Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇮🇹

Itālija Bezdarbnieki

Akciju cena

1,634 milj.
Izmaiņas +/-
-111 000
Izmaiņas %
-6,57 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Itālija ir 1,634 milj. . Bezdarbnieki Itālija samazinājās līdz 1,634 milj. 1.07.2024., pēc tam kad tas bija 1,745 milj. 1.06.2024.. Laikā no 1.01.2004. līdz 1.08.2024. vidējais IKP Itālija bija 2,31 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.11.2014. ar 3,34 milj. , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.04.2007. ar 1,41 milj. .

Avots: National Institute of Statistics (ISTAT)

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.07.2024.1,634 milj.
1.06.2024.1,745 milj.
1.05.2024.1,734 milj.
1.04.2024.1,728 milj.
1.03.2024.1,786 milj.
1.02.2024.1,859 milj.
1.01.2024.1,829 milj.
1.12.2023.1,836 milj.
1.11.2023.1,91 milj.
1.10.2023.1,956 milj.
1
2
3
4
5
...
25

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇮🇹
Algas
32 450 EUR/Month31 720 EUR/MonthGada
🇮🇹
Algu pieaugums
7,9 %2,7 %Mēneša
🇮🇹
Bezdarba līmenis
6,2 %6,4 %Mēneša
🇮🇹
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
20,5 %20,5 %Mēneša
🇮🇹
Daļēja darba laika nodarbinātība
3,405 milj. 3,435 milj. Ceturksnis
🇮🇹
Darba vakancu koeficients
2,1 %2,5 %Ceturksnis
🇮🇹
Darbaspēka izmaksas
108,1 points106,1 pointsCeturksnis
🇮🇹
Iedzīvotāji
58,99 milj. 58,997 milj. Gada
🇮🇹
Iegādes līmenis
66,6 %66,7 %Mēneša
🇮🇹
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
3,6 %4,2 %Ceturksnis
🇮🇹
Nodarbinātības izmaiņas
0,3 %0,3 %Ceturksnis
🇮🇹
Nodarbinātības līmenis
62,3 %62,3 %Mēneša
🇮🇹
Nodarbinātie
24,08 milj. 24,035 milj. Mēneša
🇮🇹
Pensijas vecums sievietēm
67 Years67 YearsGada
🇮🇹
Pensijas vecums vīriešiem
67 Years67 YearsGada
🇮🇹
pilna laika nodarbinātība
15,151 milj. 15,197 milj. Ceturksnis
🇮🇹
Produktivitāte
99,721 points99,131 pointsCeturksnis
🇮🇹
Ražošanas algas
111,1 points111 pointsMēneša

Itālijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.