Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Fiskālie izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Fiskālie izdevumi vērtība Jaunzēlande ir 150,956 miljardi NZD. Fiskālie izdevumi Jaunzēlande pieauga līdz 150,956 miljardi NZD 1.01.2022., pēc tam kad tas bija 133,722 miljardi NZD 1.01.2021.. No 1.01.1990. līdz 1.01.2023., iekšzemes kopprodukta (IKP) vidējā vērtība Jaunzēlande bija 71,67 miljardi NZD. Vēsturiskie maksimums tika sasniegts 1.01.2023. ar 161,82 miljardi NZD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1991. ar 25,38 miljardi NZD.
Fiskālie izdevumi ·
Max
Valsts izdevumi | |
---|---|
1.01.1990. | 25,76 miljardi NZD |
1.01.1991. | 25,38 miljardi NZD |
1.01.1992. | 27,64 miljardi NZD |
1.01.1993. | 31,43 miljardi NZD |
1.01.1994. | 29,64 miljardi NZD |
1.01.1995. | 30,40 miljardi NZD |
1.01.1996. | 31,74 miljardi NZD |
1.01.1997. | 32,95 miljardi NZD |
1.01.1998. | 34,21 miljardi NZD |
1.01.1999. | 40,28 miljardi NZD |
1.01.2000. | 41,02 miljardi NZD |
1.01.2001. | 43,68 miljardi NZD |
1.01.2002. | 47,48 miljardi NZD |
1.01.2003. | 52,25 miljardi NZD |
1.01.2004. | 53,70 miljardi NZD |
1.01.2005. | 58,06 miljardi NZD |
1.01.2006. | 64,10 miljardi NZD |
1.01.2007. | 68,49 miljardi NZD |
1.01.2008. | 75,60 miljardi NZD |
1.01.2009. | 82,59 miljardi NZD |
1.01.2010. | 80,05 miljardi NZD |
1.01.2011. | 99,04 miljardi NZD |
1.01.2012. | 91,99 miljardi NZD |
1.01.2013. | 90,03 miljardi NZD |
1.01.2014. | 91,18 miljardi NZD |
1.01.2015. | 93,06 miljardi NZD |
1.01.2016. | 95,14 miljardi NZD |
1.01.2017. | 99,01 miljardi NZD |
1.01.2018. | 104,01 miljardi NZD |
1.01.2019. | 111,44 miljardi NZD |
1.01.2020. | 138,92 miljardi NZD |
1.01.2021. | 133,72 miljardi NZD |
1.01.2022. | 150,96 miljardi NZD |
Fiskālie izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 150,956 miljardi NZD |
1.01.2021. | 133,722 miljardi NZD |
1.01.2020. | 138,916 miljardi NZD |
1.01.2019. | 111,439 miljardi NZD |
1.01.2018. | 104,014 miljardi NZD |
1.01.2017. | 99,007 miljardi NZD |
1.01.2016. | 95,137 miljardi NZD |
1.01.2015. | 93,064 miljardi NZD |
1.01.2014. | 91,179 miljardi NZD |
1.01.2013. | 90,03 miljardi NZD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Fiskālie izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 Korupcijas indekss | 85 Points | 87 Points | Gada |
🇳🇿 Korupcijas ranga | 3 | 2 | Gada |
🇳🇿 Militārie izdevumi | 3,029 miljardi USD | 2,829 miljardi USD | Gada |
🇳🇿 Valsts budžeta vērtība | -9,446 miljardi NZD | -9,691 miljardi NZD | Gada |
🇳🇿 Valsts budžets | -2,4 % of GDP | -2,7 % of GDP | Gada |
🇳🇿 Valsts ieņēmumi | 153,011 miljardi NZD | 141,627 miljardi NZD | Gada |
🇳🇿 Valsts izdevumi | 14,454 miljardi NZD | 14,491 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Valsts parāds | 155,273 miljardi NZD | 128,873 miljardi NZD | Gada |
🇳🇿 Valsts parāds pret IKP | 35,9 % of GDP | 29,8 % of GDP | Gada |
Fiskālie izdevumi attiecas uz valdības izdevumu kopsummu, ieskaitot izdevumus par precēm un pakalpojumiem, investīcijas un pārskaitījumu maksājumus, piemēram, sociālo nodrošinājumu un bezdarba pabalstus. Fiskālie izdevumi ir daļa no valdības budžeta bilances aprēķina.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Fiskālie izdevumi
Jurisdikcijā, kurā makroekonomiskā analīze kļūst aizvien svarīgāka un vērtīgāka, Eulerpool piedāvā dziļi iesakņotu izpratni par dažādiem makroekonomikas komponentiem. Viena no būtiskākajām jomām, kuru mēs analizējam un prezentējam ar visaugstāko precizitāti un detalizētību, ir fiskālās izdevumi. Fiskālie izdevumi Latvijā un citur pasaulē ir būtiski ekonomikas regulēšanas instrumenti, kuriem ir dziļa ietekme gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa ekonomiskajiem rezultātiem. Fiskālie izdevumi ir valsts izdevumi, ko valdība veic, lai finansētu dažādus sabiedriskos pakalpojumus, infrastruktūru, pensijas, bezdarba apdrošināšanu un citus būtiskus segmentus, kas ir nepieciešami sabiedrības labklājībai un valsts funkcionēšanai. Fiskālie izdevumi tiek iedalīti divās galvenajās kategorijās: kapitālizdevumi un kārtaizdevumi. Kapitālizdevumi ietver valdības ieguldījumus ilgtermiņa aktīvos, piemēram, infrastruktūrā, skolās, slimnīcās un citās sabiedriskajās iekārtās, kas paaugstinās valsts produktivitāti nākotnē. Šādas investīcijas parasti rada ilgtermiņa ekonomikas priekšrocības. Kārtaizdevumi, savukārt, attiecas uz valsts izmaksām, kas nepieciešamas ikdienas darbībai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, piemēram, algām, pensijām un sociālajiem pabalstiem. Latvijā fiskālā politika, tajā skaitā fiskālie izdevumi, bieži vien ir pielāgota, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi, apvienojot fiskālo disciplīnu ar nepieciešamajiem ieguldījumiem. Valdība izmanto fiskālos izdevumus, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi, īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad nepieciešami papildu resursi darba tirgus stabilizācijai un ienākumu atbalstam. Eulerpool piedāvā detalizētu un aktuālu informāciju par fiskālajiem izdevumiem, analizējot gan nacionālo, gan starptautisko līmeni. Šis tūrisms ir ne tikai piemērots salīdzinājumiem, bet arī stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Mūsu datu bāze ļauj uzņēmējiem, pētniekiem un politikas veidotājiem piekļūt detalizētai informācijai par dažādiem fiskālajiem izdevumiem, to attīstības tendencēm un ietekmi uz dažādiem ekonomikas sektoriem. Fiskālo izdevumu nozīmīgums nevar tikt pārvērtēts, jo tie ir tieši saistīti ar valsts ekonomiskajiem mērķiem. Piemēram, investīcijas izglītībā un veselības aprūpē ne tikai veicina sociālo labklājību, bet arī paaugstina darbaspēka kvalitāti, kas ir svarīgi ekonomikas izaugsmei. Infrastruktūras attīstība, tāpat, spēlē būtisku lomu ne tikai atsevišķu reģionu, bet arī visas valsts konkurētspējas paaugstināšanā. Turklāt, fiskālie izdevumi būtiski ietekmē inflācijas līmeni valstī. Piemēram, liela apjoma fiskālie izdevumi var radīt pieprasījuma pieaugumu, kas, neoptimizētā situācijā, var izraisīt inflācijas pieaugumu. Tāpēc fiskālās politikas veidotājiem ir jābūt uzmanīgiem, lai līdzsvarotu ekonomikas stimulēšanas nepieciešamību ar inflācijas kontroles mērķiem. Eulerpool nodrošina pieejamu datu analīzi un vizualizācijas rīkus, kas ļauj lietotājiem viegli interpretēt fiskālos izdevumus un to ietekmi uz ekonomiku. Tas palīdz gan investoriem, gan ekonomikas pētniekiem veikt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz detalizētu, laikus sniegtu informāciju. Papildus tam, fiskālie izdevumi ir arī nozīmīgs instruments, kas palīdz mazināt ekonomisko nevienlīdzību. Valsts izmaksas sociālajiem pakalpojumiem, pabalstiem un citām labklājības programmām palīdz mazināt atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām un veicināt sociālo taisnīgumu. Šādā veidā fiskālie izdevumi palīdz radīt stabilāku un harmoniskāku sabiedrību, kas ir pamats ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Ir svarīgi atzīmēt, ka fiskālie izdevumi ir arī cieši saistīti ar valsts aizņēmumiem un budžeta deficītu. Pārmērīgi lieli izdevumi bez atbilstoša ienākumu pieauguma var radīt budžeta deficītu, kas ilgtermiņā var izraisīt parādsaistību pieaugumu un potenciālus finansēšanas riskus. Tāpēc valdībām ir rūpīgi jāplāno un jākontrolē gan izdevumu, gan ienākumu bilance, lai nodrošinātu ilgtspējīgu fiskālo politiku. Vienlaikus Latvija, tāpat kā citas valstis Eiropas Savienībā, saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem, kas saistīti ar novecojošu sabiedrību un nepieciešamību uzturēt sabiedrisko pakalpojumu finansēšanas ilgtspēju. Šajā kontekstā fiskālajiem izdevumiem būs būtiska loma, lai pielāgotos demogrāfiskajām pārmaiņām un nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti. Kopumā, Eulerpool sniedz visaptverošu un profesionālu skatījumu uz fiskālajiem izdevumiem kā makroekonomikas komponenti, kas ir būtisks instruments valsts ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā. Ar mūsu platformu, lietotāji var iegūt dziļāku izpratni par šo instrumentu lomu un ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību, un pielietot šo informāciju, lai veiktu informētus un pamatotus lēmumus. Tādējādi, Eulerpool ir uzticams partneris tiem, kas vēlas izprast un izmantot makroekonomikas datus, lai veicinātu ilgtspējīgu un stabilu ekonomisko izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mūsu platforma piedāvā iespēju ne tikai analizēt esošo situāciju, bet arī prognozēt nākotnes tendences, kas ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgas un efektīvas fiskālās politikas veidošanu.