🇩🇪

Vācija Naudas pārvedumi

Cena

Cena
708,315 M EUR
Izmaiņa +/-
-2000 EUR
Procentuālā izmaiņa
-0,00 %

Pašreizējā Naudas pārvedumi vērtība Vācija ir 708,315 M EUR. Naudas pārvedumi Vācija samazinājās uz 708,315 M EUR 1.01.2026., pēc tam, kad tas bija 708,317 M EUR 1.12.2025.. No 1.01.1971. līdz 1.11.2025. vidējais IKP Vācija bija 338,50 M EUR. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2025. ar 676,14 M EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1991. ar 167,19 M EUR.

Avots: Deutsche Bundesbank

macro_seo_summary_intro macro_seo_summary_downmacro_seo_summary_avgmacro_seo_summary_highmacro_seo_summary_low

Naudas pārvedumi

Naudas pārvedumi

  • Max

Pārsūtījumi
Date
Pārsūtījumi
1971. g. 1. janv.
204,52 M EUR
1971. g. 2. janv.
204,52 M EUR
1971. g. 3. janv.
255,65 M EUR
1971. g. 4. janv.
230,08 M EUR
1971. g. 5. janv.
255,65 M EUR
1971. g. 6. janv.
281,21 M EUR
1971. g. 7. janv.
332,34 M EUR
1971. g. 8. janv.
306,78 M EUR
1971. g. 9. janv.
255,65 M EUR
1971. g. 10. janv.
281,21 M EUR
1971. g. 11. janv.
255,65 M EUR
1971. g. 12. janv.
281,21 M EUR
1972. g. 1. janv.
230,08 M EUR
1972. g. 2. janv.
230,08 M EUR
1972. g. 3. janv.
281,21 M EUR
Access this data via the Eulerpool API

Naudas pārvedumi Vēsture

Naudas pārvedumi — Vēsture
DatumsVērtība
708,315 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
708,317 M EUR
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Naudas pārvedumi

🇩🇪

Ārējais parāds

Ceturksnis

Pašreizējais
6,787 T EUR
Iepriekšējais
6,678 T EUR
🇩🇪

Ārējais parāds pret IKP

Ceturksnis

Pašreizējais
153 % of GDP
Iepriekšējais
152 % of GDP
🇩🇪

Automašīnu eksports

Mēnesiski

Pašreizējais
225 300 Units
Iepriekšējais
217 900 Units
🇩🇪

Dabasgāzes importi

Mēnesiski

Pašreizējais
364 140 Terajoule
Iepriekšējais
350 327,265 Terajoule
🇩🇪

Eksporti

Mēnesiski

Pašreizējais
133,3 B EUR
Iepriekšējais
128,11 B EUR
🇩🇪

Ieroču pārdošana

Gadā

Pašreizējais
2,049 B SIPRI TIV
Iepriekšējais
2,472 B SIPRI TIV
🇩🇪

Importi

Mēnesiski

Pašreizējais
116,2 B EUR
Iepriekšējais
114,6 B EUR
🇩🇪

Jēlnaftas ražošana

Mēnesiski

Pašreizējais
32 BBL/D/1K
Iepriekšējais
30 BBL/D/1K
🇩🇪

Kapitāla plūsmas

Mēnesiski

Pašreizējais
34,914 B EUR
Iepriekšējais
-33,19 B EUR
🇩🇪

Preču tekošais konts

Mēnesiski

Pašreizējais
12,652 B EUR
Iepriekšējais
16,167 B EUR
🇩🇪

Tekošā konta pakalpojumi

Mēnesiski

Pašreizējais
-4,676 B EUR
Iepriekšējais
-8,455 B EUR
🇩🇪

Tekošais konts

Mēnesiski

Pašreizējais
15,099 B EUR
Iepriekšējais
14,8 B EUR
🇩🇪

Tekošais konts attiecībā pret IKP

Gadā

Pašreizējais
5,8 % of GDP
Iepriekšējais
5,5 % of GDP
🇩🇪

Terorizmas indekss

Gadā

Pašreizējais
4,748 Points
Iepriekšējais
2,782 Points
🇩🇪

Tiešās ārvalstu investīcijas

Mēnesiski

Pašreizējais
9,16 B EUR
Iepriekšējais
5,694 B EUR
🇩🇪

Tirdzniecības bilance

Mēnesiski

Pašreizējais
17,1 B EUR
Iepriekšējais
13,6 B EUR
🇩🇪

Tirdzniecības nosacījumi

Mēnesiski

Pašreizējais
103,8 points
Iepriekšējais
103,8 points
🇩🇪

Tūristu ierašanās

Mēnesiski

Pašreizējais
2,568 M
Iepriekšējais
3,188 M
🇩🇪

Zelta rezerves

Ceturksnis

Pašreizējais
3350,25 Tonnes
Iepriekšējais
3350,25 Tonnes

Naudas pārvedumi

Vācijā pārvedumi attiecas uz migrantu un īstermiņa darbinieku pārskaitījumiem, kas tiek nosūtīti uz ārzemēm.

Kas ir Naudas pārvedumi?

Remītences ir būtisks makroekonomikas aspekts, kas ietekmē daudzas valstis, tajā skaitā arī Latviju. Eulerpool piedāvā padziļinātu analīzi un datus par remītencēm, kas var kalpot kā vērtīgs instruments ekonomiskās politikas veidotājiem, pētniekiem un finanšu analītiķiem. Remītences ir naudas pārvedumi, ko strādnieki un citi izbraucēji sūta atpakaļ dzimtajām valstīm, lai ekonomiski atbalstītu savas ģimenes un kopienas. Šādi pārvedumi var ievērojami ietekmēt valsts ekonomiku, uzlabojot dzīves standartus, stimulējot patēriņu un veicinot investīcijas dažādos sektoros. Latvijā remītences ir nozīmīga ārvalstu valūtas ieplūšanas avots. Latvijas Banka ir veikusi vairākus pētījumus, lai izprastu remītenču ietekmi uz valsts ekonomiku. Remītences spēlē būtisku lomu mājsaimniecību ienākumu nodrošināšanā, īpaši ģimenēm, kas dzīvo ārpus Rīgas un citām lielākajām pilsētām. Šis ienākumu plūsmas veids ir svarīgs, jo tas samazina nabadzību, veicina veselības aprūpes un izglītības pieejamību, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti. Ļoti bieži remītences veido lielāko daļu no mājsaimniecību ienākumiem, un šie naudas pārvedumi palīdz ne tikai apmierināt ikdienas vajadzības, bet arī investēt ilgtermiņa aktīvos, piemēram, nekustamajā īpašumā un uzņēmējdarbībā. Remītenču pozitīvā ietekme uz dzīves standartiem un ekonomisko stabilitāti ir būtisks iemesls, kāpēc Latvijas valdība ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas un atbalsta programmas, kas veicina ārzemēs dzīvojošo latviešu vēlmi sūtīt naudu atpakaļ uz Latviju. Tomēr remītences ietekme nav viennozīmīgi pozitīva. Lielas remītenču plūsmas var izraisīt valūtas pārkausēšanu, kas ietekmē vietējo preču un pakalpojumu cenas, padarot tās mazāk pieejamas vietējam iedzīvotājam. Tāpat, liela remītences plūsma var mazināt nepieciešamību pēc darba tirgus reformām un uzlabojumiem, jo ģimenēm ir papildu ienākumu avots, kas samazina spiedienu uz valdību. Šajā situācijā var nākties saskarties arī ar tā saukto "Smadzeņu aizplūdi" (Brain Drain), kad augsti izglītoti un kvalificēti speciālisti izvēlas strādāt ārzemēs, tādējādi samazinot vietējā darbaspēka kvalitāti un pieejamību. Eulerpool piedāvā plašu datu klāstu, kas ļauj analizēt remītenču plūsmas dažādos griezumos, piemēram, pēc valsts, no kuras pārvedumi tiek veikti, vai mājsaimniecību ienākumu grupām. Šie dati var būt izšķiroši svarīgi, ja vēlaties novērtēt remītenču ietekmi uz konkrētām nozarēm vai ģeogrāfiskām teritorijām. Tāpat dati sniedz informāciju par pārvedumu sezonālajiem svārstījumiem, palīdzot precīzāk prognozēt nākotnes ekonomiskās tendences. Izpratne par remītenču dinamiku arī palīdz valstij attīstīt starptautisko sadarbību un veidot attiecības ar citām valstīm, kur mīt liela latviešu diaspora. Latvieši dzīvo daudzās valstīs, tai skaitā Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un ASV. Šo valstu ekonomiskā situācija tiešā veidā ietekmē remītenču apjomu, kas tiek sūtīts uz Latviju. Tādēļ efektīva starptautiskā sadarbība un ekonomiskā politika ir būtiska, lai nodrošinātu stabilu un pastāvīgu remītenču plūsmu. Eulerpool piedāvā ne vien remītenču datu analīzi, bet arī padziļinātus pētījumus un prognozes, kas palīdzēs veidot nākotnes politikas un stratēģijas. Makroekonomiskie dati par remītencēm var būt noderīgi arī finanšu institūcijām, plānojot kredītpolitiku un investīcijas vietējā tirgū. Mēs apkopojam informāciju un analizējam dažādus ekonomiskos indikatorus, kas palīdz izprast plašākas tendences un sakarības. Papildus ekonomiskajai analīzei, Eulerpool piedāvā pieeju arī juridiskajiem un reglamentējošajiem aspektiem, kas saistīti ar remītencēm. Pastāv dažādi noteikumi un regulējumi, gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, kas ietekmē kā naudas pārvedumi tiek veikti. Remītenču plūsmas pārraudzīšana ir nepieciešama, lai izvairītos no nelikumīgām darbībām, piemēram, naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas. Tādēļ mūsu platforma piedāvā arī atjauninātu informāciju par atbilstības prasībām un regulām. Apkopojot, remītences ir būtisks aspekts Latvijas ekonomikā, kas ietekmē daudzas sfēras, sākot ar individuālo mājsaimniecību labklājību un beidzot ar valsts makroekonomisko stabilitāti. Eulerpool nodrošina nepieciešamos datus un analīzi, lai palīdzētu izprast šī parādību kompleksitāti un izstrādāt efektīvas politikas un stratēģijas. Mūsu mērķis ir nodrošināt uzticamu un detalizētu informāciju, palīdzot ekonomiskajiem politikas veidotājiem un citiem interesentiem pieņemt informētus un stratēģiski pamatotus lēmumus.

Naudas pārvedumi Vācija — FAQ

What is the current Naudas pārvedumi in Vācija?

The current Naudas pārvedumi in Vācija is 708,315 MEUR as of 1.01.2026..

How has the Naudas pārvedumi in Vācija changed recently?

The Naudas pārvedumi in Vācija decreased from 708,317 MEUR (1.12.2025.) to 708,315 MEUR (1.01.2026.).

What is the all-time high for Naudas pārvedumi in Vācija?

The all-time high for Naudas pārvedumi in Vācija was 676,14 MEUR, recorded on 1.01.2025..

What is the all-time low for Naudas pārvedumi in Vācija?

The all-time low for Naudas pārvedumi in Vācija was 167,19 MEUR, recorded on 1.01.1991..

What is the historical average of Naudas pārvedumi in Vācija?

The historical average of Naudas pārvedumi in Vācija is 338,50 MEUR, calculated over the period from 1.01.1971. to 1.11.2025..

Where does the Naudas pārvedumi data for Vācija come from?

The Naudas pārvedumi data for Vācija is sourced from Deutsche Bundesbank and published on Eulerpool.