Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Vācija Darba spēka līdzdalības rādītājs
Akciju cena
Pašreizējā Darba spēka līdzdalības rādītāja vērtība Vācija ir 80 %. Darba spēka līdzdalības rādītājs Vācija palielinājās līdz 80 % 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 79,7 % 1.09.2023.. No 1.06.1998. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Vācija bija 76,87 %. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2023. ar 80,00 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1998. ar 70,70 %.
Darba spēka līdzdalības rādītājs ·
Max
Iegādes līmenis | |
---|---|
1.06.1998. | 70,70 % |
1.06.1999. | 71,20 % |
1.06.2000. | 71,00 % |
1.06.2001. | 71,30 % |
1.06.2002. | 71,50 % |
1.06.2003. | 72,10 % |
1.06.2004. | 72,10 % |
1.03.2005. | 73,40 % |
1.06.2005. | 73,70 % |
1.09.2005. | 74,00 % |
1.12.2005. | 74,00 % |
1.03.2006. | 74,60 % |
1.06.2006. | 74,70 % |
1.09.2006. | 75,20 % |
1.12.2006. | 75,40 % |
1.03.2007. | 75,30 % |
1.06.2007. | 75,20 % |
1.09.2007. | 76,00 % |
1.12.2007. | 75,90 % |
1.03.2008. | 75,70 % |
1.06.2008. | 75,70 % |
1.09.2008. | 76,20 % |
1.12.2008. | 76,10 % |
1.03.2009. | 75,90 % |
1.06.2009. | 76,20 % |
1.09.2009. | 76,40 % |
1.12.2009. | 76,70 % |
1.03.2010. | 76,50 % |
1.06.2010. | 76,50 % |
1.09.2010. | 76,80 % |
1.12.2010. | 76,90 % |
1.03.2011. | 76,90 % |
1.06.2011. | 77,10 % |
1.09.2011. | 77,50 % |
1.12.2011. | 77,70 % |
1.03.2012. | 76,90 % |
1.06.2012. | 77,00 % |
1.09.2012. | 77,50 % |
1.12.2012. | 77,50 % |
1.03.2013. | 77,40 % |
1.06.2013. | 77,60 % |
1.09.2013. | 77,80 % |
1.12.2013. | 77,80 % |
1.03.2014. | 77,50 % |
1.06.2014. | 77,50 % |
1.09.2014. | 78,00 % |
1.12.2014. | 77,90 % |
1.03.2015. | 77,60 % |
1.06.2015. | 77,30 % |
1.09.2015. | 77,60 % |
1.12.2015. | 78,00 % |
1.03.2016. | 77,60 % |
1.06.2016. | 77,50 % |
1.09.2016. | 78,30 % |
1.12.2016. | 78,30 % |
1.03.2017. | 77,90 % |
1.06.2017. | 77,90 % |
1.09.2017. | 78,50 % |
1.12.2017. | 78,80 % |
1.03.2018. | 78,30 % |
1.06.2018. | 78,20 % |
1.09.2018. | 79,00 % |
1.12.2018. | 79,10 % |
1.03.2019. | 79,00 % |
1.06.2019. | 78,90 % |
1.09.2019. | 79,50 % |
1.12.2019. | 79,50 % |
1.03.2021. | 77,70 % |
1.06.2021. | 78,10 % |
1.09.2021. | 79,10 % |
1.12.2021. | 79,20 % |
1.03.2022. | 79,10 % |
1.06.2022. | 79,30 % |
1.09.2022. | 79,40 % |
1.12.2022. | 79,50 % |
1.03.2023. | 79,50 % |
1.06.2023. | 79,70 % |
1.09.2023. | 79,70 % |
1.12.2023. | 80,00 % |
Darba spēka līdzdalības rādītājs Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 80 % |
1.09.2023. | 79,7 % |
1.06.2023. | 79,7 % |
1.03.2023. | 79,5 % |
1.12.2022. | 79,5 % |
1.09.2022. | 79,4 % |
1.06.2022. | 79,3 % |
1.03.2022. | 79,1 % |
1.12.2021. | 79,2 % |
1.09.2021. | 79,1 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Darba spēka līdzdalības rādītājs
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇪 Algas | 4100 EUR/Month | 3975 EUR/Month | Gada |
🇩🇪 Algu pieaugums | 3,1 % | 3,8 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Bezdarba līmenis | 6 % | 6 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 6,8 % | 6,9 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieki | 2,856 milj. | 2,823 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieku skaita izmaiņa | 27 000 | 17 000 | Mēneša |
🇩🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 12,152 milj. | 12,074 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Darba vakancu koeficients | 3,1 % | 3,5 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Darbaspēka izmaksas | 115,54 points | 115,45 points | Ceturksnis |
🇩🇪 Harmonizētā bezdarba līmeņa rādītājs | 3,5 % | 3,5 % | Mēneša |
🇩🇪 Iedzīvotāji | 84,7 milj. | 84,4 milj. | Gada |
🇩🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,9 % | 0,9 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Minimālās algas | 12,41 EUR/Hour | 12 EUR/Hour | Gada |
🇩🇪 Nodarbinātības izmaiņas | -0,1 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātības līmenis | 77,4 % | 77,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātie | 45,882 milj. | 45,9 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 pilna laika nodarbinātība | 29,224 milj. | 29,435 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Produktivitāte | 92,6 points | 94,2 points | Mēneša |
🇩🇪 Ražošanas algas | 100,44 points | 115,3 points | Mēneša |
🇩🇪 Vakanču saraksts | 696 010 | 698 870 | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Darba spēka līdzdalības rādītājs
Darba spēka līdzdalības līmenis (Labor Force Participation Rate) ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas sniedz nozīmīgu informāciju par darba tirgus stāvokli un ekonomikas veselību kopumā jebkurā valstī. Eulerpool platforma piedāvā izsmeļošu un detalizētu datu veidni, kas palīdz gan akadēmiķiem, gan ekonomikas analītiķiem, gan arī politikas veidotājiem izprast šī rādītāja nozīmi un to, kādi faktori ietekmē darbaspēka līdzdalības līmeni Latvijā. Darba spēka līdzdalības līmenis Latvijā norāda to darba spējīgu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri vēlas un ir gatavi strādāt, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Šis rādītājs ir īpaši svarīgs, jo tas parāda ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kas piedalās darba tirgū vai arī aktīvi meklē darbu. Augsts darbaspēka līdzdalības līmenis liecina par augstu ekonomisko aktivitāti, kas savukārt veicina zemāku bezdarba līmeni un ekonomikas izaugsmi. Pretstatā tam, zems līdzdalības līmenis var liecināt par ekonomiskās aktivitātes trūkumu, bezdarbu vai sociālajām problēmām. Eulerpool piedāvā plašu klāstu ar vēsturiskiem un aktuāliem datiem par darbaspēka līdzdalības līmeni Latvijā. Dati tiek apkopojuši no uzticamām avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un Pasaules Bankas, kas nodrošina informācijas precizitāti un uzticamību. Pateicoties šādiem datu avotiem, ir iespējams izsekot ilgtermiņa tendencēm, sezonālām svārstībām un citām nozīmīgām izmaiņām, kas var ietekmēt darba tirgu. Svarīgs faktors, kas ietekmē darbaspēka līdzdalības līmeni, ir demogrāfiskā situācija valstī. Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, pastāv aizvien pieaugoša iedzīvotāju novecošana, kas tiešā mērā ietekmē darba tirgus dinamiku. Vecāka gājuma cilvēku īpatsvara palielināšanās samazina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, jo viņi aiziet pensijā un atsakās no aktīvas dalības darba tirgū. Savukārt, jauniešu darba piespēle bieži vien ir nepietiekama, lai kompensētu šo demogrāfisko plaisu. Izglītības līmenis un kvalifikācija ir vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē darbaspēka līdzdalības līmeni. Latvijā ir salīdzinoši augsts izglītības līmenis, kas veicina augstāku līdzdalības līmeni darba tirgū. Tomēr joprojām pastāv problēma, ka daļa darbaspēka nav kvalificēta vai viņu kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām. Tas var izraisīt situāciju, kad cilvēki ir gatavi un vēlas strādāt, bet nespēj atrast atbilstošu darbu, kas savukārt palielina bezdarba līmeni un pazemina līdzdalības rādītāju. Ekonomiskie apstākļi un darba tirgus tendences ir būtisks aspekts darbaspēka līdzdalības līmeņa analīzē. Ekonomikas izaugsmes periodos parasti novērojams augstāks līdzdalības līmenis, jo ir pieejamas vairāk darba vietu, un cilvēki kļūst motivētāki piedalīties darba tirgū. Krīzes laikā, piemēram, ekonomiskās recesijas apstākļos, līdzdalības līmenis var sarukt, jo daudzi cilvēki zaudē darbu vai ir mazāk iespēju atrast jaunu. Dzimuma un vecuma struktūra arī spēlē nozīmīgu lomu darbaspēka līdzdalības līmeņa noteikšanā. Valstīs ar lielāku dzimumu līdzsvaru darba tirgū, kā arī ar līdzdalību no jauniem un vidēja vecuma iedzīvotājiem, bieži novērojams augstāks līdzdalības līmenis. Latvijā ir tendence, ka darbaspēka līdzdalībai sieviešu vidū ir salīdzinoši augsts līmenis, tomēr arī vīriešu līdzdalība ir stabila. Tomēr vecuma grupā, īpaši vecākos gados, līdzdalība bieži vien samazinās, ko iespējams skaidrot sociāliem un veselības apsvērumiem. Eulerpool datu platforma atvieglo šo sarežģīto faktoru analīzi, piedāvājot vizuāli pievilcīgus grafikus, interaktīvas kartes un citas vizualizācijas, kas palīdz skaidri interpretēt un analizēt darbaspēka līdzdalību Latvijā. Par piemēru var ņemt ilgtermiņa trendu analīzi, kas atklāj demogrāfiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kā arī tādus faktorus kā izglītības ietekmi uz darba tirgus līdzdalību. Sociālā politika un darbaspēka aktīvās politikas pasākumi ir vēl viens nozīmīgs aspekts darbaspēka līdzdalības līmeņa izpratnē. Latvijā tiek īstenoti dažādi valsts un pašvaldības līmeņa pasākumi, kas veicina nodarbinātību un nodrošina atbalstu bezdarbniekiem. Tādas iniciatīvas kā darba apmācības programmas, nodarbinātības atbalsta fondi un sociālās palīdzības programmas spēlē svarīgu lomu, lai veicinātu lielāku līdzdalību darba tirgū, īpaši ekonomiski mazāk aizsargāto grupu vidū. Lai gan darbaspēka līdzdalības līmeņa izmaiņas var šķist nedaudz tehniskas, Eulerpool piedāvā detalizētu un lietotājam draudzīgu pieeju šo datu interpretācijai, palīdzot analizēt un saprast, kā dažādi faktori ietekmē šo rādītāju. Mūsu platforma nodrošina, ka visi interesenti var piekļūt precīzai un aktualizētai informācijai, kas ir būtiska efektīvu politikas lēmumu pieņemšanai un ilgtermiņa plānošanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Darbaspēka līdzdalības līmenis ir vairāk nekā tikai statistikas rādītājs; tas ir ekonomiskās veselības barometrs, kas atspoguļo valsts ekonomisko aktivitāti, iedzīvotāju labklājību un sociālās dinamikas tendences. Eulerpool sniedz visaptverošu ieskatu šajos procesos, piedāvājot detalizētus datus un analīzes, kas palīdz labāk izprast darbaspēka līdzdalības līmeņa nozīmi un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku.