Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Lietuva Naudas pārvedumi
Akciju cena
Pašreizējā Naudas pārvedumi vērtība Lietuva ir 222,05 milj. EUR. Naudas pārvedumi Lietuva palielinājās līdz 222,05 milj. EUR 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 202,55 milj. EUR 1.09.2023.. No 1.03.2004. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Lietuva bija 225,88 milj. EUR. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2013. ar 428,26 milj. EUR, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2004. ar 75,89 milj. EUR.
Naudas pārvedumi ·
Max
Pārskaitījumi | |
---|---|
1.03.2004. | 79,28 milj. EUR |
1.06.2004. | 86,66 milj. EUR |
1.09.2004. | 75,89 milj. EUR |
1.12.2004. | 91,31 milj. EUR |
1.03.2005. | 83,47 milj. EUR |
1.06.2005. | 98,00 milj. EUR |
1.09.2005. | 113,55 milj. EUR |
1.12.2005. | 125,92 milj. EUR |
1.03.2006. | 100,93 milj. EUR |
1.06.2006. | 151,33 milj. EUR |
1.09.2006. | 183,10 milj. EUR |
1.12.2006. | 156,10 milj. EUR |
1.03.2007. | 139,19 milj. EUR |
1.06.2007. | 208,88 milj. EUR |
1.09.2007. | 249,69 milj. EUR |
1.12.2007. | 255,62 milj. EUR |
1.03.2008. | 173,77 milj. EUR |
1.06.2008. | 170,23 milj. EUR |
1.09.2008. | 252,19 milj. EUR |
1.12.2008. | 270,61 milj. EUR |
1.03.2009. | 142,49 milj. EUR |
1.06.2009. | 166,59 milj. EUR |
1.09.2009. | 180,30 milj. EUR |
1.12.2009. | 211,12 milj. EUR |
1.03.2010. | 169,60 milj. EUR |
1.06.2010. | 259,83 milj. EUR |
1.09.2010. | 280,90 milj. EUR |
1.12.2010. | 270,62 milj. EUR |
1.03.2011. | 288,21 milj. EUR |
1.06.2011. | 333,80 milj. EUR |
1.09.2011. | 269,97 milj. EUR |
1.12.2011. | 256,73 milj. EUR |
1.03.2012. | 211,99 milj. EUR |
1.06.2012. | 254,25 milj. EUR |
1.09.2012. | 276,13 milj. EUR |
1.12.2012. | 288,08 milj. EUR |
1.03.2013. | 241,09 milj. EUR |
1.06.2013. | 318,83 milj. EUR |
1.09.2013. | 390,57 milj. EUR |
1.12.2013. | 428,26 milj. EUR |
1.03.2014. | 350,32 milj. EUR |
1.06.2014. | 383,77 milj. EUR |
1.09.2014. | 394,60 milj. EUR |
1.12.2014. | 342,31 milj. EUR |
1.03.2015. | 269,00 milj. EUR |
1.06.2015. | 287,55 milj. EUR |
1.09.2015. | 282,32 milj. EUR |
1.12.2015. | 290,80 milj. EUR |
1.03.2016. | 264,86 milj. EUR |
1.06.2016. | 274,58 milj. EUR |
1.09.2016. | 273,85 milj. EUR |
1.12.2016. | 278,37 milj. EUR |
1.03.2017. | 267,72 milj. EUR |
1.06.2017. | 278,47 milj. EUR |
1.09.2017. | 279,17 milj. EUR |
1.12.2017. | 283,91 milj. EUR |
1.03.2018. | 275,90 milj. EUR |
1.06.2018. | 286,72 milj. EUR |
1.09.2018. | 286,03 milj. EUR |
1.12.2018. | 273,52 milj. EUR |
1.03.2019. | 264,55 milj. EUR |
1.06.2019. | 283,81 milj. EUR |
1.09.2019. | 284,02 milj. EUR |
1.12.2019. | 281,04 milj. EUR |
1.03.2020. | 219,58 milj. EUR |
1.06.2020. | 137,77 milj. EUR |
1.09.2020. | 152,95 milj. EUR |
1.12.2020. | 152,84 milj. EUR |
1.03.2021. | 148,60 milj. EUR |
1.06.2021. | 148,77 milj. EUR |
1.09.2021. | 155,28 milj. EUR |
1.12.2021. | 165,56 milj. EUR |
1.03.2022. | 140,25 milj. EUR |
1.06.2022. | 157,58 milj. EUR |
1.09.2022. | 166,06 milj. EUR |
1.12.2022. | 181,65 milj. EUR |
1.03.2023. | 199,39 milj. EUR |
1.06.2023. | 210,98 milj. EUR |
1.09.2023. | 202,55 milj. EUR |
1.12.2023. | 222,05 milj. EUR |
Naudas pārvedumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 222,05 milj. EUR |
1.09.2023. | 202,55 milj. EUR |
1.06.2023. | 210,98 milj. EUR |
1.03.2023. | 199,39 milj. EUR |
1.12.2022. | 181,65 milj. EUR |
1.09.2022. | 166,06 milj. EUR |
1.06.2022. | 157,58 milj. EUR |
1.03.2022. | 140,25 milj. EUR |
1.12.2021. | 165,56 milj. EUR |
1.09.2021. | 155,28 milj. EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Naudas pārvedumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇱🇹 Ārvalstu parāds | 49,233 miljardi EUR | 47,498 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇱🇹 Ārvalstu parāds pret IKP | 71 % of GDP | 68 % of GDP | Ceturksnis |
🇱🇹 Ārvalstu tiešās investīcijas | -67,44 milj. EUR | 743,08 milj. EUR | Ceturksnis |
🇱🇹 Dabasgāzes importi | 12 035 Terajoule | 9707 Terajoule | Mēneša |
🇱🇹 Eksporti | 3,212 miljardi EUR | 3,092 miljardi EUR | Mēneša |
🇱🇹 Importi | 3,361 miljardi EUR | 3,516 miljardi EUR | Mēneša |
🇱🇹 Kapitāla plūsmas | 361,1 milj. EUR | 318,79 milj. EUR | Mēneša |
🇱🇹 Teikušā bilance pret IKP | 1,9 % of GDP | -5,5 % of GDP | Gada |
🇱🇹 Tekošā konta bilance | 282,1 milj. EUR | -30,7 milj. EUR | Mēneša |
🇱🇹 Terorisma indekss | 0,059 Points | 0,508 Points | Gada |
🇱🇹 Tirdzniecības bilance | 409,9 milj. EUR | -286 milj. EUR | Mēneša |
🇱🇹 Tūrisma ienākumi | 197,7 milj. EUR | 389,2 milj. EUR | Ceturksnis |
🇱🇹 Tūristu ierašanās | 296 600 | 507 800 | Ceturksnis |
🇱🇹 Zelta rezerves | 5,82 Tonnes | 5,82 Tonnes | Ceturksnis |
Lietuvā pārvedumi attiecas uz imigrantu un īstermiņa darbinieku ienākumu pārvedumu pieplūdumu (personīgie pārvedumi).
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Naudas pārvedumi
Remītences ir būtisks makroekonomikas aspekts, kas ietekmē daudzas valstis, tajā skaitā arī Latviju. Eulerpool piedāvā padziļinātu analīzi un datus par remītencēm, kas var kalpot kā vērtīgs instruments ekonomiskās politikas veidotājiem, pētniekiem un finanšu analītiķiem. Remītences ir naudas pārvedumi, ko strādnieki un citi izbraucēji sūta atpakaļ dzimtajām valstīm, lai ekonomiski atbalstītu savas ģimenes un kopienas. Šādi pārvedumi var ievērojami ietekmēt valsts ekonomiku, uzlabojot dzīves standartus, stimulējot patēriņu un veicinot investīcijas dažādos sektoros. Latvijā remītences ir nozīmīga ārvalstu valūtas ieplūšanas avots. Latvijas Banka ir veikusi vairākus pētījumus, lai izprastu remītenču ietekmi uz valsts ekonomiku. Remītences spēlē būtisku lomu mājsaimniecību ienākumu nodrošināšanā, īpaši ģimenēm, kas dzīvo ārpus Rīgas un citām lielākajām pilsētām. Šis ienākumu plūsmas veids ir svarīgs, jo tas samazina nabadzību, veicina veselības aprūpes un izglītības pieejamību, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti. Ļoti bieži remītences veido lielāko daļu no mājsaimniecību ienākumiem, un šie naudas pārvedumi palīdz ne tikai apmierināt ikdienas vajadzības, bet arī investēt ilgtermiņa aktīvos, piemēram, nekustamajā īpašumā un uzņēmējdarbībā. Remītenču pozitīvā ietekme uz dzīves standartiem un ekonomisko stabilitāti ir būtisks iemesls, kāpēc Latvijas valdība ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas un atbalsta programmas, kas veicina ārzemēs dzīvojošo latviešu vēlmi sūtīt naudu atpakaļ uz Latviju. Tomēr remītences ietekme nav viennozīmīgi pozitīva. Lielas remītenču plūsmas var izraisīt valūtas pārkausēšanu, kas ietekmē vietējo preču un pakalpojumu cenas, padarot tās mazāk pieejamas vietējam iedzīvotājam. Tāpat, liela remītences plūsma var mazināt nepieciešamību pēc darba tirgus reformām un uzlabojumiem, jo ģimenēm ir papildu ienākumu avots, kas samazina spiedienu uz valdību. Šajā situācijā var nākties saskarties arī ar tā saukto "Smadzeņu aizplūdi" (Brain Drain), kad augsti izglītoti un kvalificēti speciālisti izvēlas strādāt ārzemēs, tādējādi samazinot vietējā darbaspēka kvalitāti un pieejamību. Eulerpool piedāvā plašu datu klāstu, kas ļauj analizēt remītenču plūsmas dažādos griezumos, piemēram, pēc valsts, no kuras pārvedumi tiek veikti, vai mājsaimniecību ienākumu grupām. Šie dati var būt izšķiroši svarīgi, ja vēlaties novērtēt remītenču ietekmi uz konkrētām nozarēm vai ģeogrāfiskām teritorijām. Tāpat dati sniedz informāciju par pārvedumu sezonālajiem svārstījumiem, palīdzot precīzāk prognozēt nākotnes ekonomiskās tendences. Izpratne par remītenču dinamiku arī palīdz valstij attīstīt starptautisko sadarbību un veidot attiecības ar citām valstīm, kur mīt liela latviešu diaspora. Latvieši dzīvo daudzās valstīs, tai skaitā Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un ASV. Šo valstu ekonomiskā situācija tiešā veidā ietekmē remītenču apjomu, kas tiek sūtīts uz Latviju. Tādēļ efektīva starptautiskā sadarbība un ekonomiskā politika ir būtiska, lai nodrošinātu stabilu un pastāvīgu remītenču plūsmu. Eulerpool piedāvā ne vien remītenču datu analīzi, bet arī padziļinātus pētījumus un prognozes, kas palīdzēs veidot nākotnes politikas un stratēģijas. Makroekonomiskie dati par remītencēm var būt noderīgi arī finanšu institūcijām, plānojot kredītpolitiku un investīcijas vietējā tirgū. Mēs apkopojam informāciju un analizējam dažādus ekonomiskos indikatorus, kas palīdz izprast plašākas tendences un sakarības. Papildus ekonomiskajai analīzei, Eulerpool piedāvā pieeju arī juridiskajiem un reglamentējošajiem aspektiem, kas saistīti ar remītencēm. Pastāv dažādi noteikumi un regulējumi, gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, kas ietekmē kā naudas pārvedumi tiek veikti. Remītenču plūsmas pārraudzīšana ir nepieciešama, lai izvairītos no nelikumīgām darbībām, piemēram, naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas. Tādēļ mūsu platforma piedāvā arī atjauninātu informāciju par atbilstības prasībām un regulām. Apkopojot, remītences ir būtisks aspekts Latvijas ekonomikā, kas ietekmē daudzas sfēras, sākot ar individuālo mājsaimniecību labklājību un beidzot ar valsts makroekonomisko stabilitāti. Eulerpool nodrošina nepieciešamos datus un analīzi, lai palīdzētu izprast šī parādību kompleksitāti un izstrādāt efektīvas politikas un stratēģijas. Mūsu mērķis ir nodrošināt uzticamu un detalizētu informāciju, palīdzot ekonomiskajiem politikas veidotājiem un citiem interesentiem pieņemt informētus un stratēģiski pamatotus lēmumus.