1996. | 5,59 miljardi NOK |
1.12.1996. | 5,62 miljardi NOK |
1.03.1997. | 5,88 miljardi NOK |
1.06.1997. | 5,88 miljardi NOK |
1.09.1997. | 5,88 miljardi NOK |
1.12.1997. | 5,91 miljardi NOK |
1.03.1998. | 5,98 miljardi NOK |
1.06.1998. | 5,97 miljardi NOK |
1.09.1998. | 6,03 miljardi NOK |
1.12.1998. | 6,02 miljardi NOK |
1.03.1999. | 5,84 miljardi NOK |
1.06.1999. | 5,86 miljardi NOK |
1.09.1999. | 5,88 miljardi NOK |
1.12.1999. | 5,88 miljardi NOK |
1.03.2000. | 5,95 miljardi NOK |
1.06.2000. | 5,95 miljardi NOK |
1.09.2000. | 5,97 miljardi NOK |
1.12.2000. | 6,01 miljardi NOK |
1.03.2001. | 6,17 miljardi NOK |
1.06.2001. | 6,11 miljardi NOK |
1.09.2001. | 6,04 miljardi NOK |
1.12.2001. | 6,32 miljardi NOK |
1.03.2002. | 6,10 miljardi NOK |
1.06.2002. | 6,17 miljardi NOK |
1.09.2002. | 6,11 miljardi NOK |
1.12.2002. | 6,09 miljardi NOK |
1.03.2003. | 6,15 miljardi NOK |
1.06.2003. | 6,10 miljardi NOK |
1.09.2003. | 6,08 miljardi NOK |
1.12.2003. | 6,08 miljardi NOK |
1.03.2004. | 5,74 miljardi NOK |
1.06.2004. | 5,68 miljardi NOK |
1.09.2004. | 5,77 miljardi NOK |
1.12.2004. | 5,79 miljardi NOK |
1.03.2005. | 6,05 miljardi NOK |
1.06.2005. | 6,15 miljardi NOK |
1.09.2005. | 5,99 miljardi NOK |
1.12.2005. | 6,08 miljardi NOK |
1.03.2006. | 6,50 miljardi NOK |
1.06.2006. | 6,24 miljardi NOK |
1.09.2006. | 5,97 miljardi NOK |
1.12.2006. | 6,19 miljardi NOK |
1.03.2007. | 5,03 miljardi NOK |
1.06.2007. | 4,89 miljardi NOK |
1.09.2007. | 4,81 miljardi NOK |
1.12.2007. | 5,02 miljardi NOK |
1.03.2008. | 5,10 miljardi NOK |
1.06.2008. | 5,34 miljardi NOK |
1.09.2008. | 5,41 miljardi NOK |
1.12.2008. | 5,00 miljardi NOK |
1.03.2009. | 4,84 miljardi NOK |
1.06.2009. | 4,86 miljardi NOK |
1.09.2009. | 5,03 miljardi NOK |
1.12.2009. | 5,13 miljardi NOK |
1.03.2010. | 4,92 miljardi NOK |
1.06.2010. | 4,91 miljardi NOK |
1.09.2010. | 4,99 miljardi NOK |
1.12.2010. | 4,97 miljardi NOK |
1.03.2011. | 4,69 miljardi NOK |
1.06.2011. | 4,80 miljardi NOK |
1.09.2011. | 4,84 miljardi NOK |
1.12.2011. | 4,99 miljardi NOK |
1.03.2012. | 5,13 miljardi NOK |
1.06.2012. | 5,10 miljardi NOK |
1.09.2012. | 5,01 miljardi NOK |
1.12.2012. | 4,90 miljardi NOK |
1.03.2013. | 4,93 miljardi NOK |
1.06.2013. | 4,90 miljardi NOK |
1.09.2013. | 5,09 miljardi NOK |
1.12.2013. | 5,04 miljardi NOK |
1.03.2014. | 5,15 miljardi NOK |
1.06.2014. | 5,17 miljardi NOK |
1.09.2014. | 5,14 miljardi NOK |
1.12.2014. | 5,30 miljardi NOK |
1.03.2015. | 5,27 miljardi NOK |
1.06.2015. | 5,31 miljardi NOK |
1.09.2015. | 5,31 miljardi NOK |
1.12.2015. | 5,34 miljardi NOK |
1.03.2016. | 5,16 miljardi NOK |
1.06.2016. | 5,19 miljardi NOK |
1.09.2016. | 5,34 miljardi NOK |
1.12.2016. | 5,50 miljardi NOK |
1.03.2017. | 5,62 miljardi NOK |
1.06.2017. | 5,71 miljardi NOK |
1.09.2017. | 5,66 miljardi NOK |
1.12.2017. | 5,62 miljardi NOK |
1.03.2018. | 5,56 miljardi NOK |
1.06.2018. | 5,44 miljardi NOK |
1.09.2018. | 5,42 miljardi NOK |
1.12.2018. | 5,43 miljardi NOK |
1.03.2019. | 5,49 miljardi NOK |
1.06.2019. | 5,62 miljardi NOK |
1.09.2019. | 5,76 miljardi NOK |
1.12.2019. | 5,80 miljardi NOK |
1.03.2020. | 5,73 miljardi NOK |
1.06.2020. | 5,67 miljardi NOK |
1.09.2020. | 5,93 miljardi NOK |
1.12.2020. | 6,20 miljardi NOK |
1.03.2021. | 6,50 miljardi NOK |
1.06.2021. | 6,66 miljardi NOK |
1.09.2021. | 6,83 miljardi NOK |
1.12.2021. | 6,89 miljardi NOK |
1.03.2022. | 6,93 miljardi NOK |
1.06.2022. | 6,99 miljardi NOK |
1.09.2022. | 7,03 miljardi NOK |
1.12.2022. | 7,14 miljardi NOK |
1.03.2023. | 7,17 miljardi NOK |
1.06.2023. | 7,25 miljardi NOK |
1.09.2023. | 7,31 miljardi NOK |
1.12.2023. | 7,42 miljardi NOK |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 7,421 miljardi NOK |
1.09.2023. | 7,314 miljardi NOK |
1.06.2023. | 7,251 miljardi NOK |
1.03.2023. | 7,17 miljardi NOK |
1.12.2022. | 7,14 miljardi NOK |
1.09.2022. | 7,029 miljardi NOK |
1.06.2022. | 6,992 miljardi NOK |
1.03.2022. | 6,929 miljardi NOK |
1.12.2021. | 6,892 miljardi NOK |
1.09.2021. | 6,831 miljardi NOK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 242,481 miljardi NOK | 261,503 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Būvniecības nozares IKP | 57,356 miljardi NOK | 57,519 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Gada IKP izaugsmes temps | -0,8 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Iekšzemes kopprodukts | 1,368 Bio. NOK | 1,202 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP | 485,51 miljardi USD | 593,73 miljardi USD | Gada |
🇳🇴 IKP izaugsme ne naftas sektorā | 0,2 % | 0,3 % | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP izaugsme visa gada garumā | 0,5 % | 3 % | Gada |
🇳🇴 IKP izaugsmes temps | 0,2 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP no ieguves nozares | 1,441 miljardi NOK | 1,574 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP no valsts pārvaldes | 62,886 miljardi NOK | 62,884 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP par pastāvīgām cenām | 1,131 Bio. NOK | 1,129 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP uz vienu iedzīvotāju | 78 939,4 USD | 79 434,63 USD | Gada |
🇳🇴 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 90 500,85 USD | 91 068,6 USD | Gada |
🇳🇴 Lauksaimniecības IKP | 5,783 miljardi NOK | 5,598 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Mēneša IKP MoM | 0,6 % | -1 % | Mēneša |
🇳🇴 Ražošanas IKP | 61,715 miljardi NOK | 61,127 miljardi NOK | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Tēma "IKP no Komunālo Pakalpojumu Nozares" ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas sniedz ieskatu valsts ekonomikas stāvoklī un tās dažādās nozarēs. Eulerpool piedāvā profesionālus un precīzus makroekonomiskos datus, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem izprast ekonomiskās tendences un pieņemt informētus lēmumus. Latvijas kontekstā komunālo pakalpojumu nozare ir īpaši svarīga, ņemot vērā valsts klimata īpatnības un dažādo pakalpojumu pieprasījumu. IKP no komunālo pakalpojumu nozares apzīmē kopējo vērtību, ko rada uzņēmumi, kas nodrošina ūdens apgādi, elektrību, gāzi, kanalizāciju un citus būtiskus pakalpojumus. Šī nozare ir būtiska, jo tā nodrošina pamata dzīves kvalitāti un atbalsta citus ekonomikas sektorus. Tas ietver gan enerģijas ražošanu un sadali, gan kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un ūdens piegādi. IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs rādītājs valsts ekonomiskajai veselībai un stabilitātei. Latvijā komunālo pakalpojumu nozare piedzīvo daudzveidīgas pārmaiņas un izaicinājumus. Pēdējo gadu laikā šī nozare ir bijusi pakļauta dažādiem ekoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem faktoriem. Klimata pārmaiņas un globālie enerģijas tirgi ir būtiski ietekmējuši Latvijas komunālo pakalpojumu sektoru. Turklāt, valsts regulējumi un atbalsta programmas ir veicinājušas modernizāciju un ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu. Tā rezultātā, IKP no komunālo pakalpojumu nozares atspoguļo ne tikai pašreizējo ekonomisko aktivitāti, bet arī ilgtermiņa attīstības tendences un inovācijas. IKP no komunālo pakalpojumu nozares analīze Latvijā ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī nozare bieži vien ir galvenais ekonomikas atspoguļotājs. Piemēram, pieaugot enerģijas pieprasījumam, palielinās uzņēmumu ienākumi un līdz ar to arī IKP. Otrkārt, komunālo pakalpojumu nozares attīstība ir cieši saistīta ar infrastruktūras projektu attīstību un investīcijām. Šie projekti ne tikai uzlabo valsts ekonomiskās iespējas, bet arī palielina dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no šīs nozares, var iegūt izpratni par investīciju plūsmu un infrastruktūras attīstību kopumā. Treškārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir svarīgs rādītājs arī valstij, lai izstrādātu un īstenotu enerģētikas un komunālās politikas. Enerģijas patēriņa un ražošanas dati palīdz valdībai noteikt prioritātes un piešķirt resursus atbilstošajām sfērām. Valsts atbalsta programmas, kas paredzētas energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tieši ietekmē šo nozari un līdz ar to arī IKP. Ceturtkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs arī sociālā konteksta ietvaros. Šī nozare nodrošina nodarbinātību tūkstošiem cilvēku, un tās attīstība tieši ietekmē dzīves līmeni. Pieaugums šajā nozarē var nozīmēt vairāk darbavietu, augstāku algu un labākas dzīves iespējas iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no komunālo pakalpojumu nozares, ir iespējams izprast arī sociālekonomisko ietekmi uz sabiedrību kopumā. Piektkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz būtiskus datus arī uzņēmējdarbības videi. Uzņēmumi, kas darbojas šajā sektorā, var izmantot šos datus, lai plānotu savus stratēģiskos mērķus un attīstību. Piemēram, zinot enerģijas patēriņa prognozes, uzņēmumi var pielāgot savus ražošanas procesus un investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību un konkurētspēju tirgū. Ir svarīgi atzīmēt, ka IKP no komunālo pakalpojumu nozares nav izolēts rādītājs, bet gan daļa no kopējās makroekonomiskās analīzes. Tas ir saistīts ar citiem ekonomikas sektoriem un faktoriem, piemēram, rūpniecību, pakalpojumiem un lauksaimniecību. Tādējādi, lai iegūtu pilnīgu izpratni par valsts ekonomisko situāciju, ir nepieciešams analizēt visu šo faktoru mijiedarbību. Eulerpool platforma piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu kopumu, kas ir būtisks rīks ekonomiskās analīzes veikšanai. Mūsu dati par IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz skaidru un konkrētu priekšstatu par šo nozari Latvijā, palīdzot uzņēmumiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem pieņemt informētus un efektīvus lēmumus. Noslēdzot, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences, infrastruktūras attīstību, investīcijas, nodarbinātību un sociālekonomisko ietekmi. Analizējot šos datus, ir iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvām. Eulerpool datu platforma piedāvā visaptverošu un detalizētu informāciju, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicināt ilgtspējīgu attīstību.