Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Tūrisma ieņēmumi
Akciju cena
Pašreizējā Tūrisma ieņēmumi vērtība Jaunzēlande ir 2,864 miljardi NZD. Tūrisma ieņēmumi Jaunzēlande pieauga līdz 2,864 miljardi NZD 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 2,432 miljardi NZD 1.06.2023.. No 1.06.1971. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Jaunzēlande bija 1,37 miljardi NZD. Visaugstāko vērtību sasniedza 1.03.2019. ar 5,45 miljardi NZD, bet zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1971. ar 8,00 milj. NZD.
Tūrisma ieņēmumi ·
Max
Tūrisma ienākumi | |
---|---|
1.06.1971. | 9,00 milj. NZD |
1.09.1971. | 8,00 milj. NZD |
1.12.1971. | 13,00 milj. NZD |
1.03.1972. | 16,00 milj. NZD |
1.06.1972. | 11,00 milj. NZD |
1.09.1972. | 9,00 milj. NZD |
1.12.1972. | 15,00 milj. NZD |
1.03.1973. | 22,00 milj. NZD |
1.06.1973. | 19,00 milj. NZD |
1.09.1973. | 13,00 milj. NZD |
1.12.1973. | 19,00 milj. NZD |
1.03.1974. | 28,00 milj. NZD |
1.06.1974. | 21,00 milj. NZD |
1.09.1974. | 17,00 milj. NZD |
1.12.1974. | 28,00 milj. NZD |
1.03.1975. | 41,00 milj. NZD |
1.06.1975. | 25,00 milj. NZD |
1.09.1975. | 24,00 milj. NZD |
1.12.1975. | 42,00 milj. NZD |
1.03.1976. | 53,00 milj. NZD |
1.06.1976. | 31,00 milj. NZD |
1.09.1976. | 29,00 milj. NZD |
1.12.1976. | 44,00 milj. NZD |
1.03.1977. | 57,00 milj. NZD |
1.06.1977. | 32,00 milj. NZD |
1.09.1977. | 32,00 milj. NZD |
1.12.1977. | 41,00 milj. NZD |
1.03.1978. | 55,00 milj. NZD |
1.06.1978. | 30,00 milj. NZD |
1.09.1978. | 31,00 milj. NZD |
1.12.1978. | 46,00 milj. NZD |
1.03.1979. | 59,00 milj. NZD |
1.06.1979. | 35,00 milj. NZD |
1.09.1979. | 36,00 milj. NZD |
1.12.1979. | 56,00 milj. NZD |
1.03.1980. | 70,00 milj. NZD |
1.06.1980. | 38,00 milj. NZD |
1.09.1980. | 47,00 milj. NZD |
1.12.1980. | 64,00 milj. NZD |
1.03.1981. | 90,00 milj. NZD |
1.06.1981. | 60,00 milj. NZD |
1.09.1981. | 55,00 milj. NZD |
1.12.1981. | 85,00 milj. NZD |
1.03.1982. | 98,00 milj. NZD |
1.06.1982. | 69,00 milj. NZD |
1.09.1982. | 70,00 milj. NZD |
1.12.1982. | 93,00 milj. NZD |
1.03.1983. | 123,00 milj. NZD |
1.06.1983. | 100,00 milj. NZD |
1.09.1983. | 100,00 milj. NZD |
1.12.1983. | 140,00 milj. NZD |
1.03.1984. | 191,00 milj. NZD |
1.06.1984. | 149,00 milj. NZD |
1.09.1984. | 272,00 milj. NZD |
1.12.1984. | 226,00 milj. NZD |
1.03.1985. | 306,00 milj. NZD |
1.06.1985. | 288,00 milj. NZD |
1.09.1985. | 191,00 milj. NZD |
1.12.1985. | 329,00 milj. NZD |
1.03.1986. | 472,00 milj. NZD |
1.06.1986. | 308,00 milj. NZD |
1.09.1986. | 242,00 milj. NZD |
1.12.1986. | 482,00 milj. NZD |
1.03.1987. | 629,00 milj. NZD |
1.06.1987. | 408,00 milj. NZD |
1.09.1987. | 399,00 milj. NZD |
1.12.1987. | 568,00 milj. NZD |
1.03.1988. | 665,00 milj. NZD |
1.06.1988. | 445,00 milj. NZD |
1.09.1988. | 354,00 milj. NZD |
1.12.1988. | 490,00 milj. NZD |
1.03.1989. | 668,00 milj. NZD |
1.06.1989. | 399,00 milj. NZD |
1.09.1989. | 425,00 milj. NZD |
1.12.1989. | 628,00 milj. NZD |
1.03.1990. | 735,00 milj. NZD |
1.06.1990. | 494,00 milj. NZD |
1.09.1990. | 410,00 milj. NZD |
1.12.1990. | 547,00 milj. NZD |
1.03.1991. | 745,00 milj. NZD |
1.06.1991. | 498,00 milj. NZD |
1.09.1991. | 489,00 milj. NZD |
1.12.1991. | 609,00 milj. NZD |
1.03.1992. | 868,00 milj. NZD |
1.06.1992. | 533,00 milj. NZD |
1.09.1992. | 496,00 milj. NZD |
1.12.1992. | 688,00 milj. NZD |
1.03.1993. | 1,04 miljardi NZD |
1.06.1993. | 577,00 milj. NZD |
1.09.1993. | 490,00 milj. NZD |
1.12.1993. | 827,00 milj. NZD |
1.03.1994. | 1,18 miljardi NZD |
1.06.1994. | 726,00 milj. NZD |
1.09.1994. | 682,00 milj. NZD |
1.12.1994. | 979,00 milj. NZD |
1.03.1995. | 1,30 miljardi NZD |
1.06.1995. | 1,03 miljardi NZD |
1.09.1995. | 810,00 milj. NZD |
1.12.1995. | 1,34 miljardi NZD |
1.03.1996. | 1,59 miljardi NZD |
1.06.1996. | 1,03 miljardi NZD |
1.09.1996. | 824,00 milj. NZD |
1.12.1996. | 1,27 miljardi NZD |
1.03.1997. | 1,47 miljardi NZD |
1.06.1997. | 857,00 milj. NZD |
1.09.1997. | 744,00 milj. NZD |
1.12.1997. | 1,21 miljardi NZD |
1.03.1998. | 1,48 miljardi NZD |
1.06.1998. | 896,00 milj. NZD |
1.09.1998. | 784,00 milj. NZD |
1.12.1998. | 1,25 miljardi NZD |
1.03.1999. | 1,94 miljardi NZD |
1.06.1999. | 1,03 miljardi NZD |
1.09.1999. | 903,00 milj. NZD |
1.12.1999. | 1,56 miljardi NZD |
1.03.2000. | 2,33 miljardi NZD |
1.06.2000. | 1,21 miljardi NZD |
1.09.2000. | 1,05 miljardi NZD |
1.12.2000. | 1,72 miljardi NZD |
1.03.2001. | 2,54 miljardi NZD |
1.06.2001. | 1,48 miljardi NZD |
1.09.2001. | 1,25 miljardi NZD |
1.12.2001. | 1,85 miljardi NZD |
1.03.2002. | 2,99 miljardi NZD |
1.06.2002. | 1,73 miljardi NZD |
1.09.2002. | 1,61 miljardi NZD |
1.12.2002. | 2,36 miljardi NZD |
1.03.2003. | 2,89 miljardi NZD |
1.06.2003. | 1,88 miljardi NZD |
1.09.2003. | 1,82 miljardi NZD |
1.12.2003. | 2,44 miljardi NZD |
1.03.2004. | 3,21 miljardi NZD |
1.06.2004. | 2,21 miljardi NZD |
1.09.2004. | 1,83 miljardi NZD |
1.12.2004. | 2,25 miljardi NZD |
1.03.2005. | 3,18 miljardi NZD |
1.06.2005. | 1,90 miljardi NZD |
1.09.2005. | 1,90 miljardi NZD |
1.12.2005. | 2,22 miljardi NZD |
1.03.2006. | 3,18 miljardi NZD |
1.06.2006. | 2,13 miljardi NZD |
1.09.2006. | 1,78 miljardi NZD |
1.12.2006. | 2,34 miljardi NZD |
1.03.2007. | 3,41 miljardi NZD |
1.06.2007. | 2,17 miljardi NZD |
1.09.2007. | 1,95 miljardi NZD |
1.12.2007. | 2,31 miljardi NZD |
1.03.2008. | 3,36 miljardi NZD |
1.06.2008. | 2,27 miljardi NZD |
1.09.2008. | 1,76 miljardi NZD |
1.12.2008. | 2,25 miljardi NZD |
1.03.2009. | 3,42 miljardi NZD |
1.06.2009. | 1,97 miljardi NZD |
1.09.2009. | 1,92 miljardi NZD |
1.12.2009. | 2,31 miljardi NZD |
1.03.2010. | 3,14 miljardi NZD |
1.06.2010. | 1,96 miljardi NZD |
1.09.2010. | 1,74 miljardi NZD |
1.12.2010. | 2,21 miljardi NZD |
1.03.2011. | 3,17 miljardi NZD |
1.06.2011. | 1,92 miljardi NZD |
1.09.2011. | 1,80 miljardi NZD |
1.12.2011. | 2,40 miljardi NZD |
1.03.2012. | 3,05 miljardi NZD |
1.06.2012. | 1,89 miljardi NZD |
1.09.2012. | 1,73 miljardi NZD |
1.12.2012. | 2,14 miljardi NZD |
1.03.2013. | 3,09 miljardi NZD |
1.06.2013. | 1,91 miljardi NZD |
1.09.2013. | 1,84 miljardi NZD |
1.12.2013. | 2,19 miljardi NZD |
1.03.2014. | 3,29 miljardi NZD |
1.06.2014. | 2,12 miljardi NZD |
1.09.2014. | 1,98 miljardi NZD |
1.12.2014. | 2,99 miljardi NZD |
1.03.2015. | 4,31 miljardi NZD |
1.06.2015. | 2,88 miljardi NZD |
1.09.2015. | 2,81 miljardi NZD |
1.12.2015. | 3,43 miljardi NZD |
1.03.2016. | 4,94 miljardi NZD |
1.06.2016. | 3,04 miljardi NZD |
1.09.2016. | 2,66 miljardi NZD |
1.12.2016. | 3,48 miljardi NZD |
1.03.2017. | 4,95 miljardi NZD |
1.06.2017. | 3,32 miljardi NZD |
1.09.2017. | 2,88 miljardi NZD |
1.12.2017. | 3,78 miljardi NZD |
1.03.2018. | 5,36 miljardi NZD |
1.06.2018. | 3,61 miljardi NZD |
1.09.2018. | 2,86 miljardi NZD |
1.12.2018. | 3,89 miljardi NZD |
1.03.2019. | 5,45 miljardi NZD |
1.06.2019. | 3,55 miljardi NZD |
1.09.2019. | 2,97 miljardi NZD |
1.12.2019. | 4,02 miljardi NZD |
1.03.2020. | 5,38 miljardi NZD |
1.06.2020. | 1,34 miljardi NZD |
1.09.2020. | 1,10 miljardi NZD |
1.12.2020. | 1,05 miljardi NZD |
1.03.2021. | 1,07 miljardi NZD |
1.06.2021. | 1,37 miljardi NZD |
1.09.2021. | 851,00 milj. NZD |
1.12.2021. | 756,00 milj. NZD |
1.03.2022. | 786,00 milj. NZD |
1.06.2022. | 1,20 miljardi NZD |
1.09.2022. | 1,66 miljardi NZD |
1.12.2022. | 2,54 miljardi NZD |
1.03.2023. | 3,66 miljardi NZD |
1.06.2023. | 2,43 miljardi NZD |
1.09.2023. | 2,86 miljardi NZD |
Tūrisma ieņēmumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 2,864 miljardi NZD |
1.06.2023. | 2,432 miljardi NZD |
1.03.2023. | 3,661 miljardi NZD |
1.12.2022. | 2,54 miljardi NZD |
1.09.2022. | 1,655 miljardi NZD |
1.06.2022. | 1,197 miljardi NZD |
1.03.2022. | 786 milj. NZD |
1.12.2021. | 756 milj. NZD |
1.09.2021. | 851 milj. NZD |
1.06.2021. | 1,373 miljardi NZD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūrisma ieņēmumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 Ārvalstu parāds | 352,682 miljardi NZD | 343,073 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Ārvalstu tiešās investīcijas | 2,783 miljardi NZD | 1,769 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Eksporti | 7,16 miljardi NZD | 6,31 miljardi NZD | Mēneša |
🇳🇿 Globālais piena tirdzniecības cenu indekss | 0,5 % | 0,4 % | frequency_weekly |
🇳🇿 Ieroču pārdošana | 20 milj. SIPRI TIV | 29 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇳🇿 Importi | 5,47 miljardi NZD | 6,94 miljardi NZD | Mēneša |
🇳🇿 Kapitāla plūsmas | 12,632 miljardi NZD | 5,757 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Teikušā bilance pret IKP | -6,9 % of GDP | -8,8 % of GDP | Gada |
🇳🇿 Tekošā konta bilance | -4,36 miljardi NZD | -7,975 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Terorisma indekss | 1,947 Points | 3,776 Points | Gada |
🇳🇿 Tirdzniecības bilance | 204 milj. NZD | -3 milj. NZD | Mēneša |
🇳🇿 Tirdzniecības nosacījumi | 1365 points | 1300 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Tūristu ierašanās | 185 300 | 179 700 | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Tūrisma ieņēmumi
**Tūrisma Ieņēmumi Latvijā: Makroekonomisks Pārskats** Tūrisma sektors mūsdienu ekonomikā spēlē nozīmīgu lomu, sniedzot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē un attīstībā. Tūrisma ieņēmumi Latvijā ir vitāli svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo sektora spēju radīt ekonomisko pieaugumu, nodarbinātību un infrastruktūras attīstību. Eulerpool piedāvā plašus un detalizētus makroekonomiskos datus, tostarp par tūrisma ieņēmumiem, kas palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem pieņemt izsvērtus lēmumus. Tūrisma ieņēmumi ietver visus ienākumus, kas tiek gūti no ārvalstu un vietējo tūristu aktivitātēm, piemēram, izmitināšanas, ēdināšanas, transporta, un izklaides pakalpojumiem. Tūrisma ienākumu mērīšana sniedz ievērojamu ieskatu par valsts ekonomisko dinamiku un tūristu patēriņa uzvedību. Lielāks tūrisma ienākums nozīmē lielāku ārējo valūtas plūsmu un pozitīvu ietekmi uz tirdzniecības bilanci. Latvijas ekonomikā tūrisma sektors ir īpaši svarīgs, jo tas ne tikai palielina valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), bet arī veicina darba vietu izveidi un reģionālo attīstību. Rīgā kā galvaspilsētā tūrisma plūsma ir ievērojama, bet arī mazākās pilsētas un lauku reģioni piedāvā unikālas tūrisma vietas, kas veicina reģionālo ieņēmumu pieaugumu. Vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju integrācija tūrisma nozarē paplašina ekonomikas bāzi un palielina vietējās kopienas labklājību. Covid-19 pandēmijai ir bijusi būtiska ietekme uz tūrisma nozari visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Transporta ierobežojumi, viesnīcu noslogojuma samazināšanās un starptautisko ceļojumu ierobežojumi ir samazinājuši tūrisma ieņēmumus. Tomēr Latvijas valdība un tūrisma nozare ir strādājusi intensīvi, lai atjaunotu sektoru, veicinot iekšējo tūrismu un ieviešot drošības pasākumus, lai piesaistītu tūristus drošā veidā. Viena no svarīgām iniciatīvām Latvijas tūrisma nozarē ir digitalizācija un inovācijas. Modernās tehnoloģijas, piemēram, tūrisma platformas un mobilās aplikācijas, veicina vieglāku un ērtāku ceļojumu plānošanu un rezervēšanu. Turklāt lielākā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgam tūrismam, kas ne tikai palielina tūrisma ieņēmumus, bet arī nodrošina dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas dabas bagātības, daudzveidīgā kultūra un vēsturiskie objekti ir galvenie tūrisma ieņēmumu avoti. Rīgas vēsturiskais centrs, kuru iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir populārs tūrisma galamērķis. Latvija ir pazīstama arī ar skaistajiem mežiem, ezeriem un pludmalēm, kas piesaista dabas mīļotājus un aktīvos tūristus. Šie dabas un kultūras resursi ir būtiski faktori tūrisma nozares dinamiskajā attīstībā un ieņēmumu ģenerēšanā. Spēcīga sadarbība starp valsts iestādēm, tūrisma organizācijām un uzņēmējiem ir nepieciešama, lai turpinātu veicināt tūrisma sektora izaugsmi. Latvijā ir izveidoti vairāki nacionālie un starptautiskie projekti, kuru mērķis ir palielināt tūrisma plūsmu un ieņēmumus. Šajos projektos tiek izmantotas tirgus pētniecības, mārketinga kampaņas un jaunu tūrisma produktu izstrāde, lai sniegtu tūristiem unikālu un bagātinošu pieredzi. Bez tam, tūrisma izglītība un apmācība ir būtiski faktori, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus un uzlabotu tūrisma nozares konkurētspēju. Profesionāli apmācīts personāls var efektīvāk nodrošināt tūristu vajadzības un veicināt otrreizējo apmeklējumu skaitu, kas ilgtermiņā veicina nozares ieņēmumu pieaugumu. Lai gan tūrisma nozare ir pakļauta dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, ekonomiskām krīzēm, politiskām nestabilitātēm un dabas katastrofām, Latvijas tūrisma ieņēmumi uzrāda stabilitāti un pozitīvas tendences. Pēc katra krituma seko atveseļošanās, un izaicinājumi tiek pārvarēti ar inovācijām un piemērošanās spējām. Tūrisma ieņēmumu analīze ir būtisks instruments, lai saprastu nozares stiprās un vājas puses, kā arī noteiktu attīstības stratēģijas nākotnē. Noslēgumā var teikt, ka tūrisma ieņēmumi Latvijā ir kritisks makroekonomisks rādītājs, kas daudzveidīgi ietekmē valsts ekonomisko veselību. Eulerpool piedāvā precīzus un aktualizētus datus, kas sniedz ieskatu un palīdzē veikt informētus lēmumus. Ar kopīgiem pūliņiem, inovācijām un stratēģisku plānošanu, tūrisma nozares attīstība var sekmēt būtisku ekonomisko izaugsmi un palielināt Latvijas starptautisko konkurētspēju tūrisma tirgū.