Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇺🇸

Amerikas Savienotās Valstis Vidējais nedēļas darba laiks

Akciju cena

34,3 Hours
Izmaiņas +/-
-0,1 Hours
Izmaiņas %
-0,29 %

Pašreizējā Vidējais nedēļas darba laiks vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 34,3 Hours. Vidējais nedēļas darba laiks Amerikas Savienotās Valstis samazinājās līdz 34,3 Hours 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 34,4 Hours 1.03.2024.. No 1.03.2006. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 34,40 Hours. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2021. ar 35,00 Hours, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2009. ar 33,70 Hours.

Avots: U.S. Bureau of Labor Statistics

Vidējais nedēļas darba laiks

  • Max

Vidējais stundu skaits nedēļā

Vidējais nedēļas darba laiks Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.34,3 Hours
1.03.2024.34,4 Hours
1.02.2024.34,3 Hours
1.01.2024.34,2 Hours
1.12.2023.34,4 Hours
1.11.2023.34,4 Hours
1.10.2023.34,3 Hours
1.09.2023.34,4 Hours
1.08.2023.34,4 Hours
1.07.2023.34,3 Hours
1
2
3
4
5
...
22

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Vidējais nedēļas darba laiks

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇺🇸
ADP nodarbinātības izmaiņa
152 000 188 000 Mēneša
🇺🇸
Algas
29,99 USD/Hour29,85 USD/HourMēneša
🇺🇸
Algu pieaugums
6,4 %6,5 %Mēneša
🇺🇸
Atcelšanas likme
2,2 %2,2 %Mēneša
🇺🇸
Atlaišanas un darba līgumu izbeigšanas
1,498 milj. 1,678 milj. Mēneša
🇺🇸
Bezdarba līmenis
4,1 %4,1 %Mēneša
🇺🇸
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,5 %9,2 %Mēneša
🇺🇸
Bezdarbnieki
6,984 milj. 6,834 milj. Mēneša
🇺🇸
Bezdarbnieku pabalstu 4 nedēļu vidējais rādītājs
240 750 238 250 frequency_weekly
🇺🇸
Challenger darba vietu samazinājumi
55 597 Persons72 821 PersonsMēneša
🇺🇸
Daļēja darba laika nodarbinātība
28,004 milj. 27,718 milj. Mēneša
🇺🇸
Darba laika pārtraukumi
3,459 milj. 3,452 milj. Mēneša
🇺🇸
Darbaspēka izmaksas
121,983 points121,397 pointsCeturksnis
🇺🇸
Iedzīvotāji
335,89 milj. 334,13 milj. Gada
🇺🇸
Iegādes līmenis
62,6 %62,7 %Mēneša
🇺🇸
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
0,8 %0,74 %Mēneša
🇺🇸
Minimālās algas
7,25 USD/Hour7,25 USD/HourGada
🇺🇸
Nelauksaimniecības privātā nodarbinātība
229 000 158 000 Mēneša
🇺🇸
Nezemnieciskās algas nomaksas
272 000 165 000 Mēneša
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss
1,2 %0,9 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss Pabalsti
1,1 %0,7 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss: algas
1,1 %1,1 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības līmenis
60,1 %60,2 %Mēneša
🇺🇸
Nodarbinātie
161,496 milj. 161,864 milj. Mēneša
🇺🇸
Paziņojumi par pieņemšanas darbā plāniem
4236 Persons9802 PersonsMēneša
🇺🇸
Pensijas vecums sievietēm
66,67 Years66,5 YearsGada
🇺🇸
Pensijas vecums vīriešiem
66,67 Years66,5 YearsGada
🇺🇸
pilna laika nodarbinātība
133,496 milj. 133,66 milj. Mēneša
🇺🇸
Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam
217 000 221 000 frequency_weekly
🇺🇸
Produktivitāte
111,909 points111,827 pointsCeturksnis
🇺🇸
Produktivitāte ārpus lauksaimniecības QoQ
2,2 %2,1 %Ceturksnis
🇺🇸
Ražošanas algas
-46 000 -6000 Mēneša
🇺🇸
Ražošanas algas
28,19 USD/Hour28,12 USD/HourMēneša
🇺🇸
Turpinātie bezdarbnieka pabalsti
1,875 milj. 1,869 milj. frequency_weekly
🇺🇸
U6-bezdarba līmenis
7,4 %7,4 %Mēneša
🇺🇸
Vakances
8,14 milj. 7,919 milj. Mēneša
🇺🇸
Vakanču saraksts
7,418 milj. 7,939 milj. Mēneša
🇺🇸
Valsts darba samaksas un algu aprēķini
43 000 7000 Mēneša
🇺🇸
Vidējā stundas atalgojuma izmaiņas gada griezumā
4,1 %4 %Mēneša
🇺🇸
Vidējais stundas atalgojums
0,4 %0,2 %Mēneša
🇺🇸
Vienības darbaspēka izmaksas QoQ
1,9 %2,4 %Ceturksnis

Vidējās nedēļas darba stundas ir kopējais nedēļas stundu skaits, dalīts ar darbiniekiem, kuri ir apmaksāti par šīm stundām. Neapmaksāti kavējumi, darbaspēka mainība, nepilna laika darbs un darba pārtraukumi izraisa vidējo nedēļas darba stundu samazināšanos salīdzinājumā ar plānotajām darba stundām uzņēmumā.

Kas ir Vidējais nedēļas darba laiks

Vidējās nedēļas stundas ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz ieskatu darba tirgus stāvoklī un ietekmē plašu ekonomisko lēmumu klāstu. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam visaptverošu un precīzu informāciju par šo rādītāju, lai palīdzētu uzņēmumiem, ekonomistiem un politikas veidotājiem pieņemt izsvērtus lēmumus. Vidējās nedēļas darba stundas ir parametraizējama mērvienība, kas norāda uz vidējo darbu nedēļas stundu skaitu, ko strādājošie darbinieki konkrētā ekonomikā. Šis rādītājs ir svarīgs, jo tas sniedz informāciju par darba tirgus dinamiku, ekonomisko aktivitāti un darba ražīgumu. Latvijā tas tiek regulāri monitorēts un analizēts, lai novērtētu ekonomikas attīstību un identificētu jomas, kurās nepieciešama iejaukšanās. Viena no galvenajām vidējo nedēļas darba stundu priekšrocībām ir tās spēja sniegt iekļaujošu darba tirgus ainu. Šī rādītāja pieaugums vai samazinājums var liecināt par dažādiem ekonomiskajiem stāvokļiem, piemēram, darba intensitāti, algām, darba apstākļiem un nodarbinātības līmeni. Piemēram, laika posmos, kad vidējās nedēļas darba stundas palielinās, tas var sakrist ar ekonomikas izaugsmi un lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem. Turpretī, ja šis rādītājs samazinās, tas var liecināt par ekonomikas lejupslīdi vai samazinātu pieprasījumu pēc darbaspēka. Vidējās nedēļas darba stundu analīzes izmanto arī statistikas aģentūras un ekonomikas institūti, lai veiktu plašākus pētījumus par darba tirgistāvokli. Šī informācija ļauj arī uzņēmumu vadītājiem pieņemt stratēģiskus personāla vadības lēmumus, piemēram, algas korekcijas, pārvaldības prakses uzlabošanu un ražošanas procesa optimizāciju. Tādējādi, vidējās nedēļas darba stundas palīdz uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju un efektivitāti tirgū. Eulerpool vietne piedāvā detalizētus datus par vidējām nedēļas darba stundām Latvijā, sniedzot pārskatu par vēsturiskajām tendencēm un salīdzinājumiem ar citām valstīm. Mēs ne tikai nodrošinām statistisku informāciju, bet arī dažādus analītiskos rīkus, kas palīdz lietotājiem interpretēt un izmantot šos datus savā labā. Mūsu platforma ļauj viegli piekļūt konkrētiem datiem, veidot pielāgotas atskaites un analizēt dažādus makroekonomiskos faktorus kontekstā ar vidējām nedēļas darba stundām. Svarīgi atzīmēt, ka vidējās nedēļas darba stundas var būt dažādas dažādos ekonomikas sektoros. Piemēram, ražošanas sektorā, kur darbaspēka pieprasījums var būt neregulārs un sezonāls, vidējās nedēļas darba stundas var mainīties atkarībā no gada laika un pieprasījuma līmeņa. Šī iemesla dēļ mūsu vietnē piedāvājam segmentētu informāciju, kas ļauj lietotājiem viegli analizēt specifiskus sektorus un iegūt precīzāku priekšstatu par darba tirgus dinamiku. Politiskais konteksts arī spēlē nozīmīgu lomu vidējo nedēļas darba stundu rādītāju interpretācijā. Valdības politikas, piemēram, minimālās algas noteikšana, darba laika regulācija un nodokļu politika, var ievērojami ietekmēt darba nedēļas ilgumu. Tādējādi, veicot politikas analīzi un noteikšanas procesus, ir svarīgi ņemt vērā vidējo nedēļas darba stundu dinamiku. Nav iespējams ignorēt arī to, ka vidējās nedēļas darba stundas ietekmē arī darbinieku labklājību un dzīves kvalitāti. Pārāk liels darba slodzes pieaugums var izraisīt pārgurumu, samazinātu darba produktivitāti un negatīvi ietekmēt darbinieku veselību. Tāpēc šo rādītāju izmanto arī darba tiesību aizstāvēšanas organizācijas, lai novērtētu un uzraudzītu vēlamo darba stundas slodzes robežu. Eulerpool platforma piedāvā pakalpojumus dažādiem lietotājiem, sākot no uzņēmumu vadītājiem un ekonomistiem līdz akadēmiķiem un pētniekiem. Mūsu tiešsaistes rīki un datubāzes sniedz unikālu iespēju izpētīt makroekonomiskos datus, tostarp vidējās nedēļas darba stundas. Tas ļauj mūsu klientiem pieņemt pamatotus un datiem balstītus lēmumus savā darbības jomā. Lai noslēgtu, vidējās nedēļas darba stundas ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus stāvokli, ekonomisko aktivitāti un darba ražīgumu. Šis rādītājs ne tikai palīdz izprast pašreizējo ekonomikas situāciju, bet arī prognozēt nākotnes tendences un veikt stratēģiskus lēmumus. Eulerpool vietnē mēs nodrošinām visaptverošu un precīzu informāciju par šo svarīgo rādītāju, piedāvājot dažādus analītiskos rīkus un datu vizualizācijas iespējas. Mēs esam apņēmušies palīdzēt mūsu lietotājiem gūt vislabāko priekšstatu par darba tirgus dinamiku un pieņemt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz reāliem datiem.