Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Vācija Iedzīvotāju skaits
Akciju cena
Pašreizējā Iedzīvotāju skaits vērtība Vācija ir 84,4 milj. . Iedzīvotāju skaits Vācija pieauga līdz 84,4 milj. uz 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 83,24 milj. uz 1.01.2021.. No 1.01.1950. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Vācija bija 69,44 milj. . Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts uz 1.01.2023. ar 84,70 milj. , bet zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.01.1950. ar 50,96 milj. .
Iedzīvotāju skaits ·
Max
Iedzīvotāji | |
---|---|
1.01.1950. | 50,96 milj. |
1.01.1951. | 51,43 milj. |
1.01.1952. | 51,86 milj. |
1.01.1953. | 52,45 milj. |
1.01.1954. | 52,94 milj. |
1.01.1955. | 53,52 milj. |
1.01.1956. | 53,34 milj. |
1.01.1957. | 54,06 milj. |
1.01.1958. | 54,72 milj. |
1.01.1959. | 55,26 milj. |
1.01.1960. | 55,96 milj. |
1.01.1961. | 56,59 milj. |
1.01.1962. | 57,25 milj. |
1.01.1963. | 57,86 milj. |
1.01.1964. | 58,59 milj. |
1.01.1965. | 59,30 milj. |
1.01.1966. | 59,79 milj. |
1.01.1967. | 59,95 milj. |
1.01.1968. | 60,46 milj. |
1.01.1969. | 61,19 milj. |
1.01.1970. | 61,00 milj. |
1.01.1971. | 61,50 milj. |
1.01.1972. | 61,81 milj. |
1.01.1973. | 62,10 milj. |
1.01.1974. | 61,99 milj. |
1.01.1975. | 61,64 milj. |
1.01.1976. | 61,44 milj. |
1.01.1977. | 61,35 milj. |
1.01.1978. | 61,32 milj. |
1.01.1979. | 61,44 milj. |
1.01.1980. | 61,66 milj. |
1.01.1981. | 61,71 milj. |
1.01.1982. | 61,55 milj. |
1.01.1983. | 61,31 milj. |
1.01.1984. | 61,05 milj. |
1.01.1985. | 61,02 milj. |
1.01.1986. | 61,14 milj. |
1.01.1987. | 61,24 milj. |
1.01.1988. | 61,72 milj. |
1.01.1989. | 62,68 milj. |
1.01.1990. | 79,75 milj. |
1.01.1991. | 80,27 milj. |
1.01.1992. | 80,97 milj. |
1.01.1993. | 81,34 milj. |
1.01.1994. | 81,54 milj. |
1.01.1995. | 81,82 milj. |
1.01.1996. | 82,02 milj. |
1.01.1997. | 82,06 milj. |
1.01.1998. | 82,04 milj. |
1.01.1999. | 82,16 milj. |
1.01.2000. | 82,26 milj. |
1.01.2001. | 82,44 milj. |
1.01.2002. | 82,54 milj. |
1.01.2003. | 82,53 milj. |
1.01.2004. | 82,50 milj. |
1.01.2005. | 82,44 milj. |
1.01.2006. | 82,31 milj. |
1.01.2007. | 82,22 milj. |
1.01.2008. | 82,00 milj. |
1.01.2009. | 81,80 milj. |
1.01.2010. | 81,75 milj. |
1.01.2011. | 80,33 milj. |
1.01.2012. | 80,52 milj. |
1.01.2013. | 80,77 milj. |
1.01.2014. | 81,20 milj. |
1.01.2015. | 82,18 milj. |
1.01.2016. | 82,52 milj. |
1.01.2017. | 82,79 milj. |
1.01.2018. | 83,02 milj. |
1.01.2019. | 83,17 milj. |
1.01.2020. | 83,16 milj. |
1.01.2021. | 83,24 milj. |
1.01.2022. | 84,40 milj. |
Iedzīvotāju skaits Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 84,4 milj. |
1.01.2021. | 83,24 milj. |
1.01.2020. | 83,16 milj. |
1.01.2019. | 83,17 milj. |
1.01.2018. | 83,02 milj. |
1.01.2017. | 82,79 milj. |
1.01.2016. | 82,52 milj. |
1.01.2015. | 82,18 milj. |
1.01.2014. | 81,2 milj. |
1.01.2013. | 80,77 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iedzīvotāju skaits
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇪 Algas | 4100 EUR/Month | 3975 EUR/Month | Gada |
🇩🇪 Algu pieaugums | 2,9 % | 3,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Bezdarba līmenis | 6 % | 6 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 6,5 % | 6,5 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieki | 2,86 milj. | 2,856 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieku skaita izmaiņa | 7000 | 27 000 | Mēneša |
🇩🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 12,102 milj. | 12,152 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Darba vakancu koeficients | 3,1 % | 3,5 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Darbaspēka izmaksas | 116,91 points | 116,05 points | Ceturksnis |
🇩🇪 Harmonizētā bezdarba līmeņa rādītājs | 3,5 % | 3,5 % | Mēneša |
🇩🇪 Iegādes līmenis | 79,9 % | 80 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,9 % | 0,9 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Minimālās algas | 12,41 EUR/Hour | 12 EUR/Hour | Gada |
🇩🇪 Nodarbinātības izmaiņas | -0,1 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātības līmenis | 77,4 % | 77,4 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātie | 45,878 milj. | 45,881 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 pilna laika nodarbinātība | 29,307 milj. | 29,224 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Produktivitāte | 92,6 points | 94,2 points | Mēneša |
🇩🇪 Ražošanas algas | 100,44 points | 115,3 points | Mēneša |
🇩🇪 Vakanču saraksts | 696 010 | 698 870 | Mēneša |
Vācija veido 1,18 procentus no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita, kas nozīmē, ka viens no katriem 85 cilvēkiem pasaulē dzīvo Vācijā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iedzīvotāju skaits
Macroeconomic kategorija 'Iedzīvotāji' spēlē izšķirošu lomu nacionālās un starptautiskās ekonomikas analīzē. Eulerpool, kā profesionāla vietne, kas specializējas makroekonomiskajos datos, sniedz detalizētu un precīzu priekšstatu par iedzīvotāju dinamiku, piedāvājot būtiskus datus un analīzi, kas var palīdzēt gan uzņēmumiem, gan pētniekiem pieņemt informētākus lēmumus. Latvijas iedzīvotāju dinamika ir sarežģīts fenomens, kas ietver dažādus faktorus, piemēram, dzimstības un mirstības līmeni, migrāciju un vecuma struktūru mainību. Šie faktori rada būtiskas sekas gan vietējā tirgū, gan globālā kontekstā. Makroekonomiskie analītiķi, izmantojot Eulerpool piedāvātos datus, var detalizēti izprast šos procesus un to ietekmi uz valsts ekonomiku. Dzimstības līmenis ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu. Latvijā, tāpat kā daudzās citās attīstītās valstīs, dzimstības līmenis pēdējos gados ir samazinājies. Tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp pieaugošo dzīves standartu un izglītības līmeņa pieaugumu. Zemāks dzimstības līmenis var izraisīt iedzīvotāju novecošanu, kas savukārt rada papildu spiedienu uz sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpes sistēmām. Eulerpool dati palīdz izsekot šīm izmaiņām un ļauj analītiķiem prognozēt to ietekmi uz ekonomiku nākotnē. Mirstības līmenis ir vēl viens būtisks rādītājs, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu. Latvijā pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvots mirstības līmeņa samazinājums, pateicoties uzlabotajiem medicīnas pakalpojumiem un veselības aprūpes kvalitātei. Tomēr arī šeit pastāv izaicinājumi, piemēram, ar veselības aprūpes pieejamību lauku reģionos un pieaugošo vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru. Eulerpool piedāvā datus, kas ļauj dziļāk izprast mirstības dinamiku un tās ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem. Migrācija ir vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaitu. Lai gan Latvija ir piedzīvojusi gan emigrācijas, gan imigrācijas periodus, kopumā emigrācijas līmenis ir augstāks nekā imigrācijas līmenis. Tas ir veidojis izaicināju ekonomikai un darba tirgum, jo daudzi iedzīvotāji izvēlas doties uz citām valstīm, meklējot labākas iztikas iespējas. Eulerpool datos parādītas migrācijas tendences, ļaujot analītiķiem izprast, kā šie migrācijas procesi ietekmē nacionālo ekonomiku un kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai piesaistītu atpakaļ emigrējušos iedzīvotājus. Vecuma struktūra ir vēl viens svarīgs aspekts, kas ietekmē makroekonomisko situāciju valstī. Latvijas iedzīvotāju populācija ir strauji novecojoša, kas izrāda spiedienu uz pensiju sistēmu un darba tirgu. Strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanās salīdzinoši ar pensionāru skaitu var radīt būtiskas ekonomiskās sekas, piemēram, samazinot nodokļu ieņēmumus un palielinot slodzi uz sociālo nodrošinājumu. Eulerpool piedāvā precīzus datus par vecuma struktūras izmaiņām, lai palīdzētu politikas veidotājiem izstrādāt efektīvas stratēģijas šī izaicinājuma risināšanai. Eulerpool sniedz padziļinātu ieskatu par Latvijas iedzīvotāju struktūru, kur katrs rādītājs spēlē savu lomu ekonomiskajā kontekstā. Analizējot dzimstības, mirstības, migrācijas un vecuma struktūras datus, ir iespējams saprast plašāku ainu par ekonomiskajiem procesiem valstī un to potenciālo attīstību nākotnē. Makroekonomikas analītiķi, biznesa lēmumu pieņēmēji un politika veidotāji var izmantot Eulerpool datus, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Papildus iepriekš minētajiem rādītājiem, Eulerpool piedāvā arī citus būtiskus datus, kas palīdz izprast iedzīvotāju struktūras ietekmi uz dažādiem ekonomiskajiem aspektiem, piemēram, darba tirgu, izglītības sistēmu un veselības aprūpi. Analizējot šos datus, ir iespējams izveidot holistisku priekšstatu par iedzīvotāju dinamiku un tās ekonomiskajām konsekvencēm. Darba tirgus analizē, piemēram, iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra ir tieši saistīti ar nodarbinātības līmeni, algu dinamiku un darba ražīgumu. Eulerpool dati parāda tendences un izmaiņas darba tirgū, kas ir būtiski, lai izstrādātu stratēģijas uz nodarbinātības veicināšanu un ekonomiskās aktivitātes palielināšanu. Izglītības sistēma ir arī tieši saistīta ar iedzīvotāju dinamiku. Jauniešu skaita samazināšanās var radīt izaicinājumus izglītības iestādēm un prasīt jaunas pieejas izglītības kvalificēšanas nodrošināšanai. Eulerpool dati palīdz izsekot šīm izmaiņām un piedāvā noderīgu ieskatu izglītības politikas veidošanā. Veselības aprūpes sistēma ir vēl viens būtisks aspekts, kas ir cieši saistīts ar iedzīvotāju dinamiku. Strauji novecojoša populācija prasa īpašus resursus un stratēģijas veselības aprūpes nodrošināšanai. Eulerpool dati var palīdzēt izprast veselības aprūpes nepieciešamības izmaiņas un izstrādāt atbilstošas politikas. Kopumā, Eulerpool piedāvātie dati par Latvijas iedzīvotājiem ir neatņemama sastāvdaļa makroekonomisko analīžu veikšanā. Šie dati sniedz dziļu ieskatu par iedzīvotāju struktūru un tās ietekmi uz ekonomiku, nodrošinot vērtīgu informāciju dažādu lēmumu pieņemšanai. Izmantojot Eulerpool datus, analītiķi un politikas veidotāji var precīzāk prognozēt nākotnes attīstību un izstrādāt efektīvas stratēģijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.