Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇱🇹

Lietuva Bezdarbnieki

Akciju cena

162 575
Izmaiņas +/-
-3980
Izmaiņas %
-2,42 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Lietuva ir 162 575 . Bezdarbnieki Lietuva samazinājās līdz 162 575 1.03.2025., pēc tam kad tas bija 166 555 1.02.2025.. Laikā no 1.01.1994. līdz 1.03.2025. vidējais IKP Lietuva bija 159 905,64 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.07.2010. ar 330 580,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.07.1994. ar 58 200,00 .

Avots: Statistics Lithuania

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2025.162 575
1.02.2025.166 555
1.01.2025.168 268
1.12.2024.163 564
1.11.2024.156 588
1.10.2024.152 934
1.09.2024.157 593
1.08.2024.160 636
1.07.2024.156 521
1.06.2024.154 708
1
2
3
4
5
...
38

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇱🇹
Algas
2335,9 EUR/Month2237,9 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Bezdarba līmenis
9 %9,2 %Mēneša
🇱🇹
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
13,7 %14,1 %Mēneša
🇱🇹
Daļēja darba laika nodarbinātība
88 000 79 400 Ceturksnis
🇱🇹
Darba vakancu koeficients
1,9 %2,1 %Ceturksnis
🇱🇹
Darbaspēka izmaksas
159,4 points156,2 pointsCeturksnis
🇱🇹
Iedzīvotāji
2,886 milj. 2,857 milj. Gada
🇱🇹
Iegādes līmenis
63,2 %64 %Ceturksnis
🇱🇹
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
2,8 %2,2 %Ceturksnis
🇱🇹
Minimālās algas
1038 EUR/Month924 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Nodarbinātības izmaiņas
0,4 %0,6 %Ceturksnis
🇱🇹
Nodarbinātības līmenis
73,9 %74,2 %Ceturksnis
🇱🇹
Nodarbinātie
1,469 milj. 1,482 milj. Ceturksnis
🇱🇹
Pensijas vecums sievietēm
64,67 Years64,33 YearsGada
🇱🇹
Pensijas vecums vīriešiem
64,83 Years64,67 YearsGada
🇱🇹
pilna laika nodarbinātība
1,301 milj. 1,317 milj. Ceturksnis
🇱🇹
Produktivitāte
119,028 points120,248 pointsCeturksnis
🇱🇹
Ražošanas algas
2184,1 EUR/Month2151,3 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Vakanču saraksts
26 570 29 788 Ceturksnis

Lietuvā bezdarbnieki ir personas, kuras nav nodarbinātas un aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.