Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Indonēzija Tūristu ierašanās
Akciju cena
Pašreizējā Tūristu ierašanās vērtība Indonēzija ir 1,311 milj. . Tūristu ierašanās Indonēzija pieauga līdz 1,311 milj. 1.07.2024., pēc tam, kad tā bija 1,169 milj. 1.06.2024.. No 1.01.2011. līdz 1.08.2024., vidējais IKP Indonēzija bija 792 304,18 . Gada augstākā vērtība tika sasniegta 1.07.2018. ar 1,55 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2021. ar 1800,00 .
Tūristu ierašanās ·
Max
Tūristu ierašanās | |
---|---|
1.01.2011. | 548 821,00 |
1.02.2011. | 568 057,00 |
1.03.2011. | 598 068,00 |
1.04.2011. | 608 093,00 |
1.05.2011. | 600 191,00 |
1.06.2011. | 674 402,00 |
1.07.2011. | 745 451,00 |
1.08.2011. | 621 084,00 |
1.09.2011. | 650 071,00 |
1.10.2011. | 656 006,00 |
1.11.2011. | 654 948,00 |
1.12.2011. | 724 539,00 |
1.01.2012. | 652 692,00 |
1.02.2012. | 592 502,00 |
1.03.2012. | 658 602,00 |
1.04.2012. | 626 100,00 |
1.05.2012. | 650 883,00 |
1.06.2012. | 695 531,00 |
1.07.2012. | 701 200,00 |
1.08.2012. | 634 194,00 |
1.09.2012. | 683 584,00 |
1.10.2012. | 688 341,00 |
1.11.2012. | 693 867,00 |
1.12.2012. | 766 966,00 |
1.01.2013. | 614 328,00 |
1.02.2013. | 678 415,00 |
1.03.2013. | 725 316,00 |
1.04.2013. | 646 117,00 |
1.05.2013. | 700 708,00 |
1.06.2013. | 789 594,00 |
1.07.2013. | 717 784,00 |
1.08.2013. | 771 009,00 |
1.09.2013. | 770 878,00 |
1.10.2013. | 719 903,00 |
1.11.2013. | 807 422,00 |
1.12.2013. | 860 655,00 |
1.01.2014. | 753 079,00 |
1.02.2014. | 702 666,00 |
1.03.2014. | 765 607,00 |
1.04.2014. | 726 332,00 |
1.05.2014. | 752 363,00 |
1.06.2014. | 851 475,00 |
1.07.2014. | 777 210,00 |
1.08.2014. | 826 821,00 |
1.09.2014. | 791 296,00 |
1.10.2014. | 808 767,00 |
1.11.2014. | 764 461,00 |
1.12.2014. | 915 334,00 |
1.01.2015. | 698 057,00 |
1.02.2015. | 743 498,00 |
1.03.2015. | 789 596,00 |
1.04.2015. | 749 882,00 |
1.05.2015. | 793 499,00 |
1.06.2015. | 815 148,00 |
1.07.2015. | 814 233,00 |
1.08.2015. | 850 542,00 |
1.09.2015. | 869 179,00 |
1.10.2015. | 790 162,00 |
1.11.2015. | 777 976,00 |
1.12.2015. | 887 900,00 |
1.01.2016. | 698 057,00 |
1.02.2016. | 768 118,00 |
1.03.2016. | 806 118,00 |
1.04.2016. | 811 233,00 |
1.05.2016. | 841 723,00 |
1.06.2016. | 784 155,00 |
1.07.2016. | 931 694,00 |
1.08.2016. | 987 819,00 |
1.09.2016. | 922 608,00 |
1.10.2016. | 913 589,00 |
1.11.2016. | 855 545,00 |
1.12.2016. | 957 828,00 |
1.01.2017. | 1,11 milj. |
1.02.2017. | 1,02 milj. |
1.03.2017. | 1,06 milj. |
1.04.2017. | 1,17 milj. |
1.05.2017. | 1,15 milj. |
1.06.2017. | 1,14 milj. |
1.07.2017. | 1,37 milj. |
1.08.2017. | 1,39 milj. |
1.09.2017. | 1,25 milj. |
1.10.2017. | 1,16 milj. |
1.11.2017. | 1,06 milj. |
1.12.2017. | 1,15 milj. |
1.01.2018. | 1,10 milj. |
1.02.2018. | 1,20 milj. |
1.03.2018. | 1,36 milj. |
1.04.2018. | 1,30 milj. |
1.05.2018. | 1,24 milj. |
1.06.2018. | 1,32 milj. |
1.07.2018. | 1,55 milj. |
1.08.2018. | 1,51 milj. |
1.09.2018. | 1,37 milj. |
1.10.2018. | 1,29 milj. |
1.11.2018. | 1,16 milj. |
1.12.2018. | 1,41 milj. |
1.01.2019. | 1,20 milj. |
1.02.2019. | 1,24 milj. |
1.03.2019. | 1,31 milj. |
1.04.2019. | 1,27 milj. |
1.05.2019. | 1,25 milj. |
1.06.2019. | 1,43 milj. |
1.07.2019. | 1,47 milj. |
1.08.2019. | 1,53 milj. |
1.09.2019. | 1,39 milj. |
1.10.2019. | 1,35 milj. |
1.11.2019. | 1,28 milj. |
1.12.2019. | 1,38 milj. |
1.01.2020. | 1,29 milj. |
1.02.2020. | 863 960,00 |
1.03.2020. | 486 155,00 |
1.04.2020. | 158 718,00 |
1.05.2020. | 163 646,00 |
1.06.2020. | 158 256,00 |
1.07.2020. | 155 742,00 |
1.08.2020. | 163 185,00 |
1.09.2020. | 148 984,00 |
1.10.2020. | 152 293,00 |
1.11.2020. | 144 476,00 |
1.12.2020. | 164 079,00 |
1.01.2021. | 137 230,00 |
1.02.2021. | 119 979,00 |
1.03.2021. | 84 130,00 |
1.04.2021. | 18 540,00 |
1.05.2021. | 14 300,00 |
1.06.2021. | 16 700,00 |
1.07.2021. | 7300,00 |
1.08.2021. | 1800,00 |
1.09.2021. | 4953,00 |
1.10.2021. | 16 000,00 |
1.11.2021. | 15 057,70 |
1.12.2021. | 163 619,00 |
1.01.2022. | 121 978,00 |
1.02.2022. | 18 455,00 |
1.03.2022. | 40 790,00 |
1.04.2022. | 111 057,00 |
1.05.2022. | 354 920,00 |
1.06.2022. | 345 438,00 |
1.07.2022. | 476 970,00 |
1.08.2022. | 670 509,00 |
1.09.2022. | 538 315,00 |
1.10.2022. | 678 901,00 |
1.11.2022. | 657 269,00 |
1.12.2022. | 895 121,00 |
1.01.2023. | 735 947,00 |
1.02.2023. | 701 931,00 |
1.03.2023. | 869 244,00 |
1.04.2023. | 865 811,00 |
1.05.2023. | 953 714,00 |
1.06.2023. | 1,06 milj. |
1.07.2023. | 1,12 milj. |
1.08.2023. | 1,13 milj. |
1.09.2023. | 1,07 milj. |
1.10.2023. | 978 519,00 |
1.11.2023. | 931 227,00 |
1.12.2023. | 1,14 milj. |
1.01.2024. | 927 746,00 |
1.02.2024. | 1,06 milj. |
1.03.2024. | 1,04 milj. |
1.04.2024. | 1,07 milj. |
1.05.2024. | 1,15 milj. |
1.06.2024. | 1,17 milj. |
1.07.2024. | 1,31 milj. |
Tūristu ierašanās Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 1,311 milj. |
1.06.2024. | 1,169 milj. |
1.05.2024. | 1,145 milj. |
1.04.2024. | 1,067 milj. |
1.03.2024. | 1,042 milj. |
1.02.2024. | 1,062 milj. |
1.01.2024. | 927 746 |
1.12.2023. | 1,145 milj. |
1.11.2023. | 931 227 |
1.10.2023. | 978 519 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūristu ierašanās
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇩 Ārvalstu parāds | 403,852 miljardi USD | 408,464 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇩 Ārvalstu tiešās investīcijas | 204,4 IDR Trillion | 184,4 IDR Trillion | Ceturksnis |
🇮🇩 Ārvalstu tiešās investīcijas gada salīdzinājumā | 15,5 % | 5,3 % | Ceturksnis |
🇮🇩 Eksporti | 22,327 miljardi USD | 19,616 miljardi USD | Mēneša |
🇮🇩 Eksporti YoY | 2,86 % | 1,72 % | Mēneša |
🇮🇩 Ieroču pārdošana | 17 milj. SIPRI TIV | 9 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇮🇩 Importe YoY | -8,83 % | 10,09 % | Mēneša |
🇮🇩 Importi | 19,4 miljardi USD | 16,896 miljardi USD | Mēneša |
🇮🇩 Kapitāla plūsmas | 2,676 miljardi USD | -1,637 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇩 Naftas ieguve | 606 BBL/D/1K | 570 BBL/D/1K | Mēneša |
🇮🇩 Pārskaitījumi | 3,822 miljardi USD | 3,676 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇩 Teikušā bilance pret IKP | -0,3 % of GDP | 1 % of GDP | Gada |
🇮🇩 Tekošā konta bilance | -3,021 miljardi USD | -2,407 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇩 Terorisma indekss | 3,993 Points | 5,502 Points | Gada |
🇮🇩 Tirdzniecības bilance | 2,927 miljardi USD | 2,72 miljardi USD | Mēneša |
🇮🇩 Tirdzniecības nosacījumi | 110,19 points | 110,03 points | Mēneša |
🇮🇩 Tūrisma ienākumi | 3,633 miljardi USD | 3,531 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇩 Zelta rezerves | 78,57 Tonnes | 78,57 Tonnes | Ceturksnis |
Indonēzijā Tūristu Ierašanās attiecas uz ārvalstu tūristu skaitu, kas apmeklē valsti.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Tūristu ierašanās
"Eulerpool ir vadošā platforma makroekonomisko datu attēlošanai, un mēs esam lepni piedāvāt visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos Latvijā. Tūristu ierašanās jeb apmeklētāju plūsma ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas palīdz novērtēt valsts ekonomisko veselību, sociālo attīstību un starptautisko nozīmi. Šajā detalizētajā aprakstā mēs aplūkosim tūristu ierašanās nozares nozīmi, faktorus, kas to ietekmē, un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tūristu ierašanās ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas raksturo valsts pievilcību starptautiskajā arēnā. Tas parāda, cik pieprasīta ir valsts kā tūrisma galamērķis, kā arī sniedz vērtīgu informāciju par valsts kultūras, dabas un vēsturisko objektu pievilcību. Latvija ar savu bagāto vēsturi, skaistajām pilsētām un neskartajām dabas teritorijām ik gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju no visas pasaules. Tūristu ierašanās dinamika var būtiski ietekmēt valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), ienākumus un darba tirgu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē tūristu ierašanos Latvijā, ir globālās ekonomiskās tendences. Pasaules ekonomiskā izaugsme, pieejamais ienākumu līmenis un starptautiskā tirdzniecība ir svarīgi faktori, kas nosaka tūrisma plūsmu. Labvēlīgas globālās ekonomiskās apstākļos indivīdiem ir vairāk resursu ceļošanai, kas pozitīvi ietekmē tūristu ierašanos Latvijā. Pretēji, ekonomiskās lejupslīdes laikā tūristu ierašanās skaits var samazināties, jo cilvēki mēdz ierobežot ceļojumu izdevumus. Otrs svarīgs faktors ir Latvijas tūrisma infrastruktūra un piedāvātie pakalpojumi. Valsts viesnīcu kvalitāte, transporta pieejamība, ekskursiju un izklaides iespējas ir kritiski elementi, kas ietekmē tūristu izvēli apmeklēt Latviju. Lai palielinātu tūristu ierašanos, ir svarīgi, lai valsts nodrošinātu augsta līmeņa tūrisma pakalpojumus un infrastruktūru, kas spētu apmierināt dažādu ceļotāju vajadzības. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētu analīzi un datus par viesnīcu pieejamību, transporta savienojumiem un citiem jutīgiem faktoriem, kas var ietekmēt tūristu ierašanos. Latvijas valdības politika un stratēģijas tūrisma attīstībai arī spēlē būtisku lomu tūristu ierašanās veicināšanā. Veiksmīgas mārketinga kampaņas, starptautiski tūrisma izstādes un sadarbība ar globālajiem ceļojumu operatoriem ir tikai daži no veidiem, kā valdība cenšas palielināt tūristu plūsmu. Papildu tam, valsts nodrošinot drošību un stabilitāti, ir vēl viens būtisks faktors tūristu pievilkšanai. Eulerpool piedāvā aktuālus datus par valdības politiku un tās ietekmi uz tūrisma nozari. Tūristu ierašanās pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tūristu izdevumi tieši ietekmē valsts IKP. Apmeklētāji tērē naudu par viesnīcām, restorāniem, transportu, kultūras un izklaides pasākumiem, kas veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, tūristu ierašanās veicina nodarbinātību, jo tūrisma nozarē ir nepieciešams liels skaits darbinieku – no viesnīcu darbiniekiem līdz gidam un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Treškārt, tūristi veicina ārēju valūtas plūsmu valstī, kas palīdz stabilizēt valūtas kursu un uzlabo valsts ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eulerpool piedāvā visaptverošu un detalizētu statistiku par tūristu ierašanos Latvijā. Mūsu datubāzē ir iekļauta informācija par tūristu skaitu, viņu izcelsmes valstīm, uzturēšanās ilgumu un ceļojumu mērķiem. Mēs sekojam līdz tūristu ierašanās tendencēm un sniedzam dziļāku ieskatu par to, kā mainās apmeklētāju plūsma attiecībā uz dažādiem ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Turklāt mēs piedāvājam analīzi par to, kā tūristu ierašanās ietekmē Latvijas ekonomiku, iekļaujot IKP, nodarbinātības un ārējo tirdzniecības bilances datus. Eulerpool mērķis ir būt jūsu uzticamajam partnerim makroekonomisko datu analīzē, un mēs pastāvīgi strādājam, lai uzlabotu un paplašinātu mūsu piedāvāto informāciju. Ar mūsu platformas palīdzību jūs varat iegūt dziļāku izpratni par tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kas palīdzēs jums pieņemt pārliecinātus un informētus lēmumus biznesa stratēģiju izstrādē. Noslēgumā varam secināt, ka tūristu ierašanās ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts pievilcību, ekonomisko veselību un spēju piesaistīt starptautiskos apmeklētājus. Dinamiskas un daudzveidīgas tūrisma plūsmas veicināšana ir svarīga Latvijas ekonomiskai attīstībai un labklājībai. Eulerpool piedāvā padziļinātu un precīzu statistiku, kas ļauj izprast tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz valsts ekonomiku. Mēs aicinām izmantot mūsu platformu, lai iegūtu visaptverošu un detalizētu informāciju par tūristu ierašanos Latvijā." Šis teksts sniedz visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos, kas ir būtisks rādītājs makroekonomikā. Eulerpool nodrošina visjaunākos datus un analīzes, lai palīdzētu jums izprast un izmantot šādus datus savām vajadzībām. Mājaslapā jūs varat iegūt dziļākus ieskatus un informāciju, kas palīdzēs veicināt izaugsmi.