Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Horvātija Norēķinu konts
Akciju cena
Pašreizējā Norēķinu konta vērtība Horvātija ir 4,788 miljardi EUR. Norēķinu konts Horvātija samazinājās līdz 4,788 miljardi EUR 1.09.2024., pēc tam, kad tas bija 5,037 miljardi EUR 1.09.2023.. No 1.03.1993. līdz 1.12.2024. vidējais IKP Horvātija bija -241,45 milj. EUR. Vēsturiskie maksimumi tika sasniegti 1.09.2023. ar 5,04 miljardi EUR, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2022. ar -3,11 miljardi EUR.
Norēķinu konts ·
Max
Tekošā konta bilance | |
---|---|
1.06.1993. | 71,00 milj. EUR |
1.09.1993. | 361,30 milj. EUR |
1.12.1993. | 264,50 milj. EUR |
1.03.1994. | 14,60 milj. EUR |
1.06.1994. | 158,60 milj. EUR |
1.09.1994. | 673,30 milj. EUR |
1.09.1996. | 221,80 milj. EUR |
1.09.1997. | 285,20 milj. EUR |
1.09.1998. | 329,70 milj. EUR |
1.09.1999. | 443,00 milj. EUR |
1.09.2000. | 962,50 milj. EUR |
1.09.2001. | 1,41 miljardi EUR |
1.09.2002. | 984,20 milj. EUR |
1.09.2003. | 910,30 milj. EUR |
1.09.2004. | 1,25 miljardi EUR |
1.09.2005. | 1,35 miljardi EUR |
1.09.2006. | 1,47 miljardi EUR |
1.09.2007. | 1,70 miljardi EUR |
1.09.2008. | 1,27 miljardi EUR |
1.09.2009. | 1,40 miljardi EUR |
1.09.2010. | 1,65 miljardi EUR |
1.09.2011. | 2,18 miljardi EUR |
1.09.2012. | 2,17 miljardi EUR |
1.09.2013. | 2,29 miljardi EUR |
1.09.2014. | 2,32 miljardi EUR |
1.09.2015. | 3,56 miljardi EUR |
1.09.2016. | 3,19 miljardi EUR |
1.09.2017. | 3,66 miljardi EUR |
1.09.2018. | 3,70 miljardi EUR |
1.09.2019. | 4,40 miljardi EUR |
1.09.2020. | 1,83 miljardi EUR |
1.09.2021. | 4,03 miljardi EUR |
1.09.2022. | 3,81 miljardi EUR |
1.09.2023. | 5,04 miljardi EUR |
1.09.2024. | 4,79 miljardi EUR |
Norēķinu konts Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2024. | 4,788 miljardi EUR |
1.09.2023. | 5,037 miljardi EUR |
1.09.2022. | 3,807 miljardi EUR |
1.09.2021. | 4,032 miljardi EUR |
1.09.2020. | 1,828 miljardi EUR |
1.09.2019. | 4,4 miljardi EUR |
1.09.2018. | 3,696 miljardi EUR |
1.09.2017. | 3,658 miljardi EUR |
1.09.2016. | 3,186 miljardi EUR |
1.09.2015. | 3,555 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Norēķinu konts
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Ārvalstu parāds | 63,005 miljardi EUR | 62,503 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,477 miljardi EUR | 816,7 milj. EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Dabasgāzes importi | 6819,8 Terajoule | 10 532,1 Terajoule | Mēneša |
🇭🇷 Eksporti | -1,369 miljardi EUR | 2,061 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Importi | 3,265 miljardi EUR | 3,208 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Kapitāla plūsmas | 5,663 miljardi EUR | 65,5 milj. EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Naftas ieguve | 9,4 BBL/D/1K | 9,5 BBL/D/1K | Mēneša |
🇭🇷 Pārskaitījumi | 1,08 miljardi EUR | 1,076 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Teikušā bilance pret IKP | 1,1 % of GDP | -2,8 % of GDP | Gada |
🇭🇷 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇭🇷 Tirdzniecības bilance | -1,369 miljardi EUR | -1,147 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Tūristu ierašanās | 132 418 | 238 348 | Mēneša |
Kārtējo kontu veido tirdzniecības bilances (eksportu mīnus importu attiecība precēm un pakalpojumiem), neto faktora ienākumu (piemēram, procentu un dividenžu) un neto transfertmaksājumu (piemēram, ārvalstu palīdzība) summa.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Norēķinu konts
Pašreizējais konts ir viena no svarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas nodrošina ieskatu valsts ekonomiskās veselības stāvoklī un tās tirdzniecības attiecībās ar pārējo pasauli. Tas spēlē centrālo lomu valsts maksājumu bilancē, kas ietekmē ne tikai nacionālo ekonomiku, bet arī globālās finanšu plūsmas. Tā kā Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina makroekonomikas datu parādīšanu, mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas precīzāku informāciju par šo svarīgo ekonomisko rādītāju. Pašreizējais konts galvenokārt sastāv no trim galvenajām komponentēm: tirdzniecības bilances, ienākumu konta un pārvedumu konta. Tirdzniecības bilance atspoguļo preču un pakalpojumu eksportu un importu un ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Ja tirdzniecības bilance ir pozitīva, tas nozīmē, ka valsts eksportē vairāk nekā importē, kas norāda uz stipru un konkurētspējīgu ekonomiku. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance norāda uz to, ka valsts importē vairāk nekā spēj eksportēt, kas var būt signāls par iekšēju ekonomisku vājumu vai lēnu izaugsmi. Ienākumu konts ietver peļņu no investīcijām, algas un maksu, kas plūst starp valsti un ārzemēm. Tas ietver gan ienākumus no ārzemju investīcijām, gan maksājumus ārvalstu uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbojas valsts teritorijā. Šis konts ir svarīgs, jo tas iezīmē, cik kārtīgi valstī tiek aplokoti ienākumi no ārvalstīm, kā arī valsts pašu ieguldījumu rādītājus citās zemēs. Pārvedumu konts ir saistīts ar vienpusējiem pārskaitījumiem, kas var ietvert oficiālās palīdzības maksājumus, darbinieku pārsūtītos naudas līdzekļus uz ārzemēm un privātpersonu dārgākos. Pārvedumu konta loma var būt nozīmīga valstīm, kurās ir liels ārvalstīs strādājošo darbinieku skaits, jo viņu nosūtītās naudas summas var veidot būtisku daļu no valsts ieņēmumiem. Pašreizējā konta saldo, kopumā ņemot visas šīs komponentes, var būt pozitīvs vai negatīvs. Pozitīvs saldo norāda uz to, ka valsts saņem vairāk naudas no pārējās pasaules, nekā tā pati tērē, savukārt negatīvs saldo norāda uz pretējo. Ilgstoši pozitīvs pašreizējais konts var stiprināt valsts valūtu un paaugstināt tās kredītreitingu, kas papildina investoru uzticību un veicina ekonomisko stabilitāti. Savukārt ilgstoši negatīvs pašreizējais konts var izraisīt centrālās bankas valūtas rezervju krājumus un palielināt valūtas vērtības devalvāciju, radot inflāciju un citas ekonomikas problēmas. Svarīgi izprast arī pašreizējā konta ietekmi uz globālo ekonomiku, jo īpaši globālajām finanšu plūsmām. Valstis ar ilggadējiem negatīviem pašreizējā konta saldiem var iekļauties parādu slazdos, kas var izraisīt finanšu nestabilitāti un pat recesiju. Pretstatā tam, valstis, kurām ir pozitīvi pašreizējā konta saldi, bieži vien iegulda naudu citās valstīs, radot kapitāla plūsmas, kas atbalsta globālo tirdzniecību un ekonomikas attīstību. Pašreizējā konta analīze un novērtēšana ir svarīga arī valstu valdībām un ekonomikas analītiķiem, jo tā var sniegt vērtīgus datus par valsts ārējo ekonomisko līdzsvaru un stratēģiju izstrādi, piemēram, investīciju, tirdzniecības politiku un valūtas kursa vadību. Eulerpool mērķis ir nodrošināt piekļuvi aktuālākiem un detalizētiem datiem par pašreizējo kontu, lai mūsu lietotāji - uzņēmēji, investori un ekonomikas speciālisti - vienmēr varētu pieņemt informētus lēmumus. Kopumā pašreizējais konts ir izšķiroši svarīgs rādītājs, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko veselību un tās saikni ar globālo ekonomisko vidi. Lai izprastu nākotnes ekonomisko politiku un valsts konkurētspējas stratēģijas, ir ļoti svarīgi regulāri veikt pašreizējā konta analīzi un sekot tās izmaiņām. Eulerpool ir šeit, lai palīdzētu sniegt precīzus un savlaicīgus makroekonomikas datus, kas palīdzēs jums sekot šīm svarīgajām ekonomiskajām tendencēm.