Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Irāka Naftas eksports
Akciju cena
Pašreizējā Naftas eksports vērtība Irāka ir 21,735 miljardi USD. Naftas eksports Irāka samazinājās līdz 21,735 miljardi USD 1.06.2023., pēc tam kad tā bija 22,048 miljardi USD 1.03.2023.. No 1.12.2002. līdz 1.09.2023. vidējais IKP Irāka bija 22,89 miljardi USD. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.12.2012. ar 93,78 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2016. ar 6,80 miljardi USD.
Naftas eksports ·
Max
Naftas eksporti | |
---|---|
1.12.2002. | 11,34 miljardi USD |
1.12.2003. | 8,35 miljardi USD |
1.12.2004. | 17,46 miljardi USD |
1.12.2005. | 23,20 miljardi USD |
1.12.2006. | 29,71 miljardi USD |
1.12.2007. | 37,85 miljardi USD |
1.12.2008. | 61,88 miljardi USD |
1.12.2009. | 38,97 miljardi USD |
1.12.2010. | 51,45 miljardi USD |
1.12.2011. | 79,41 miljardi USD |
1.12.2012. | 93,78 miljardi USD |
1.03.2013. | 21,76 miljardi USD |
1.06.2013. | 23,02 miljardi USD |
1.09.2013. | 22,37 miljardi USD |
1.12.2013. | 23,02 miljardi USD |
1.03.2014. | 18,14 miljardi USD |
1.06.2014. | 24,57 miljardi USD |
1.09.2014. | 22,34 miljardi USD |
1.12.2014. | 19,87 miljardi USD |
1.03.2015. | 10,94 miljardi USD |
1.06.2015. | 15,41 miljardi USD |
1.09.2015. | 13,20 miljardi USD |
1.12.2015. | 11,40 miljardi USD |
1.03.2016. | 6,80 miljardi USD |
1.06.2016. | 10,13 miljardi USD |
1.09.2016. | 11,81 miljardi USD |
1.12.2016. | 12,29 miljardi USD |
1.03.2017. | 14,10 miljardi USD |
1.06.2017. | 13,52 miljardi USD |
1.09.2017. | 13,09 miljardi USD |
1.12.2017. | 16,42 miljardi USD |
1.03.2018. | 18,40 miljardi USD |
1.06.2018. | 21,62 miljardi USD |
1.09.2018. | 22,42 miljardi USD |
1.12.2018. | 23,36 miljardi USD |
1.03.2019. | 18,82 miljardi USD |
1.06.2019. | 20,35 miljardi USD |
1.09.2019. | 19,36 miljardi USD |
1.12.2019. | 19,83 miljardi USD |
1.03.2020. | 16,32 miljardi USD |
1.06.2020. | 7,99 miljardi USD |
1.09.2020. | 9,74 miljardi USD |
1.12.2020. | 10,26 miljardi USD |
1.03.2021. | 13,16 miljardi USD |
1.06.2021. | 17,13 miljardi USD |
1.09.2021. | 18,93 miljardi USD |
1.12.2021. | 19,58 miljardi USD |
1.03.2022. | 25,60 miljardi USD |
1.06.2022. | 29,61 miljardi USD |
1.09.2022. | 31,95 miljardi USD |
1.12.2022. | 25,94 miljardi USD |
1.03.2023. | 22,05 miljardi USD |
1.06.2023. | 21,73 miljardi USD |
Naftas eksports Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2023. | 21,735 miljardi USD |
1.03.2023. | 22,048 miljardi USD |
1.12.2022. | 25,935 miljardi USD |
1.09.2022. | 31,947 miljardi USD |
1.06.2022. | 29,614 miljardi USD |
1.03.2022. | 25,601 miljardi USD |
1.12.2021. | 19,579 miljardi USD |
1.09.2021. | 18,933 miljardi USD |
1.06.2021. | 17,131 miljardi USD |
1.03.2021. | 13,161 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Naftas eksports
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇶 Eksporti | 27,848 miljardi USD | 25,189 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇶 Importi | 10,299 miljardi USD | 8,433 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇶 Naftas ieguve | 3860 BBL/D/1K | 3891 BBL/D/1K | Mēneša |
🇮🇶 Teikušā bilance pret IKP | -1,9 % of GDP | 17,25 % of GDP | Gada |
🇮🇶 Tekošā konta bilance | 15,499 miljardi USD | 14,29 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇶 Terorisma indekss | 7,078 Points | 8,139 Points | Gada |
🇮🇶 Tirdzniecības bilance | 17,549 miljardi USD | 16,756 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇶 Zelta rezerves | 138,44 Tonnes | 138,44 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Naftas eksports
Naftas eksports ir būtiska daļa no makroekonomikas, ietekmējot gan valsts, gan globālo ekonomiku. Eulerpool, būdams vadošā platforma makroekonomisko datu attēlošanai, piedāvā plašu informāciju un analīzi par naftas eksporta nozares tendencēm, ietekmi un prognozēm. Latvijas gadījumā, lai gan valstij nav ievērojamu naftas resursu, tās reģionālā un globālā partnerība var būtiski ietekmēt naftas eksporta dinamiku un ekonomisko izaugsmi. Naftas eksporta ekonomiskais ietekmes lauks ir plašs un sarežģīts. Nafta ir stratēģiski svarīgs resurss, kas ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru, bet arī nozaru piesaisti no citām valstīm, piegādes ķēžu stabilitāti un cenu veidošanas modeļus. Valstīs ar lieliem naftas resursiem eksporta ieņēmumi bieži vien veido būtisku daļu no to iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr arī valstis ar ierobežotām naftas rezerves var piedalīties šajā tirgū caur pārstrādes, tirdzniecības un piegādes aktivitātēm. Latvijas tirgū naftas eksporta konteksts ir vēsturiski un reģionāli sarežģīts. Latvija lielā mērā ir atkarīga no importētas enerģijas, taču tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ostu infrastruktūra ļauj tai spēlēt nozīmīgu lomu naftas transportēšanā un loģistikā Baltijas un Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Rīgas osta un Ventspils naftas terminālis ir galvenās infrastruktūras vienības šajā nozarē, kas kalpo kā tranzīta punkti naftas piegādēm un eksporta aktivitātēm. Globālais naftas tirgus ir ārkārtīgi dinamisks un nepastāvīgs. Naftas cenas ir pakļautas dažādiem faktoriem, tostarp ģeopolitiskajiem notikumiem, pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, tehnoloģiskajiem jauninājumiem un klimatiskajiem izaicinājumiem. Piemēram, svārstības naftas cenām var būt saistītas ar konflikta situācijām Tāvajos Austrumos vai ar krājumu izmaiņām vadošajos naftas ražotājvalstīs, piemēram, Saūda Arābijā, Krievijā un ASV. Latvija saskaras ar saviem izaicinājumiem un iespējām naftas eksporta nozarē. No vienas puses, eksporta attīstība varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, radot jaunas darba vietas un palielinot nodokļu ieņēmumus. No otras puses, paļāvība uz fosilo degvielu, kā arī vides ietekme ir jāņem vērā, plānojot ilgtermiņa attīstību. Eiropas Savienības un Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķos ir iekļauta pāreja uz zaļāku enerģētiku, kas nozīmē pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem kurināmiem, tostarp naftas. Savukārt, globālie naftas eksporta tirgi piedāvā gan iespējas, gan riskus. Pieaugoša pieprasījuma un cenas pieauguma gadījumā eksporta potenciāls varētu kļūt par izšķirošu faktoru ekonomiskās izaugsmes stratēģijās. Taču, cenas krituma vai globālās ekonomiskās nestabilitātes apstākļos, naftas eksports varētu būt pakļauts ievērojamiem finansiāliem riskiem. Līdz ar to valstīm, kuri ir iesaistīti naftas eksportā, jāizstrādā daudzveidīgas un stabilas stratēģijas, kas ietver arī risku mazināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Eulerpool mājaslapā tiek piedāvāti detalizēti dati un analīzes, kas palīdz izprast naftas eksporta tirgus attīstību un tā ietekmi uz ekonomiku. Mūsu platforma nodrošina reāllaika piekļuvi svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem un statistikai, ļaujot lietotājiem veikt precīzus un pamatotus lēmumus. Latvijas ekonomijā galvenie rādītāji, kas ietekmē naftas eksporta izvērtējumu, ietver importēto un eksportēto produktu cenas, transporta izmaksas, nodokļus un tarifiem, kā arī starptautisko pieprasījumu pēc naftas produktiem. Šie faktori var būtiski ietekmēt valsts makroekonomisko stabilitāti un attīstības izredzes. Papildus tam, naftas cenas izmaiņas arī var ietekmēt Latvijas inflācijas līmeni, valūtas kursus un tirdzniecības bilanci. Tieši tāpēc ir svarīgi sekot līdzi gan nacionālajiem, gan globālajiem naftas cenu indeksiem un izprast to svārstību cēloņus. Digitālo rīku un makroekonomisko analīžu izmantošana, piemēram, Eulerpool piedāvātajās funkcijās, var sniegt būtisku priekšrocību uzņēmumiem un valdībai, plānojot savu ekonomisko politiku un investīcijas. Turklāt enerģētikas politika un līdzdalība starptautiskos enerģētikas projektos var arī būtiski ietekmēt Latvijas spēju būt konkurētspējīgai naftas eksporta tirgū. Reģionālie sadarbības projekti, piemēram, saistībā ar naftas cauruļvadiem un piegādes tīkliem, sniedz valstij iespējas stiprināt savu pozīciju globālajā tirgū un dažādot savus ienākumu avotus. Rezumējot, naftas eksports ir sarežģīts un daudzslāņains process, kas būtiski ietekmē valsts un globālo ekonomiku. Eulerpool platforma, nodrošinot precīzus un reāllaika datus, piedāvā nenovērtējamu atbalstu ekonomiskajiem lēmumiem un stratēģiju izstrādei šajā jomā. Latvijai, lai gan tiešā veidā nav liels naftas ražotājs, ir potenciāls būtiski ietekmēt šo tirgu ar savu stratēģisko ģeogrāfisko atrašanās vietu, infrastruktūru un reģionālās sadarbības iespējām.