Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Amerikas Savienotās Valstis Ieroču pārdošana
Akciju cena
Pašreizējā Ieroču pārdošana vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 11,287 miljardi SIPRI TIV. Ieroču pārdošana Amerikas Savienotās Valstis samazinājās līdz 11,287 miljardi SIPRI TIV 1.01.2023., pēc tam, kad 1.01.2022. tā bija 15,592 miljardi SIPRI TIV. No 1.01.1950. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 10,02 miljardi SIPRI TIV. Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.01.1976. ar 15,88 miljardi SIPRI TIV, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1950. ar 1,39 miljardi SIPRI TIV.
Ieroču pārdošana ·
Max
Ieroču pārdošana | |
---|---|
1.01.1950. | 1,39 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1951. | 4,06 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1952. | 6,94 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1953. | 9,81 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1954. | 6,10 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1955. | 7,19 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1956. | 8,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1957. | 8,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1958. | 9,57 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1959. | 7,45 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1960. | 6,16 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1961. | 6,31 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1962. | 6,14 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1963. | 9,38 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1964. | 12,33 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1965. | 11,32 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1966. | 8,40 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1967. | 7,24 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1968. | 8,41 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1969. | 11,81 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1970. | 8,98 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1971. | 11,89 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1972. | 10,76 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1973. | 12,14 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1974. | 12,78 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1975. | 15,62 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1976. | 15,88 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1977. | 14,62 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1978. | 13,90 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1979. | 9,91 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1980. | 10,77 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1981. | 13,64 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1982. | 14,01 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1983. | 13,93 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1984. | 11,86 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1985. | 10,79 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1986. | 11,58 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1987. | 12,18 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1988. | 11,92 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1989. | 11,29 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1990. | 10,66 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1991. | 12,48 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1992. | 14,08 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1993. | 13,77 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1994. | 11,48 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1995. | 11,18 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1996. | 10,84 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1997. | 14,50 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1998. | 15,71 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1999. | 11,54 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2000. | 7,66 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2001. | 5,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2002. | 4,88 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2003. | 5,64 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2004. | 6,84 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2005. | 6,74 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2006. | 7,53 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2007. | 7,96 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2008. | 7,15 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2009. | 7,19 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2010. | 8,39 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2011. | 9,02 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2012. | 8,96 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2013. | 7,69 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 9,49 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 9,87 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 9,47 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2017. | 11,44 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2018. | 9,58 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2019. | 10,91 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2020. | 9,53 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2021. | 11,07 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2022. | 15,59 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2023. | 11,29 miljardi SIPRI TIV |
Ieroču pārdošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2023. | 11,287 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2022. | 15,592 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2021. | 11,074 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2020. | 9,532 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2019. | 10,908 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2018. | 9,576 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2017. | 11,444 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 9,465 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 9,868 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 9,49 miljardi SIPRI TIV |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ieroču pārdošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇺🇸 Ārvalstu parāds | 26,467 Bio. USD | 25,985 Bio. USD | Ceturksnis |
🇺🇸 Ārvalstu tiešās investīcijas | 73,296 miljardi USD | 67,824 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇸 Autoeksporti | 69 100 | 59 300 | Mēneša |
🇺🇸 Eksporti | 263,666 miljardi USD | 261,607 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Iknedēļas neapstrādātās naftas produkcija | 13,5 milj. Barrels Per Da | 13,5 milj. Barrels Per Da | frequency_weekly |
🇺🇸 Importi | 338,225 miljardi USD | 330,188 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Kapitāla plūsmas | 66,2 miljardi USD | 104,2 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Naftas eksporti | 9,682 miljardi USD | 10,762 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Naftas ieguve | 13 401 BBL/D/1K | 13 206 BBL/D/1K | Mēneša |
🇺🇸 Neto ilgtermiņa TIC plūsmas | 123,1 miljardi USD | 102,6 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Preču tekošais konts | -277,727 miljardi USD | -264,616 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇸 Teikušā bilance Pakalpojumi | 73,921 miljardi USD | 73,706 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇸 Teikušā bilance pret IKP | -3 % of GDP | -3,8 % of GDP | Gada |
🇺🇸 Tekošā konta bilance | -237,645 miljardi USD | -221,784 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇸 Terorisma indekss | 4,141 Points | 4,799 Points | Gada |
🇺🇸 Tirdzniecības bilance | -84,359 miljardi USD | -70,787 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Tirdzniecības nosacījumi | 108,299 points | 108,543 points | Ceturksnis |
🇺🇸 Tirdzniecības preču bilance | -100,617 miljardi USD | -97,954 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Tūrisma ienākumi | 20,709 miljardi USD | 21,065 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇸 Tūristu ierašanās | 7,528 milj. | 6,9 milj. | Mēneša |
🇺🇸 Zelta rezerves | 8133,46 Tonnes | 8133,46 Tonnes | Ceturksnis |
Ieroču pārdošanas tiek prezentētas kā tendences indikatora vērtība, pamatojoties uz zināmām vienības ražošanas izmaksām galvenajiem ieroču komplektiem, piemēram, lidmašīnām, pretraķešu sistēmām, pretzemūdeņu kara ieročiem, bruņumašīnām, artilēriju, dzinējiem, raķetēm, sensoriem, satelītiem, kuģiem un citiem. Indikators mērķē attēlot militāro resursu pārveduma vērtību, nevis pārveduma finansiālo vērtību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Ieroču pārdošana
Ieroču pārdošana ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas aptver vispasaules tirdzniecību ar militārajām un aizsardzības iekārtām. Šajā kategorijā ietilpst valstu starptautiskās militārās tirdzniecības darījumi, kas ietver plašu ieroču klāstu, sākot no šaujamieročiem un munīcijas līdz sarežģītām raķešu sistēmām un kaujas lidmašīnām. Šo darījumu ietekme ir jūtama globālā līmenī gan ekonomiski, gan politiski, jo tie var ietekmēt reģionālo stabilitāti un globālo drošību. Latvijas kontekstā ieroču pārdošana ir joma, kas ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku un starptautiskajiem aizsardzības līgumiem. Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija ir iesaistīta starptautiskajā ieroču tirdzniecībā gan kā pircējs, gan kā pārdevējs. Šī nozare ir regulēta ar dažādiem starptautiskiem un nacionāliem likumiem, kas nodrošina, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta atbildīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu ieroču tirdzniecības jomā. Būdama daļa no šiem militārajiem un politiskajiem blokiem, Latvija ir saistīta ar kopīgajiem drošības un aizsardzības pasākumiem, kas ietekmē arī ieroču iegādi un pārdošanu. Šie pasākumi ietver kopīgas militārās mācības, tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību izstrādātu ieroču sistēmu izstrādē un ražošanā. Globāli ieroču pārdošanas tirgus ir viens no vislielākajiem un visdinamiskākajiem tirgiem pasaulē. Lielākās ieroču eksportējošās valstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija. Šīs valstis dominē globālajā tirgū, nodrošinot lielāko daļu no visiem pārdotajiem ieročiem pasaulē. Latvija, lai gan nav lielākais spēlētājs šajā tirgū, ir aktīva starptautiskajos aizsardzības projektos un sadarbojas ar šīm lielajām eksportētājām. Ieroču pārdošanas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi daudzveidīga. No vienas puses, ieroču tirdzniecība var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību valstīs, kas ražo un eksportē militāros aprīkojumus. No otras puses, pastāv bažas par to, ka ieroču pārdošana var veicināt konflikta eskalāciju, reģionālo nestabilitāti un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc šī tirgus operatīvā daba prasa stingru regulējumu un rūpīgu uzraudzību. Valstu valdības, tostarp Latvijas, ir izstrādājušas dažādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem normatīviem. Tas ietver starptautiskos līgumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ieroču tirdzniecības līgumu (Arms Trade Treaty), kas nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz ieroču eksporta, importa un starptautiskās tirdzniecības regulēšanu. Šie līgumi tiecas novērst cilvēktiesību pārkāpumus un citus ļaunprātīgus izmatojumus, kas varētu izrietēt no nekontrolētas ieroču tirdzniecības. Stratēģiskā partnerība ar NATO un citiem sabiedrotajiem nodrošina, ka Latvija var iegādāties jaunākās paaudzes aizsardzības tehnoloģijas, tādējādi stiprinot valsts drošību. Šajā kontekstā Latvija iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju. Neskatoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, ko var dot ieroču pārdošana, ir svarīgi arī uzsvērt morālos un ētiskos aspektus, kas saistīti ar šo biznesu. Piemēram, Latvijas valdība, tāpat kā citas atbildīgas valdības, ievēro morālus principus, lai novērstu savas ražotās aizsardzības tehnoloģijas nonākšanu nepareizās rokās, kas varētu izraisīt konfliktus vai apdraudēt globālo mieru un drošību. No makroekonomiskā viedokļa, ieroču pārdošana ir saistīta ar vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tiek rūpīgi analizēti globālajā tirgū. Tie ietver eksporta un importa statistiku, aizsardzības izdevumus, ieroču ražošanas apjomus un tirgus pieprasījumu lielākajos reģionos. Eulerpool kā profesionāla interneta platforma piedāvā detalizētus makroekonomikas datus par šiem rādītājiem, nodrošinot lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju par ieroču pārdošanas tendencēm. Secinot, ieroču pārdošanas nozare ir komplekss un daudzdimensiju tirgus, kas ievērojami ietekmē globālo ekonomiku un politiku. Kā daļa no globālās kopienas, Latvija turpina strādāt pie atbildīgas un uz starptautisko tiesību normām balstītas ieroču tirdzniecības politikas, lai nodrošinātu valsts un reģionālo drošību. Eulerpool ir uzticams informācijas avots, kas palīdz lietotājiem izprast šīs nozares sarežģītību un nozīmi globālajā ekonomikā.