Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Īrija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Īrija ir 584 300 . Nepilna laika nodarbinātība Īrija pieauga līdz 584 300 1.09.2023., pēc tam kad tā bija 561 900 1.06.2023.. No 1.03.1998. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Īrija bija 416 222,12 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.12.2023. ar 588 800,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1998. ar 268 700,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.03.1998. | 268 700,00 |
1.06.1998. | 270 200,00 |
1.09.1998. | 272 400,00 |
1.12.1998. | 270 800,00 |
1.03.1999. | 281 600,00 |
1.06.1999. | 289 700,00 |
1.09.1999. | 296 700,00 |
1.12.1999. | 297 500,00 |
1.03.2000. | 299 800,00 |
1.06.2000. | 302 200,00 |
1.09.2000. | 303 600,00 |
1.12.2000. | 305 100,00 |
1.03.2001. | 305 900,00 |
1.06.2001. | 313 100,00 |
1.09.2001. | 315 200,00 |
1.12.2001. | 318 800,00 |
1.03.2002. | 319 000,00 |
1.06.2002. | 315 400,00 |
1.09.2002. | 314 700,00 |
1.12.2002. | 323 200,00 |
1.03.2003. | 324 700,00 |
1.06.2003. | 328 200,00 |
1.09.2003. | 333 000,00 |
1.12.2003. | 332 600,00 |
1.03.2004. | 337 400,00 |
1.06.2004. | 337 300,00 |
1.09.2004. | 343 100,00 |
1.12.2004. | 345 500,00 |
1.03.2005. | 354 500,00 |
1.06.2005. | 358 800,00 |
1.09.2005. | 369 400,00 |
1.12.2005. | 375 900,00 |
1.03.2006. | 375 700,00 |
1.06.2006. | 379 100,00 |
1.09.2006. | 374 200,00 |
1.12.2006. | 383 900,00 |
1.03.2007. | 389 600,00 |
1.06.2007. | 408 000,00 |
1.09.2007. | 413 700,00 |
1.12.2007. | 414 200,00 |
1.03.2008. | 416 300,00 |
1.06.2008. | 419 200,00 |
1.09.2008. | 423 200,00 |
1.12.2008. | 419 000,00 |
1.03.2009. | 432 100,00 |
1.06.2009. | 435 000,00 |
1.09.2009. | 440 000,00 |
1.12.2009. | 444 800,00 |
1.03.2010. | 440 100,00 |
1.06.2010. | 435 500,00 |
1.09.2010. | 438 500,00 |
1.12.2010. | 445 500,00 |
1.03.2011. | 452 800,00 |
1.06.2011. | 450 700,00 |
1.09.2011. | 445 500,00 |
1.12.2011. | 446 600,00 |
1.03.2012. | 442 700,00 |
1.06.2012. | 453 900,00 |
1.09.2012. | 460 000,00 |
1.12.2012. | 462 300,00 |
1.03.2013. | 471 900,00 |
1.06.2013. | 469 900,00 |
1.09.2013. | 467 500,00 |
1.12.2013. | 471 600,00 |
1.03.2014. | 465 900,00 |
1.06.2014. | 463 500,00 |
1.09.2014. | 470 600,00 |
1.12.2014. | 465 600,00 |
1.03.2015. | 461 000,00 |
1.06.2015. | 470 700,00 |
1.09.2015. | 467 100,00 |
1.12.2015. | 471 100,00 |
1.03.2016. | 478 500,00 |
1.06.2016. | 488 600,00 |
1.09.2016. | 486 300,00 |
1.12.2016. | 467 300,00 |
1.03.2017. | 465 500,00 |
1.06.2017. | 454 500,00 |
1.09.2017. | 434 700,00 |
1.12.2017. | 458 200,00 |
1.03.2018. | 453 600,00 |
1.06.2018. | 455 900,00 |
1.09.2018. | 457 100,00 |
1.12.2018. | 460 500,00 |
1.03.2019. | 472 800,00 |
1.06.2019. | 462 400,00 |
1.09.2019. | 471 600,00 |
1.12.2019. | 489 700,00 |
1.03.2020. | 479 300,00 |
1.06.2020. | 368 200,00 |
1.09.2020. | 421 700,00 |
1.12.2020. | 421 700,00 |
1.03.2021. | 434 200,00 |
1.06.2021. | 477 200,00 |
1.09.2021. | 535 300,00 |
1.12.2021. | 547 700,00 |
1.03.2022. | 533 200,00 |
1.06.2022. | 544 600,00 |
1.09.2022. | 538 300,00 |
1.12.2022. | 551 700,00 |
1.03.2023. | 559 300,00 |
1.06.2023. | 561 900,00 |
1.09.2023. | 584 300,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 584 300 |
1.06.2023. | 561 900 |
1.03.2023. | 559 300 |
1.12.2022. | 551 700 |
1.09.2022. | 538 300 |
1.06.2022. | 544 600 |
1.03.2022. | 533 200 |
1.12.2021. | 547 700 |
1.09.2021. | 535 300 |
1.06.2021. | 477 200 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇪 Algas | 921,81 EUR/Week | 905,68 EUR/Week | Ceturksnis |
🇮🇪 Algu pieaugums | 4,7 % | 2,6 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Bezdarba līmenis | 4,7 % | 4,5 % | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 11,4 % | 10,4 % | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarbnieki | 136 100 | 129 000 | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarbnieku skaita izmaiņa | -3282 Persons | 4261 Persons | Mēneša |
🇮🇪 Darba vakancu koeficients | 1,1 % | 1,1 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Darbaspēka izmaksas | 105,3 points | 95,8 points | Ceturksnis |
🇮🇪 Iedzīvotāji | 5,19 milj. | 5,06 milj. | Gada |
🇮🇪 Iegādes līmenis | 65,6 % | 65,7 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1 % | 1,1 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Minimālās algas | 12,7 EUR/Hour | 11,3 EUR/Hour | Gada |
🇮🇪 Nodarbinātības izmaiņas | 0,3 % | 0,5 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Nodarbinātības līmenis | 74 % | 74,2 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Nodarbinātie | 2,709 milj. | 2,695 milj. | Ceturksnis |
🇮🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇮🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇮🇪 pilna laika nodarbinātība | 2,125 milj. | 2,105 milj. | Ceturksnis |
🇮🇪 Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam | 43 490 Persons | 38 037 Persons | Mēneša |
🇮🇪 Produktivitāte | 124,306 points | 124,545 points | Ceturksnis |
🇮🇪 Ražošanas algas | 1034,48 EUR/Week | 1001,33 EUR/Week | Ceturksnis |
🇮🇪 Vidējais stundas atalgojums | 29,82 EUR | 28,43 EUR | Ceturksnis |
🇮🇪 Vidējais stundu skaits nedēļā | 32,5 Hours | 32,6 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.