Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇮🇹

Itālija Dabasgāzes imports

Akciju cena

205 650,869 Terajoule
Izmaiņas +/-
-10 266,632 Terajoule
Izmaiņas %
-4,87 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Itālija ir 205 650,869 Terajoule. Dabasgāzes imports Itālija samazinājās līdz 205 650,869 Terajoule 1.04.2024., pēc tam, kad tā bija 215 917,501 Terajoule 1.03.2024.. Laikā no 1.01.2008. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Itālija bija 213 712,32 Terajoule. Visaugstāko vērtību sasniedza 1.01.2008. ar 311 087,00 Terajoule, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2024. ar 0 Terajoule.

Avots: EUROSTAT

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.205 650,869 Terajoule
1.03.2024.215 917,501 Terajoule
1.02.2024.179 132,299 Terajoule
1.01.2024.174 612,3 Terajoule
1.12.2023.184 251,6 Terajoule
1.11.2023.183 413,4 Terajoule
1.10.2023.185 356,5 Terajoule
1.09.2023.178 574,7 Terajoule
1.08.2023.179 146,2 Terajoule
1.07.2023.200 901,3 Terajoule
1
2
3
4
5
...
20

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇮🇹
Ārvalstu parāds
2,583 Bio. EUR2,543 Bio. EURCeturksnis
🇮🇹
Ārvalstu parāds pret IKP
123 % of GDP122 % of GDPCeturksnis
🇮🇹
Ārvalstu tiešās investīcijas
-7,219 miljardi EUR4,215 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Eksporti
52,66 miljardi EUR54,243 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Ieroču pārdošana
1,437 miljardi SIPRI TIV1,716 miljardi SIPRI TIVGada
🇮🇹
Importi
47,852 miljardi EUR49,947 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Kapitāla plūsmas
11,92 miljardi EUR-2,019 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Naftas ieguve
87 BBL/D/1K71 BBL/D/1KMēneša
🇮🇹
Pārskaitījumi
125,36 milj. EUR117,207 milj. EURCeturksnis
🇮🇹
Teikušā bilance pret IKP
0,5 % of GDP-1,6 % of GDPGada
🇮🇹
Tekošā konta bilance
2,078 miljardi EUR2,41 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Terorisma indekss
1,447 Points3,29 PointsGada
🇮🇹
Tirdzniecības bilance
4,807 miljardi EUR4,341 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Tirdzniecības nosacījumi
104,6 points106 pointsMēneša
🇮🇹
Tūrisma ienākumi
5,092 miljardi EUR4,015 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Tūristu ierašanās
4,81 milj. Persons3,904 milj. PersonsMēneša
🇮🇹
Zelta rezerves
2451,84 Tonnes2451,84 TonnesCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.