Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Horvātija Naudas piedāvājums M2
Akciju cena
Pašreizējā Naudas piedāvājums M2 vērtība Horvātija ir 68,316 miljardi EUR. Naudas piedāvājums M2 Horvātija pieauga līdz 68,316 miljardi EUR 1.09.2024., pēc tam, kad tas bija 68,199 miljardi EUR 1.08.2024.. No 1.12.2010. līdz 1.09.2024., vidējais IKP Horvātija bija 39,02 miljardi EUR. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.09.2024. ar 68,32 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2011. ar 27,03 miljardi EUR.
Naudas piedāvājums M2 ·
Max
Naudas agregāts M2 | |
---|---|
1.12.2010. | 27,67 miljardi EUR |
1.01.2011. | 27,47 miljardi EUR |
1.02.2011. | 27,46 miljardi EUR |
1.03.2011. | 27,20 miljardi EUR |
1.04.2011. | 27,03 miljardi EUR |
1.05.2011. | 27,10 miljardi EUR |
1.06.2011. | 27,24 miljardi EUR |
1.07.2011. | 27,81 miljardi EUR |
1.08.2011. | 28,34 miljardi EUR |
1.09.2011. | 28,20 miljardi EUR |
1.10.2011. | 28,15 miljardi EUR |
1.11.2011. | 28,13 miljardi EUR |
1.12.2011. | 28,10 miljardi EUR |
1.01.2012. | 27,83 miljardi EUR |
1.02.2012. | 27,87 miljardi EUR |
1.03.2012. | 27,63 miljardi EUR |
1.04.2012. | 27,69 miljardi EUR |
1.05.2012. | 27,89 miljardi EUR |
1.06.2012. | 27,87 miljardi EUR |
1.07.2012. | 28,56 miljardi EUR |
1.08.2012. | 28,97 miljardi EUR |
1.09.2012. | 28,70 miljardi EUR |
1.10.2012. | 28,73 miljardi EUR |
1.11.2012. | 28,80 miljardi EUR |
1.12.2012. | 28,71 miljardi EUR |
1.01.2013. | 28,51 miljardi EUR |
1.02.2013. | 28,53 miljardi EUR |
1.03.2013. | 28,92 miljardi EUR |
1.04.2013. | 28,62 miljardi EUR |
1.05.2013. | 28,72 miljardi EUR |
1.06.2013. | 28,87 miljardi EUR |
1.07.2013. | 28,99 miljardi EUR |
1.08.2013. | 29,77 miljardi EUR |
1.09.2013. | 29,85 miljardi EUR |
1.10.2013. | 29,69 miljardi EUR |
1.11.2013. | 29,43 miljardi EUR |
1.12.2013. | 29,45 miljardi EUR |
1.01.2014. | 29,30 miljardi EUR |
1.02.2014. | 29,03 miljardi EUR |
1.03.2014. | 29,10 miljardi EUR |
1.04.2014. | 28,75 miljardi EUR |
1.05.2014. | 28,78 miljardi EUR |
1.06.2014. | 28,89 miljardi EUR |
1.07.2014. | 29,75 miljardi EUR |
1.08.2014. | 30,33 miljardi EUR |
1.09.2014. | 30,12 miljardi EUR |
1.10.2014. | 29,85 miljardi EUR |
1.11.2014. | 29,79 miljardi EUR |
1.12.2014. | 29,75 miljardi EUR |
1.01.2015. | 29,56 miljardi EUR |
1.02.2015. | 29,70 miljardi EUR |
1.03.2015. | 29,33 miljardi EUR |
1.04.2015. | 29,18 miljardi EUR |
1.05.2015. | 29,33 miljardi EUR |
1.06.2015. | 29,87 miljardi EUR |
1.07.2015. | 30,09 miljardi EUR |
1.08.2015. | 30,54 miljardi EUR |
1.09.2015. | 31,41 miljardi EUR |
1.10.2015. | 31,39 miljardi EUR |
1.11.2015. | 31,35 miljardi EUR |
1.12.2015. | 31,23 miljardi EUR |
1.01.2016. | 30,94 miljardi EUR |
1.02.2016. | 30,74 miljardi EUR |
1.03.2016. | 30,26 miljardi EUR |
1.04.2016. | 30,20 miljardi EUR |
1.05.2016. | 30,53 miljardi EUR |
1.06.2016. | 31,07 miljardi EUR |
1.07.2016. | 31,88 miljardi EUR |
1.08.2016. | 32,53 miljardi EUR |
1.09.2016. | 32,39 miljardi EUR |
1.10.2016. | 32,13 miljardi EUR |
1.11.2016. | 32,17 miljardi EUR |
1.12.2016. | 32,43 miljardi EUR |
1.01.2017. | 31,85 miljardi EUR |
1.02.2017. | 31,79 miljardi EUR |
1.03.2017. | 31,52 miljardi EUR |
1.04.2017. | 31,66 miljardi EUR |
1.05.2017. | 31,68 miljardi EUR |
1.06.2017. | 32,38 miljardi EUR |
1.07.2017. | 33,25 miljardi EUR |
1.08.2017. | 34,13 miljardi EUR |
1.09.2017. | 34,32 miljardi EUR |
1.10.2017. | 34,28 miljardi EUR |
1.11.2017. | 33,83 miljardi EUR |
1.12.2017. | 34,10 miljardi EUR |
1.01.2018. | 33,51 miljardi EUR |
1.02.2018. | 34,16 miljardi EUR |
1.03.2018. | 34,19 miljardi EUR |
1.04.2018. | 34,38 miljardi EUR |
1.05.2018. | 35,03 miljardi EUR |
1.06.2018. | 35,33 miljardi EUR |
1.07.2018. | 36,06 miljardi EUR |
1.08.2018. | 37,09 miljardi EUR |
1.09.2018. | 37,27 miljardi EUR |
1.10.2018. | 36,99 miljardi EUR |
1.11.2018. | 36,93 miljardi EUR |
1.12.2018. | 37,12 miljardi EUR |
1.01.2019. | 36,68 miljardi EUR |
1.02.2019. | 36,31 miljardi EUR |
1.03.2019. | 36,89 miljardi EUR |
1.04.2019. | 36,84 miljardi EUR |
1.05.2019. | 37,21 miljardi EUR |
1.06.2019. | 37,76 miljardi EUR |
1.07.2019. | 38,82 miljardi EUR |
1.08.2019. | 39,80 miljardi EUR |
1.09.2019. | 39,91 miljardi EUR |
1.10.2019. | 39,68 miljardi EUR |
1.11.2019. | 39,56 miljardi EUR |
1.12.2019. | 39,49 miljardi EUR |
1.01.2020. | 39,57 miljardi EUR |
1.02.2020. | 39,93 miljardi EUR |
1.03.2020. | 41,11 miljardi EUR |
1.04.2020. | 41,12 miljardi EUR |
1.05.2020. | 41,71 miljardi EUR |
1.06.2020. | 42,01 miljardi EUR |
1.07.2020. | 42,69 miljardi EUR |
1.08.2020. | 43,21 miljardi EUR |
1.09.2020. | 43,12 miljardi EUR |
1.10.2020. | 43,37 miljardi EUR |
1.11.2020. | 43,74 miljardi EUR |
1.12.2020. | 44,04 miljardi EUR |
1.01.2021. | 44,13 miljardi EUR |
1.02.2021. | 44,40 miljardi EUR |
1.03.2021. | 44,80 miljardi EUR |
1.04.2021. | 45,19 miljardi EUR |
1.05.2021. | 45,72 miljardi EUR |
1.06.2021. | 46,43 miljardi EUR |
1.07.2021. | 47,84 miljardi EUR |
1.08.2021. | 48,96 miljardi EUR |
1.09.2021. | 49,00 miljardi EUR |
1.10.2021. | 49,29 miljardi EUR |
1.11.2021. | 49,46 miljardi EUR |
1.12.2021. | 49,75 miljardi EUR |
1.01.2022. | 49,69 miljardi EUR |
1.02.2022. | 49,76 miljardi EUR |
1.03.2022. | 49,62 miljardi EUR |
1.04.2022. | 49,95 miljardi EUR |
1.05.2022. | 50,71 miljardi EUR |
1.06.2022. | 52,49 miljardi EUR |
1.07.2022. | 54,40 miljardi EUR |
1.08.2022. | 55,33 miljardi EUR |
1.09.2022. | 55,22 miljardi EUR |
1.10.2022. | 54,79 miljardi EUR |
1.11.2022. | 54,30 miljardi EUR |
1.12.2022. | 54,79 miljardi EUR |
1.01.2023. | 63,10 miljardi EUR |
1.02.2023. | 62,02 miljardi EUR |
1.03.2023. | 61,23 miljardi EUR |
1.04.2023. | 61,37 miljardi EUR |
1.05.2023. | 61,32 miljardi EUR |
1.06.2023. | 61,89 miljardi EUR |
1.07.2023. | 63,40 miljardi EUR |
1.08.2023. | 64,68 miljardi EUR |
1.09.2023. | 66,10 miljardi EUR |
1.10.2023. | 65,38 miljardi EUR |
1.11.2023. | 64,75 miljardi EUR |
1.12.2023. | 66,71 miljardi EUR |
1.01.2024. | 64,68 miljardi EUR |
1.02.2024. | 63,99 miljardi EUR |
1.03.2024. | 64,25 miljardi EUR |
1.04.2024. | 64,27 miljardi EUR |
1.05.2024. | 64,58 miljardi EUR |
1.06.2024. | 65,38 miljardi EUR |
1.07.2024. | 66,44 miljardi EUR |
1.08.2024. | 68,20 miljardi EUR |
1.09.2024. | 68,32 miljardi EUR |
Naudas piedāvājums M2 Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2024. | 68,316 miljardi EUR |
1.08.2024. | 68,199 miljardi EUR |
1.07.2024. | 66,439 miljardi EUR |
1.06.2024. | 65,376 miljardi EUR |
1.05.2024. | 64,576 miljardi EUR |
1.04.2024. | 64,271 miljardi EUR |
1.03.2024. | 64,246 miljardi EUR |
1.02.2024. | 63,986 miljardi EUR |
1.01.2024. | 64,679 miljardi EUR |
1.12.2023. | 66,706 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Naudas piedāvājums M2
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Banku bilance | 114,82 miljardi EUR | 112,469 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Centrālās bankas bilance | 46,522 miljardi EUR | 44,847 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Depozītu procentu likme | 0,02 % | 0,02 % | Mēneša |
🇭🇷 Krediti privātajam sektoram | 14,953 miljardi EUR | 15,016 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M0 | 9,497 miljardi EUR | 9,613 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M1 | 53,08 miljardi EUR | 52,504 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M3 | 69,285 miljardi EUR | 69,43 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Valūtas rezerves | 2,84 miljardi EUR | 2,774 miljardi EUR | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Naudas piedāvājums M2
Naudas piedāvājums M2 jeb M2 naudas masa ir viena no svarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas sniedz detalizētu ieskatu par valsts ekonomiku un finanšu sistēmu. Eulerpool vietnē naudas piedāvājuma M2 datu analīze ir būtiska, lai izprastu Latvijas ekonomikā notiekošos procesus un paredzētu nākotnes tendences. Naudas piedāvājums M2 ietver ne tikai tradicionālās skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu daudzumu ekonomikā, bet arī citu veidu maksājumu instrumentus, piemēram, termiņnoguldījumus un naudas tirgus instrumentus, kas nav tik likvīdi kā M1 komponents. Naudas piedāvājums M2 ir plašāks jēdziens nekā parastais naudas piedāvājums M1, kas ietver tikai šos ļoti likvīdos aktīvus. M2 naudas masa ietver arī visus M1 komponentus, papildus ietverot ietaupījumu noguldījumus, termiņnoguldījumus līdz noteiktām summām un naudas tirgus fondus. Šī paplašinātā definīcija ļauj precīzāk izsekot naudas klātbūtnei ekonomikā un sniedz labāku priekšstatu par likvīdo aktīvu kopējo pieejamību mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Latvijā naudas piedāvājuma M2 mērīšana ir būtisks elements, lai novērtētu ekonomisko stabilitāti un izaugsmes perspektīvas. Centrālās bankas, piemēram, Latvijas Banka, regulāri publicē datus par M2 naudas piedāvājumu, ļaujot analītiķiem un politiķiem pieņemt informētus lēmumus par monetāro politiku. Piemēram, būtisks M2 pieaugums var norādīt uz palielinātu aizņēmumu apjomu un patēriņu, savukārt tā samazināšanās var liecināt par ekonomiskām grūtībām vai paaugstinātu finanšu piesardzību. Eulerpool vietnē pieejamie naudas piedāvājuma M2 dati ir vērtīgs resurss dažādām ekonomiskajām analīzēm. Investori, uzņēmumi un politikas veidotāji var izmantot šos datus, lai novērtētu monetāro nosacījumu ietekmi uz valsts ekonomiku. Naudas piedāvājuma M2 izmaiņas var ietekmēt inflācijas līmeni, procentu likmes un vispārējo ekonomisko aktivitāti. Piemēram, ja centrālā banka paaugstina procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju, tas var samazināt M2 naudas piedāvājumu, jo palielinās aizņemšanās izmaksas un samazinās kredītu pieprasījums. Turklāt naudas piedāvājuma M2 analīze var palīdzēt identificēt ekonomikas ciklu fāzes, piemēram, izaugsmi vai recesiju. Ekonomikas izaugsmes laikā parasti pieaug arī M2 naudas piedāvājums, jo palielinās biznesa aktivitāte un patēriņš. Savukārt recesijas laikā M2 pieaugums var samazināties vai pat samazināties, jo mājsaimniecības un uzņēmumi kļūst piesardzīgāki attiecībā uz tērēšanu un ieguldījumiem. Eulerpool vietnē profesionāļi var iegūt visaptverošu pārskatu par Latvijas naudas piedāvājuma M2 dinamiku un to ietekmējošiem faktoriem. Mūsu nodrošinātais dati palīdz izprast vēsturisko attīstību un paredzēt turpmākās tendences, ņemot vērā gan vietējos, gan globālos ekonomiskos apstākļus. Piemēram, globālas ekonomiskās krīzes laikā M2 naudas piedāvājums bieži mainās, jo centrālās bankas veic pasākumus, lai stabilizētu finanšu sistēmu un stimulētu ekonomiku. Eulerpool sniedz detalizētus grafikus un analīzes, kas palīdz lietotājiem labāk izprast valsts naudas piedāvājuma M2 struktūru un daudzveidību. Šīs analīzes var būt noderīgas dažādām auditorijām, tostarp ekonomistiem, finanšu analītiķiem, investoriem un politikas veidotājiem. Mūsu platforma nodrošina arī salīdzinošus datus, ļaujot salīdzināt Latvijas naudas piedāvājumu M2 ar citām valstīm un reģioniem, tādējādi sniedzot globālu perspektīvu. Viens no būtiskajiem Eulerpool sniegto datu izmantošanas veidiem ir analīze par to, kā zinātniski tehnoloģiskās izmaiņas ietekmē M2 naudas piedāvājumu. Piemēram, tehnoloģiju attīstība, piemēram, internetbankas un mobilo maksājumu pieaugums, ietekmē naudas pieejamību un pārvedumu ātrumu, kā rezultātā mainās arī M2 naudas piedāvājuma dinamika. Līdzīgi, ekonomisku notikumu, piemēram, Brexit vai ASV tarifu politikas, analīze var sniegt uzņēmumiem un politikas veidotājiem priekšrocības, ļaujot laikus reaģēt uz potenciālām ekonomiskām izmaiņām. Naudas piedāvājuma M2 izmaiņu ilgtspējīga pārvaldība ir viens no centrālo banku galvenajiem uzdevumiem. Latvijas Banka, tāpat kā citas centrālās bankas, analizē M2 datus, lai noteiktu nepieciešamību regulēt monetāro politiku un stabilizēt ekonomiku. Efektīva naudas piedāvājuma kontrole var palīdzēt uzturēt stabilu inflācijas līmeni, stimulēt ekonomisko izaugsmi un nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti. Galvenie faktori, kas ietekmē naudas piedāvājumu M2, ietver centrālās bankas politiku, ekonomisko aktivitāšu līmeni, starptautiskos tirdzniecības apstākļus un iedzīvotāju tērēšanas paradumus. Centrālās bankas pasākumi, piemēram, procentu likmju izmaiņas, naudas tirgus instrumentu izdošana un valūtas rezervju vadība, tieši ietekmē M2 pieejamību un izmaiņas. Lai iegūtu pilnīgāku izpratni par šiem procesiem, Eulerpool vietnē tiek piedāvāti arī speciāli izglītojoši raksti un analīzes par dažādiem M2 naudas piedāvājumu ietekmējošiem faktoriem. Šīs analīzes nodrošina lietotājiem dziļāku ieskatu par sarežģītajiem procesiem un palīdz pieņemt informētus un pārdomātus lēmumus. Kopumā naudas piedāvājums M2 ir nozīmīgs makroekonomikas indikators, kas sniedz plašu priekšstatu par valsts ekonomisko situāciju un finanšu sistēmas stabilitāti. Eulerpool piedāvātie M2 naudas piedāvājuma dati un analīzes nodrošina būtisku informāciju ekonomistiem, politikas veidotājiem un investoriem, palīdzot izprast pašreizējās tendences un paredzēt nākotnes attīstību Latvijas ekonomikā. Izpratne par naudas piedāvājumu M2 ir būtiska, lai pieņemtu adekvātus lēmumus un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool ir uzticams partneris, kas nodrošina augstas kvalitātes datus un analīzes par naudas piedāvājumu M2 un citiem svarīgiem makroekonomikas rādītājiem.