Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇩🇪

Vācija Eksports

Akciju cena

134,43 miljardi EUR
Izmaiņas +/-
+1,47 miljardi EUR
Izmaiņas %
+1,10 %

Pašreizējā Eksports vērtība Vācija ir 134,43 miljardi EUR. Eksports Vācija pieauga līdz 134,43 miljardi EUR 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 132,96 miljardi EUR 1.02.2024.. No 1.01.1962. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Vācija bija 44,81 miljardi EUR. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.02.2023. ar 139,07 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1962. ar 2,10 miljardi EUR.

Avots: Federal Statistical Office

Eksports

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.134,43 miljardi EUR
1.02.2024.132,96 miljardi EUR
1.01.2024.135,3 miljardi EUR
1.12.2023.127,6 miljardi EUR
1.11.2023.133,57 miljardi EUR
1.10.2023.128,77 miljardi EUR
1.09.2023.128,94 miljardi EUR
1.08.2023.131,8 miljardi EUR
1.07.2023.131,59 miljardi EUR
1.06.2023.133,59 miljardi EUR
1
2
3
4
5
...
75

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇩🇪
Ārvalstu parāds
6,212 Bio. EUR6,109 Bio. EURCeturksnis
🇩🇪
Ārvalstu parāds pret IKP
147 % of GDP147 % of GDPCeturksnis
🇩🇪
Ārvalstu tiešās investīcijas
16,241 miljardi EUR-5,652 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Autoeksporti
241 200 Units275 900 UnitsMēneša
🇩🇪
Dabasgāzes importi
193 289,14 Terajoule234 735,603 TerajouleMēneša
🇩🇪
Ieroču pārdošana
3,287 miljardi SIPRI TIV1,481 miljardi SIPRI TIVGada
🇩🇪
Importi
113,2 miljardi EUR107,4 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Kapitāla plūsmas
28,928 miljardi EUR8,801 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Naftas ieguve
25 BBL/D/1K31 BBL/D/1KMēneša
🇩🇪
Pārskaitījumi
644,496 milj. EUR644,496 milj. EURMēneša
🇩🇪
Preču tekošais konts
26,229 miljardi EUR25,506 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Teikušā bilance Pakalpojumi
-9,99 miljardi EUR-6,886 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Teikušā bilance pret IKP
5,9 % of GDP4,2 % of GDPGada
🇩🇪
Tekošā konta bilance
22,552 miljardi EUR17,084 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Terorisma indekss
2,782 Points4,242 PointsGada
🇩🇪
Tirdzniecības bilance
16,8 miljardi EUR20,4 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Tirdzniecības nosacījumi
102,4 points102,1 pointsMēneša
🇩🇪
Tūristu ierašanās
3,464 milj. 4,364 milj. Mēneša
🇩🇪
Zelta rezerves
3351,53 Tonnes3352,31 TonnesCeturksnis

Vācija ir trešais lielākais eksportētājs pasaulē, un eksports veido gandrīz pusi no tās ekonomiskās izlaides. Vācijas galvenie eksporta produkti ir: mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un puspiekabes (15 procenti no kopējā eksporta); mašīnas un iekārtas (14 procenti); ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti (10 procenti); datoru, elektronikas un optiskie produkti (9 procenti); pamata farmaceitiskie produkti un farmaceitiskās sagataves (7 procenti); elektriskās iekārtas (7 procenti); pamata metāli (5 procenti); pārtikas produkti (4 procenti); gumijas un plastmasas izstrādājumi (4 procenti); metāla izstrādājumi, izņemot mašīnas un iekārtas (3 procenti) un citi transporta līdzekļi (3 procenti). Galvenie eksporta partneri ir: ASV (9 procenti no kopējā eksporta), Ķīna (8 procenti), Francija un Nīderlande (katrs 7 procenti), Polija (6 procenti), Itālija, Austrija un Apvienotā Karaliste (katrs 5 procenti), Šveice un Beļģija (katrs 4 procenti), Čehijas Republika un Spānija (katrs 3 procenti).

Kas ir Eksports

Eksports ir būtiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analīzē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izvešanu no valsts uz ārvalstīm, veicinot valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozīmi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekšējo un ārējo tirgu līdzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitīvu tirdzniecības bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktūra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecību, inženiertehnisko rūpniecību un informāciju un komunikāciju tehnoloģijas. Šo nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozīmīgs valūtas ieplūdes avots, stiprinot nacionālo valūtu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, to ekonomiskās perspektīvas uzlabojas. Konkurētspējību bieži vien veicina inovācijas un tehnoloģiskā attīstība, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražošanā. Eksportā būtisks faktors ir arī tirdzniecības politikas, kas nosaka eksporta nosacījumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarīgi veikt stratēģiskas darbības, lai atbalstītu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredītus un stimulējošās programmas. Starptautiskas tirdzniecības līgumi un sadarbības veicināšanas pūles palīdz eksportētājiem iesaistīties globālā tirgū, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstīto ierobežojumu ietekmi. Tāpat būtiski ir izprast starptautiskos pieprasījumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecīgi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecības partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arī ir atstājusi būtisku ietekmi uz eksporta struktūru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektīvāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arī datus par galvenajām eksportējošajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecības partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarībā no ikgadējiem vai ikmēneša rādītājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plašākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainījies atkarībā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloģijas attīstības tempiem. Piemēram, krīzes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādīt uz ekonomikas atveseļošanos un jaunu tirgus iespēju izmantošanu. Eksporta apskatē svarīgs aspekts ir arī eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības analīze. Augsta pievienotā vērtība parasti nozīmē augstāku ekonomisko ieguldījumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloģiju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozīmīga valsts izaugsmei eksporta sektorā. Pašreizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, kas nosaka nepieciešamību pēc elastīgām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodrošinātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarīgi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplašināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektīvi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attīstību. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var iegūt vērtīgus ieskatus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus gan valsts līmeņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarīgs elements Latvijas ekonomikā, kas nodrošina būtiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloģiskās attīstības un nodrošina ekonomisko stabilitāti. Ir būtiski veikt stratēģiskas darbības, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamību un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mūsdienu ekonomikā.