Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇬🇷

Grieķija Eksports

Akciju cena

4,283 miljardi EUR
Izmaiņas +/-
+246,7 milj. EUR
Izmaiņas %
+5,93 %

Pašreizējā Eksports vērtība Grieķija ir 4,283 miljardi EUR. Eksports Grieķija pieauga līdz 4,283 miljardi EUR 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 4,037 miljardi EUR 1.02.2024.. No 1.06.2001. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Grieķija bija 2,19 miljardi EUR. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.06.2022. ar 5,48 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2002. ar 691,90 milj. EUR.

Avots: National Statistical Service of Greece

Eksports

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.4,283 miljardi EUR
1.02.2024.4,037 miljardi EUR
1.01.2024.4,007 miljardi EUR
1.12.2023.3,728 miljardi EUR
1.11.2023.4,299 miljardi EUR
1.10.2023.4,432 miljardi EUR
1.09.2023.4,312 miljardi EUR
1.08.2023.3,732 miljardi EUR
1.07.2023.4,351 miljardi EUR
1.06.2023.4,168 miljardi EUR
1
2
3
4
5
...
28

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇬🇷
Ārvalstu parāds
550,07 miljardi EUR552,828 miljardi EURCeturksnis
🇬🇷
Ārvalstu parāds pret IKP
247 % of GDP251 % of GDPCeturksnis
🇬🇷
Ārvalstu tiešās investīcijas
103,6 milj. EUR316,9 milj. EURMēneša
🇬🇷
Dabasgāzes importi
54 123,661 Terajoule55 508,706 TerajouleMēneša
🇬🇷
Ieroču pārdošana
7 milj. SIPRI TIV7 milj. SIPRI TIVGada
🇬🇷
Importi
7,48 miljardi EUR6,695 miljardi EURMēneša
🇬🇷
Kapitāla plūsmas
-2,198 miljardi EUR-2,56 miljardi EURMēneša
🇬🇷
Pārskaitījumi
140,846 milj. EUR156,611 milj. EURMēneša
🇬🇷
Teikušā bilance pret IKP
-6,3 % of GDP-10,3 % of GDPGada
🇬🇷
Tekošā konta bilance
-2,352 miljardi EUR-2,688 miljardi EURMēneša
🇬🇷
Terorisma indekss
3,028 Points4,793 PointsGada
🇬🇷
Tirdzniecības bilance
-3,013 miljardi EUR-2,411 miljardi EURMēneša
🇬🇷
Tūrisma ienākumi
1,935 miljardi EUR844,51 milj. EURMēneša
🇬🇷
Tūristu ierašanās
874 000 721 000 Mēneša
🇬🇷
Zelta rezerves
114,4 Tonnes114,4 TonnesCeturksnis

Grieķijas galvenie eksporta produkti ir naftas produkti (29 procenti no kopējā eksporta), alumīnijs (5 procenti), medikamenti (4 procenti), augļi un rieksti, svaigi vai žāvēti (3 procenti), dārzeņi, sagatavoti vai konservēti (2 procenti) un zivis, svaigas vai saldētas (2 procenti). Galvenie eksporta partneri ir: Itālija (11 procenti no kopējā eksporta); Vācija (7 procenti); Turcija (7 procenti); Kipra (6 procenti); un Bulgārija (5 procenti).

Kas ir Eksports

Eksports ir būtiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analīzē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izvešanu no valsts uz ārvalstīm, veicinot valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozīmi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekšējo un ārējo tirgu līdzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitīvu tirdzniecības bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktūra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecību, inženiertehnisko rūpniecību un informāciju un komunikāciju tehnoloģijas. Šo nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozīmīgs valūtas ieplūdes avots, stiprinot nacionālo valūtu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, to ekonomiskās perspektīvas uzlabojas. Konkurētspējību bieži vien veicina inovācijas un tehnoloģiskā attīstība, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražošanā. Eksportā būtisks faktors ir arī tirdzniecības politikas, kas nosaka eksporta nosacījumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarīgi veikt stratēģiskas darbības, lai atbalstītu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredītus un stimulējošās programmas. Starptautiskas tirdzniecības līgumi un sadarbības veicināšanas pūles palīdz eksportētājiem iesaistīties globālā tirgū, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstīto ierobežojumu ietekmi. Tāpat būtiski ir izprast starptautiskos pieprasījumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecīgi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecības partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arī ir atstājusi būtisku ietekmi uz eksporta struktūru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektīvāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arī datus par galvenajām eksportējošajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecības partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarībā no ikgadējiem vai ikmēneša rādītājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plašākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainījies atkarībā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloģijas attīstības tempiem. Piemēram, krīzes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādīt uz ekonomikas atveseļošanos un jaunu tirgus iespēju izmantošanu. Eksporta apskatē svarīgs aspekts ir arī eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības analīze. Augsta pievienotā vērtība parasti nozīmē augstāku ekonomisko ieguldījumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloģiju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozīmīga valsts izaugsmei eksporta sektorā. Pašreizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, kas nosaka nepieciešamību pēc elastīgām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodrošinātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarīgi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplašināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektīvi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attīstību. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var iegūt vērtīgus ieskatus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus gan valsts līmeņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarīgs elements Latvijas ekonomikā, kas nodrošina būtiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloģiskās attīstības un nodrošina ekonomisko stabilitāti. Ir būtiski veikt stratēģiskas darbības, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamību un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mūsdienu ekonomikā.