Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Somija Brīvo darbvietu īpatsvars
Akciju cena
Pašreizējā Brīvo darbvietu īpatsvars vērtība Somija ir 2,5 %. Brīvo darbvietu īpatsvars Somija pieauga līdz 2,5 % uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 1,8 % uz 1.12.2023.. No 1.03.2002. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Somija bija 2,00 %. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts uz 1.03.2022. ar 3,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.12.2013. ar 0,70 %.
Brīvo darbvietu īpatsvars ·
Max
Darba vakancu koeficients | |
---|---|
1.03.2002. | 3,20 % |
1.06.2002. | 3,10 % |
1.09.2002. | 1,90 % |
1.12.2002. | 1,40 % |
1.03.2003. | 2,10 % |
1.06.2003. | 1,60 % |
1.09.2003. | 1,60 % |
1.12.2003. | 1,40 % |
1.03.2004. | 2,50 % |
1.06.2004. | 1,60 % |
1.09.2004. | 1,50 % |
1.12.2004. | 1,20 % |
1.03.2005. | 2,60 % |
1.06.2005. | 2,10 % |
1.09.2005. | 1,70 % |
1.12.2005. | 1,30 % |
1.03.2006. | 3,10 % |
1.06.2006. | 2,60 % |
1.09.2006. | 1,90 % |
1.12.2006. | 1,70 % |
1.03.2007. | 3,00 % |
1.06.2007. | 2,70 % |
1.09.2007. | 2,30 % |
1.12.2007. | 1,80 % |
1.03.2008. | 3,50 % |
1.06.2008. | 2,60 % |
1.09.2008. | 1,80 % |
1.12.2008. | 1,20 % |
1.03.2009. | 2,00 % |
1.06.2009. | 1,70 % |
1.09.2009. | 1,40 % |
1.12.2009. | 1,10 % |
1.03.2010. | 2,20 % |
1.06.2010. | 2,10 % |
1.09.2010. | 1,70 % |
1.12.2010. | 1,40 % |
1.03.2011. | 2,70 % |
1.06.2011. | 2,30 % |
1.09.2011. | 1,80 % |
1.12.2011. | 1,60 % |
1.03.2012. | 3,30 % |
1.06.2012. | 2,30 % |
1.09.2012. | 1,70 % |
1.12.2012. | 1,50 % |
1.03.2013. | 2,00 % |
1.06.2013. | 1,40 % |
1.09.2013. | 1,10 % |
1.12.2013. | 0,70 % |
1.03.2014. | 2,10 % |
1.06.2014. | 1,30 % |
1.09.2014. | 1,00 % |
1.12.2014. | 0,90 % |
1.03.2015. | 2,00 % |
1.06.2015. | 1,30 % |
1.09.2015. | 1,00 % |
1.12.2015. | 1,10 % |
1.03.2016. | 2,30 % |
1.06.2016. | 1,50 % |
1.09.2016. | 1,40 % |
1.12.2016. | 1,30 % |
1.03.2017. | 2,70 % |
1.06.2017. | 1,60 % |
1.09.2017. | 1,50 % |
1.12.2017. | 1,80 % |
1.03.2018. | 2,70 % |
1.06.2018. | 2,10 % |
1.09.2018. | 2,10 % |
1.12.2018. | 1,80 % |
1.03.2019. | 2,80 % |
1.06.2019. | 2,10 % |
1.09.2019. | 2,20 % |
1.12.2019. | 1,60 % |
1.03.2020. | 2,80 % |
1.06.2020. | 1,50 % |
1.09.2020. | 2,00 % |
1.12.2020. | 1,50 % |
1.03.2021. | 2,70 % |
1.06.2021. | 2,20 % |
1.09.2021. | 2,80 % |
1.12.2021. | 2,50 % |
1.03.2022. | 3,90 % |
1.06.2022. | 3,00 % |
1.09.2022. | 2,50 % |
1.12.2022. | 2,00 % |
1.03.2023. | 3,30 % |
1.06.2023. | 2,20 % |
1.09.2023. | 1,80 % |
1.12.2023. | 1,80 % |
1.03.2024. | 2,50 % |
Brīvo darbvietu īpatsvars Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 2,5 % |
1.12.2023. | 1,8 % |
1.09.2023. | 1,8 % |
1.06.2023. | 2,2 % |
1.03.2023. | 3,3 % |
1.12.2022. | 2 % |
1.09.2022. | 2,5 % |
1.06.2022. | 3 % |
1.03.2022. | 3,9 % |
1.12.2021. | 2,5 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Brīvo darbvietu īpatsvars
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇫🇮 Algas | 4018 EUR/Month | 3993 EUR/Month | Ceturksnis |
🇫🇮 Algu pieaugums | 2,3 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇫🇮 Bezdarba līmenis | 8,3 % | 10,2 % | Mēneša |
🇫🇮 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 30,3 % | 24,7 % | Mēneša |
🇫🇮 Bezdarbnieki | 242 000 | 299 000 | Mēneša |
🇫🇮 Daļēja darba laika nodarbinātība | 432 000 | 449 400 | Ceturksnis |
🇫🇮 Darbaspēka izmaksas | 116,133 points | 115,125 points | Ceturksnis |
🇫🇮 Iedzīvotāji | 5,56 milj. | 5,55 milj. | Gada |
🇫🇮 Iegādes līmenis | 70,9 % | 68,7 % | Mēneša |
🇫🇮 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,7 % | Ceturksnis |
🇫🇮 Nodarbinātības izmaiņas | -0,5 % | 0,2 % | Ceturksnis |
🇫🇮 Nodarbinātības līmenis | 73,2 % | 71,7 % | Mēneša |
🇫🇮 Nodarbinātie | 2,696 milj. | 2,645 milj. | Mēneša |
🇫🇮 Pensijas vecums sievietēm | 64,5 Years | 64,25 Years | Gada |
🇫🇮 Pensijas vecums vīriešiem | 64,5 Years | 64,25 Years | Gada |
🇫🇮 pilna laika nodarbinātība | 2,024 milj. | 2,035 milj. | Ceturksnis |
🇫🇮 Produktivitāte | 102,895 points | 102,346 points | Ceturksnis |
🇫🇮 Ražošanas algas | 116,7 points | 116,6 points | Ceturksnis |
🇫🇮 Vakanču saraksts | 40 343 | 50 890 | Mēneša |
Vakanto darba vietu rādītājs (JVR) mēra to amatu proporciju, kas ir vakanti, izteiktu procentos. Vakanta darba vieta ir apmaksāts amats (jaunizveidots, neaizņemts vai drīzumā kļūs neaizņemts), uz kuru darba devējs veic aktīvas darbības, lai atrastu piemērotu kandidātu no ārpuses un ir gatavs veikt papildu soļus, lai aizpildītu šo amatu nekavējoties vai tuvākajā nākotnē.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Brīvo darbvietu īpatsvars
Job Vacancy Rate jeb darba vakance likme ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sniedz būtisku informāciju par darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Šo rādītāju bieži analizē speciālisti un politikas veidotāji, lai saprastu, kā uzņēmumi meklē jaunos darbiniekus un cik daudz darba vietu paliek neizpildītas. Eulerpool ir vadošais resurss makroekonomisko datu analīzē un vizualizācijā, un mūsu mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu par Job Vacancy Rate Latvijā. Job Vacancy Rate tiek noteikta, sadalot pieejamo darba vietu skaitu ar kopējo vietu skaitu darba tirgū, iekļaujot gan aizņemtās, gan vakanto pozīcijas. Šī attiecība tiek izteikta procentos, un tā sniedz ieskatu, cik daudz darba devēji ir gatavi pieņemt darbā jaunus darbiniekus konkrētajā laika posmā. Augsts darba vakance likmes rādītājs norāda uz lielu pieprasījumu pēc darbiniekiem, savukārt zems rādītājs liecina par mazāku pieprasījumu, kas var būt saistīts ar ekonomiskām grūtībām vai citām strukturālām problēmām darba tirgū. Latvijā Job Vacancy Rate ir nozīmīgs instruments, lai analizētu darba tirgus veselību un ekonomisko attīstību. Tā sniedz iespējām bagātu perspektīvu ekonomikas analīzei un politikas izstrādei. Paaugstinājumi šajā rādītājā var norādīt uz spēcīgu uzņēmējdarbības izaugsmi un jaunu investīciju plūsmu, savukārt samazinājumi var liecināt par strukturālām problēmām, kas jārisina, lai veicinātu ekonomisko attīstību un samazinātu bezdarbu. Tāpat Job Vacancy Rate var būt arī indikators darba tirgus neatbilstībām, piemēram, gadījumos, kad darba devējiem ir grūti atrast darbiniekus ar specifiskām prasmēm, pat ja valstī ir augsts bezdarbs. Šāda situācija var norādīt uz izglītības sistēmas un darba tirgus neatbilstību, kuru risināšanai nepieciešama mērķtiecīga politika un ilgtermiņa stratēģija. Latvijas valdībai un izglītības iestādēm ir svarīgi uzraudzīt šo rādītāju, lai nodrošinātu, ka izglītības programmas un profesionālās apmācības atbilst darba tirgus prasībām. No makroekonomiskā viedokļa Job Vacancy Rate ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības ciklisko raksturu. Ekonomiskās uzplaukuma laikā, kad uzņēmumi paplašina savu darbību un investē jaunās darbinieku pozīcijās, šis rādītājs parasti pieaug. Savukārt recesijas laikā, kad uzņēmumi samazina darbības apjomus un atlaiž darbiniekus, Job Vacancy Rate parasti samazinās. Šo rādītāju, kopā ar citiem makroekonomiskajiem indikatoriem, izmanto, lai prognozētu un novērtētu ekonomikas ciklu un izstrādātu attiecīgas politikas. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētus datus par Latvijas Job Vacancy Rate, kas ietver vēsturiskās tendences, starptautiskās salīdzinājumus un nozares analīzi. Mūsu lietotājiem ir pieejama iespēja veikt dažādas analīzes un modelēšanas darbus, lai izvērtētu ekonomiskās situācijas un pieņemtu informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi atjaunojam mūsu datubāzi, nodrošinot, ka lietotājiem vienmēr ir pieejama aktuālā informācija. Job Vacancy Rate arī kalpo kā rādītājs darba devēju sentimentam. Ja darba devēji ir optimistiski par ekonomikas nākotni un sagaida biznesa izaugsmi, viņi aktīvāk meklē darbiniekus, kas atspoguļojas augstākā vakance likmē. Savukārt saglabājoties pesimistiskākam skatījumam uz ekonomiku, uzņēmumi atturēsies no jaunu darbinieku pieņemšanas, kas radīs vakance likmes samazinājumu. Latvijā viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt, ka darba tirgus efektīvi atbilst ekonomikas attīstības prasībām. Saskaņojot izglītības un apmācības sistēmas ar reālajām darba tirgus vajadzībām, ir iespējams samazināt elastību starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc ir svarīgi regulāri analizēt makroekonomiskos rādītājus, kā piemēram, Job Vacancy Rate, lai izstrādātu atbilstošu politiku un nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Visbeidzot, Job Vacancy Rate arī ir būtisks rādītājs investoru un finanšu analītiķu skatījumā. Šis rādītājs sniedz ieskatu par uzņēmējdarbības aktivitāti un darba tirgus noskaņojumu, kas ir īpaši svarīgi, vērtējot uzņēmumu nākotnes perspektīvas un ekonomikas stabilitāti. Eulerpool platformā mēs nodrošinām izmēģinājuma iespējas un detalizētus datus, kas palīdz investoriem un finanšu speciālistiem veikt uzticamas analīzes. Līdz ar to, saprast un analizēt Job Vacancy Rate ir svarīgi gan no makroekonomiskās analīzes perspektīvas, gan no praktiskās rīcības skatupunkta. Mūsu mērķis Eulerpool bagātina lietotāju izpratni par šo būtisko rādītāju, sniedzot visaptverošus un precīzus datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus darba tirgus un ekonomikas kontekstos.