Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Igaunija Nodarbinātas personas
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātas personas vērtība Igaunija ir 698 000 . Nodarbinātas personas Igaunija samazinājās līdz 698 000 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 698 700 1.09.2023.. No 1.03.1989. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Igaunija bija 652 980,85 . Augstākais līmenis tika sasniegts 1.09.1989. ar 839 100,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2010. ar 551 600,00 .
Nodarbinātas personas ·
Max
Nodarbinātie | |
---|---|
1.03.1989. | 835 900,00 |
1.06.1989. | 838 200,00 |
1.09.1989. | 839 100,00 |
1.12.1989. | 838 400,00 |
1.03.1990. | 827 300,00 |
1.06.1990. | 824 600,00 |
1.09.1990. | 827 300,00 |
1.12.1990. | 826 400,00 |
1.03.1991. | 812 700,00 |
1.06.1991. | 806 000,00 |
1.09.1991. | 805 300,00 |
1.12.1991. | 807 100,00 |
1.03.1992. | 788 200,00 |
1.06.1992. | 771 200,00 |
1.09.1992. | 754 600,00 |
1.12.1992. | 748 600,00 |
1.03.1993. | 713 400,00 |
1.06.1993. | 708 000,00 |
1.09.1993. | 707 200,00 |
1.12.1993. | 703 900,00 |
1.03.1994. | 685 200,00 |
1.06.1994. | 691 100,00 |
1.09.1994. | 696 300,00 |
1.12.1994. | 697 800,00 |
1.03.1995. | 630 000,00 |
1.06.1995. | 632 600,00 |
1.09.1995. | 635 500,00 |
1.12.1995. | 635 300,00 |
1.03.1996. | 616 600,00 |
1.06.1996. | 618 400,00 |
1.09.1996. | 621 000,00 |
1.12.1996. | 621 300,00 |
1.03.1997. | 615 300,00 |
1.06.1997. | 616 700,00 |
1.09.1997. | 617 300,00 |
1.12.1997. | 619 700,00 |
1.03.1998. | 609 400,00 |
1.06.1998. | 609 000,00 |
1.09.1998. | 607 100,00 |
1.12.1998. | 600 400,00 |
1.03.1999. | 579 800,00 |
1.06.1999. | 580 100,00 |
1.09.1999. | 581 300,00 |
1.12.1999. | 576 000,00 |
1.03.2000. | 570 400,00 |
1.06.2000. | 586 000,00 |
1.09.2000. | 596 200,00 |
1.12.2000. | 588 500,00 |
1.03.2001. | 580 400,00 |
1.06.2001. | 582 200,00 |
1.09.2001. | 598 600,00 |
1.12.2001. | 597 400,00 |
1.03.2002. | 583 600,00 |
1.06.2002. | 588 400,00 |
1.09.2002. | 596 000,00 |
1.12.2002. | 591 500,00 |
1.03.2003. | 584 600,00 |
1.06.2003. | 596 200,00 |
1.09.2003. | 616 200,00 |
1.12.2003. | 614 800,00 |
1.03.2004. | 599 800,00 |
1.06.2004. | 604 100,00 |
1.09.2004. | 601 000,00 |
1.12.2004. | 602 700,00 |
1.03.2005. | 600 700,00 |
1.06.2005. | 616 200,00 |
1.09.2005. | 619 400,00 |
1.12.2005. | 625 900,00 |
1.03.2006. | 638 400,00 |
1.06.2006. | 654 900,00 |
1.09.2006. | 656 400,00 |
1.12.2006. | 657 100,00 |
1.03.2007. | 649 100,00 |
1.06.2007. | 660 300,00 |
1.09.2007. | 664 100,00 |
1.12.2007. | 656 900,00 |
1.03.2008. | 656 900,00 |
1.06.2008. | 655 400,00 |
1.09.2008. | 659 400,00 |
1.12.2008. | 652 300,00 |
1.03.2009. | 610 000,00 |
1.06.2009. | 590 300,00 |
1.09.2009. | 596 800,00 |
1.12.2009. | 578 400,00 |
1.03.2010. | 551 600,00 |
1.06.2010. | 556 400,00 |
1.09.2010. | 574 100,00 |
1.12.2010. | 589 800,00 |
1.03.2011. | 585 400,00 |
1.06.2011. | 597 000,00 |
1.09.2011. | 621 800,00 |
1.12.2011. | 608 700,00 |
1.03.2012. | 604 500,00 |
1.06.2012. | 614 000,00 |
1.09.2012. | 625 800,00 |
1.12.2012. | 615 400,00 |
1.03.2013. | 610 100,00 |
1.06.2013. | 632 100,00 |
1.09.2013. | 627 100,00 |
1.12.2013. | 616 100,00 |
1.03.2014. | 605 800,00 |
1.06.2014. | 629 500,00 |
1.09.2014. | 633 700,00 |
1.12.2014. | 630 300,00 |
1.03.2015. | 623 100,00 |
1.06.2015. | 640 100,00 |
1.09.2015. | 661 000,00 |
1.12.2015. | 639 400,00 |
1.03.2016. | 630 000,00 |
1.06.2016. | 657 000,00 |
1.09.2016. | 653 300,00 |
1.12.2016. | 638 200,00 |
1.03.2017. | 646 800,00 |
1.06.2017. | 653 500,00 |
1.09.2017. | 666 600,00 |
1.12.2017. | 667 400,00 |
1.03.2018. | 650 500,00 |
1.06.2018. | 666 600,00 |
1.09.2018. | 666 600,00 |
1.12.2018. | 675 300,00 |
1.03.2019. | 661 800,00 |
1.06.2019. | 667 700,00 |
1.09.2019. | 677 300,00 |
1.12.2019. | 678 500,00 |
1.03.2020. | 670 300,00 |
1.06.2020. | 643 900,00 |
1.09.2020. | 652 700,00 |
1.12.2020. | 659 500,00 |
1.03.2021. | 645 200,00 |
1.06.2021. | 646 000,00 |
1.09.2021. | 663 100,00 |
1.12.2021. | 662 600,00 |
1.03.2022. | 676 900,00 |
1.06.2022. | 677 000,00 |
1.09.2022. | 684 300,00 |
1.12.2022. | 685 600,00 |
1.03.2023. | 703 200,00 |
1.06.2023. | 700 100,00 |
1.09.2023. | 698 700,00 |
1.12.2023. | 698 000,00 |
Nodarbinātas personas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 698 000 |
1.09.2023. | 698 700 |
1.06.2023. | 700 100 |
1.03.2023. | 703 200 |
1.12.2022. | 685 600 |
1.09.2022. | 684 300 |
1.06.2022. | 677 000 |
1.03.2022. | 676 900 |
1.12.2021. | 662 600 |
1.09.2021. | 663 100 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātas personas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇪🇪 Algas | 1894 EUR/Month | 1904 EUR/Month | Ceturksnis |
🇪🇪 Algu pieaugums | 8,8 % | 9,7 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Bezdarba līmenis | 7,8 % | 6,3 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 22 % | 22,8 % | Mēneša |
🇪🇪 Bezdarbnieki | 48 705 | 52 083 | Mēneša |
🇪🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 91 800 | 85 300 | Ceturksnis |
🇪🇪 Darba vakancu koeficients | 1,6 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Darbaspēka izmaksas | 169,076 points | 165,25 points | Ceturksnis |
🇪🇪 Iedzīvotāji | 1,37 milj. | 1,33 milj. | Gada |
🇪🇪 Iegādes līmenis | 74,2 % | 73,7 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,4 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Minimālās algas | 820 EUR/Month | 820 EUR/Month | Ceturksnis |
🇪🇪 Nodarbinātības izmaiņas | 0,5 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Nodarbinātības līmenis | 68,4 % | 69,1 % | Ceturksnis |
🇪🇪 Pensijas vecums sievietēm | 64,75 Years | 64,5 Years | Gada |
🇪🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 64,75 Years | 64,5 Years | Gada |
🇪🇪 pilna laika nodarbinātība | 558 600 | 564 400 | Ceturksnis |
🇪🇪 Produktivitāte | 110,918 points | 110,218 points | Ceturksnis |
🇪🇪 Ražošanas algas | 1721 EUR/Month | 1762 EUR/Month | Ceturksnis |
🇪🇪 Vakanču saraksts | 3928 | 3276 | Mēneša |
🇪🇪 Vidējais stundas atalgojums | 11,61 EUR/Hour | 11,31 EUR/Hour | Ceturksnis |
Igaunijā nodarbinātas personas ir indivīdi, kuri sasnieguši noteikto minimālo vecumu un strādā noteiktu laiku kāda uzņēmuma labā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nodarbinātas personas
Darba ņēmēju kategorija ir viena no svarīgākajām makroekonomiskā analīzes sadaļām, kuru nodrošina mūsu profesionālā tīmekļa vietne Eulerpool. Šī kategorija piedāvā detalizētu ieskatu par nodarbinātības stāvokli Latvijā, un tā ir būtiska, lai saprastu plašāku ekonomikas kontekstu un tendences. Darba ņēmēju skaits ir tieši saistīts ar ekonomikas dinamiku, iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo strādājošo personu skaitu noteiktā laika periodā. Latvijā šī statistika tiek regulāri apkopota un atjaunināta, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas un citus būtiskus faktorus. Eulerpool piedāvā precīzu un detalizētu šo datu analīzi, padarot tos pieejamus gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem, gan politikas veidotājiem. Nodarbināto skaita analīze sniedz būtisku informāciju par darba tirgus veselību un darba iespēju pieejamību iedzīvotājiem. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par stabilu un augošu ekonomiku, savukārt zemāki rādītāji var liecināt par strukturālām problēmām, darba tirgus neatbilstībām vai ekonomiskām grūtībām. Latvijā nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ekonomiskās politikas, starptautiskā tirgus tendences, sektoru attīstība un demogrāfiskās izmaiņas. Darba tirgus struktūra Latvijā ir sarežģīta un daudzveidīga. To veido dažādu nozares sektoru aktivitātes, sākot no unikalizētām tehnoloģiju un inovāciju nozarēm līdz tradicionālajām rūpniecības nozarēm. Latvijas valdība un privātā sektora pārstāvji regulāri izmanto nodarbinātības datus, lai veicinātu politikas plānošanu, paredzētu darba tirgus izmaiņas un attiecīgi veidotu izglītības programmas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Eulerpool vietnē pieejamie dati palīdz uzsvērt šīs dinamiskās attiecības un izcelt galvenās tendences, kas ietekmē Latvijas darba tirgu. Bezdarbs ir pretstats nodarbinātībai un tāpat tiek plaši izplatīts kā svarīgs makroekonomikas rādītājs. Bezdarba līmenis ir svarīgs, lai novērtētu darba tirgus darbību un noteiktu, cik efektīvi ekonomika spēj nodarbināt savu darbaspēku. Latvijā bezdarba datus iegūst, izmantojot statistiskās aptaujas un administratīvos datus, un tiem ir liela nozīme ekonomisko tendenču prognozēšanā. Eulerpool vietne nodrošina piekļuvi detalizētiem bezdarba datiem, kas ļauj veikt pilnīgu darba tirgus analīzi. Migrācija ir vēl viens faktors, kas ievērojami ietekmē nodarbinātības rādītājus Latvijā. Starptautiskā migrācija rada izmaiņas darbaspēka apjomā un sastāvā, kas, savukārt, ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgus struktūru. Latvijas kontekstā emigrācija, jo īpaši darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijusi būtisks faktors pēdējos gados. Šie migrācijas procesi rada izaicinājumus nodarbinātībai un prasa pielāgošanās pasākumus no valsts politikas plānotājiem un uzņēmējiem. Papildus tradicionālajai nodarbinātības analīzei, Eulerpool vietne piedāvā arī padziļinātu darbaspēka dalībnieku analīzi pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Tā, piemēram, detalizēta nodarbinātības analīze pēc dzimuma ļauj saskatīt dzimumu līdztiesības jautājumus darba tirgū, sniedzot datus par vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem. Tas ir būtiski, lai identificētu un risinātu dzimumu diskriminācijas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Izglītības līmenis ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē nodarbinātību. Latvijā izglītības sistēma un tās pielāgošanās spējas darba tirgus vajadzībām spēlē būtisku lomu darba tirgus efektivitātē. Zemāka izglītības līmeņa darbinieki parasti sastopas ar lielākiem izaicinājumiem atrast darbu, savukārt augstākās izglītības darbinieki bieži vien ir labāk pielāgojušies jaunu tehnoloģiju un darba procesu prasībām. Eulerpool piedāvātie dati par nodarbinātību pēc izglītības līmeņa ļauj identificēt šīs tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus izglītības politikas izstrādē. Vecumgrupu analīze ir vēl viena būtiska nodarbinātības rādītāju dimensija. Darba tirgus struktūra pēc vecuma var mainīties atkarībā no demogrāfiskās struktūras izmaiņām. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tuvojas demogrāfiskā pāreja, kurā vecākās paaudzes īpatsvars pieaug, un jauniešu skaits sarūk. Tas rada potenciālus izaicinājumus nodarbinātībā, īpaši augsts vecums un zemāks jauno darbinieku skaits. Eulerpool nodrošina piekļuvi detalizētiem datiem, kas ļauj analizēt šīs demogrāfiskās struktūras un to ietekmi uz darba tirgu. Turklāt, Eulerpool piedāvā piekļuvi starptautiskajiem salīdzinājumiem, kas ļauj novērtēt Latvijas nodarbinātības datus starptautiskā kontekstā. Tas ļauj saprast, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem un identificēt labās prakses piemērus, kurus varētu pielāgot vietējam kontekstam. Latvijas darba tirgus ir dinamisks un daudzdimensionāls, un tas prasa precīzu un detalizētu datu analīzi, lai saprastu tā attīstību un tendences. Eulerpool nodrošina šo analīzi, padarot sarežģītos makroekonomiskos datus viegli pieejamus un saprotamus. Darba ņēmēju kategorija ir būtiska sastāvdaļa šajā analīzes procesā, nodrošinot datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus un stratēģiski plānot nākotnes attīstību. Mūsu mērķis Eulerpool ir atvieglot šo procesu, piedāvājot uzticamus un precīzus datus, kas atspoguļo Latvijas darba tirgus realitāti. Mēs esam pārliecināti, ka šī informācija ir būtiska gan politikas plānotājiem, gan pētniekiem un uzņēmējiem, lai saprastu un reaģētu uz mainīgajām darba tirgus tendencēm un izveidotu pievilcīgāku ekonomisko vidi visiem iedzīvotājiem.