Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Ziemeļmaķedonija Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Ziemeļmaķedonija ir 102 980 . Bezdarbnieki Ziemeļmaķedonija palielinājās līdz 102 980 uz 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 102 134 uz 1.09.2023.. No 1.03.2004. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Ziemeļmaķedonija bija 242 752,72 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2005. ar 330 724,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2024. ar 101 558,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.03.2004. | 307 095,00 |
1.06.2004. | 301 508,00 |
1.09.2004. | 322 410,00 |
1.12.2004. | 306 131,00 |
1.03.2005. | 320 030,00 |
1.06.2005. | 330 724,00 |
1.09.2005. | 324 845,00 |
1.12.2005. | 320 136,00 |
1.03.2006. | 318 096,00 |
1.06.2006. | 319 316,00 |
1.09.2006. | 322 919,00 |
1.12.2006. | 324 766,00 |
1.03.2007. | 323 287,00 |
1.06.2007. | 316 944,00 |
1.09.2007. | 311 139,00 |
1.12.2007. | 316 247,00 |
1.03.2008. | 319 919,00 |
1.06.2008. | 310 441,00 |
1.09.2008. | 305 271,00 |
1.12.2008. | 306 006,00 |
1.03.2009. | 300 837,00 |
1.06.2009. | 297 722,00 |
1.09.2009. | 298 120,00 |
1.12.2009. | 298 814,00 |
1.03.2010. | 309 651,00 |
1.06.2010. | 296 194,00 |
1.09.2010. | 300 540,00 |
1.12.2010. | 295 371,00 |
1.03.2011. | 294 641,00 |
1.06.2011. | 293 448,00 |
1.09.2011. | 293 778,00 |
1.12.2011. | 297 986,00 |
1.03.2012. | 297 351,00 |
1.06.2012. | 294 220,00 |
1.09.2012. | 288 159,00 |
1.12.2012. | 290 276,00 |
1.03.2013. | 284 823,00 |
1.06.2013. | 273 860,00 |
1.09.2013. | 274 969,00 |
1.12.2013. | 275 225,00 |
1.03.2014. | 272 115,00 |
1.06.2014. | 270 325,00 |
1.09.2014. | 267 428,00 |
1.12.2014. | 265 370,00 |
1.03.2015. | 262 140,00 |
1.06.2015. | 256 596,00 |
1.09.2015. | 243 230,00 |
1.12.2015. | 233 767,00 |
1.03.2016. | 231 386,00 |
1.06.2016. | 227 702,00 |
1.09.2016. | 221 959,00 |
1.12.2016. | 219 148,00 |
1.03.2017. | 218 601,00 |
1.06.2017. | 215 807,00 |
1.09.2017. | 211 363,00 |
1.12.2017. | 208 486,00 |
1.03.2018. | 206 748,00 |
1.06.2018. | 202 398,00 |
1.09.2018. | 199 325,00 |
1.12.2018. | 185 803,00 |
1.03.2019. | 171 329,00 |
1.06.2019. | 168 180,00 |
1.09.2019. | 164 702,00 |
1.12.2019. | 161 242,00 |
1.03.2020. | 156 627,00 |
1.06.2020. | 159 623,00 |
1.09.2020. | 155 575,00 |
1.12.2020. | 151 972,00 |
1.03.2021. | 150 843,00 |
1.06.2021. | 150 141,00 |
1.09.2021. | 148 477,00 |
1.12.2021. | 142 206,00 |
1.03.2022. | 119 409,00 |
1.06.2022. | 117 276,00 |
1.09.2022. | 115 266,00 |
1.12.2022. | 112 227,00 |
1.03.2023. | 104 403,00 |
1.06.2023. | 103 888,00 |
1.09.2023. | 102 134,00 |
1.12.2023. | 102 980,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 102 980 |
1.09.2023. | 102 134 |
1.06.2023. | 103 888 |
1.03.2023. | 104 403 |
1.12.2022. | 112 227 |
1.09.2022. | 115 266 |
1.06.2022. | 117 276 |
1.03.2022. | 119 409 |
1.12.2021. | 142 206 |
1.09.2021. | 148 477 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇰 Algas | 62 032 MKD/Month | 61 703 MKD/Month | Mēneša |
🇲🇰 Algu pieaugums | 9,3 % | 11,5 % | Mēneša |
🇲🇰 Bezdarba līmenis | 12,9 % | 13 % | Ceturksnis |
🇲🇰 Iedzīvotāji | 1,83 milj. | 1,84 milj. | Gada |
🇲🇰 Iegādes līmenis | 52,1 % | 52,2 % | Ceturksnis |
🇲🇰 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 11,5 % | 12,5 % | Gada |
🇲🇰 Minimālās algas | 33 352 MKD/Month | 29 739 MKD/Month | Gada |
🇲🇰 Nodarbinātības līmenis | 45,4 % | 45,4 % | Ceturksnis |
🇲🇰 Nodarbinātie | 687 351 | 687 459 | Ceturksnis |
🇲🇰 Ražošanas algas | 51 026 MKD/Month | 51 034 MKD/Month | Mēneša |
🇲🇰 Vakanču saraksts | 10 170 | 9518 | Ceturksnis |
Maķedonijā par bezdarbniekiem tiek uzskatītas personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.