Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Spānija Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
Akciju cena
Pašreizējā Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) vērtība Spānija ir 55,7 punkti. Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) Spānija pieauga līdz 55,7 punkti 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 55,3 punkti 1.03.2024.. No 1.05.2018. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Spānija bija 51,36 punkti. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2021. ar 62,40 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar 9,20 punkti.
Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) ·
Max
Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | |
---|---|
1.05.2018. | 55,90 points |
1.06.2018. | 54,80 points |
1.07.2018. | 52,70 points |
1.08.2018. | 53,00 points |
1.09.2018. | 52,50 points |
1.10.2018. | 53,70 points |
1.11.2018. | 53,90 points |
1.12.2018. | 53,40 points |
1.01.2019. | 54,50 points |
1.02.2019. | 53,50 points |
1.03.2019. | 55,40 points |
1.04.2019. | 52,90 points |
1.05.2019. | 52,10 points |
1.06.2019. | 52,10 points |
1.07.2019. | 51,70 points |
1.08.2019. | 52,60 points |
1.09.2019. | 51,70 points |
1.10.2019. | 51,20 points |
1.11.2019. | 51,90 points |
1.12.2019. | 52,70 points |
1.01.2020. | 51,50 points |
1.02.2020. | 51,80 points |
1.03.2020. | 26,70 points |
1.04.2020. | 9,20 points |
1.05.2020. | 29,20 points |
1.06.2020. | 49,70 points |
1.07.2020. | 52,80 points |
1.08.2020. | 48,40 points |
1.09.2020. | 44,30 points |
1.10.2020. | 44,10 points |
1.11.2020. | 41,70 points |
1.12.2020. | 48,70 points |
1.01.2021. | 43,20 points |
1.02.2021. | 45,10 points |
1.03.2021. | 50,10 points |
1.04.2021. | 55,20 points |
1.05.2021. | 59,20 points |
1.06.2021. | 62,40 points |
1.07.2021. | 61,20 points |
1.08.2021. | 60,60 points |
1.09.2021. | 57,00 points |
1.10.2021. | 56,20 points |
1.11.2021. | 58,30 points |
1.12.2021. | 55,40 points |
1.01.2022. | 47,90 points |
1.02.2022. | 56,50 points |
1.03.2022. | 53,10 points |
1.04.2022. | 55,70 points |
1.05.2022. | 55,70 points |
1.06.2022. | 53,60 points |
1.07.2022. | 52,70 points |
1.08.2022. | 50,50 points |
1.09.2022. | 48,40 points |
1.10.2022. | 48,00 points |
1.11.2022. | 49,60 points |
1.12.2022. | 49,90 points |
1.01.2023. | 51,60 points |
1.02.2023. | 55,70 points |
1.03.2023. | 58,20 points |
1.04.2023. | 56,30 points |
1.05.2023. | 55,20 points |
1.06.2023. | 52,60 points |
1.07.2023. | 51,70 points |
1.08.2023. | 48,60 points |
1.09.2023. | 50,10 points |
1.10.2023. | 50,00 points |
1.11.2023. | 49,80 points |
1.12.2023. | 50,40 points |
1.01.2024. | 51,50 points |
1.02.2024. | 53,90 points |
1.03.2024. | 55,30 points |
1.04.2024. | 55,70 points |
Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 55,7 punkti |
1.03.2024. | 55,3 punkti |
1.02.2024. | 53,9 punkti |
1.01.2024. | 51,5 punkti |
1.12.2023. | 50,4 punkti |
1.11.2023. | 49,8 punkti |
1.10.2023. | 50 punkti |
1.09.2023. | 50,1 punkti |
1.08.2023. | 48,6 punkti |
1.07.2023. | 51,7 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇪🇸 Automašīnu ražošana | 208 600 Units | 179 600 Units | Mēneša |
🇪🇸 Automobiļu reģistrācijas YoY | 6,3 % | -6,5 % | Mēneša |
🇪🇸 Biznesa klimats | -5,7 points | -6,2 points | Mēneša |
🇪🇸 Čementa ražošana | 1,364 milj. Tonnes | 1,541 milj. Tonnes | Mēneša |
🇪🇸 Elektrības biržas cenas | 61,71 EUR/MWh | 82,04 EUR/MWh | frequency_null |
🇪🇸 Elektroauto reģistrācijas | 6329 Units | 2696 Units | Mēneša |
🇪🇸 Elektroenerģijas ražošana | 21 480,835 Gigawatt-hour | 21 339,59 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇪🇸 Ieguves ražošana | -5,6 % | -10,2 % | Mēneša |
🇪🇸 Izmaiņas krājumu apjomos | 2,897 miljardi EUR | 3,729 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇪🇸 Izturības līmenis | 77,9 % | 77,7 % | Ceturksnis |
🇪🇸 Jaunie pasūtījumi | -13 points | -11 points | Mēneša |
🇪🇸 Kopējais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms | 59 479 Units | 52 322 Units | Mēneša |
🇪🇸 Maksātnespējas | 1361 Companies | 1585 Companies | Mēneša |
🇪🇸 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 56,9 points | 56,2 points | Mēneša |
🇪🇸 Ražošanas apjoms MoM | 0,3 % | -0,7 % | Mēneša |
🇪🇸 Ražošanas PMI | 52,3 points | 54 points | Mēneša |
🇪🇸 Ražošanas produkcija | -0,5 % | 2,3 % | Mēneša |
🇪🇸 Rūpnieciskā ražošana | 0,8 % | -1,3 % | Mēneša |
🇪🇸 Saliktā agrā rādītāja | 99,963 points | 100,147 points | Mēneša |
🇪🇸 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 73 144 Units | 52 322 Units | Mēneša |
Kopējais izlaides indekss ir ražošanas izlaides indeksa un pakalpojumu nozares biznesa aktivitātes indeksa svērtā vidējā vērtība. Svari atspoguļo ražošanas un pakalpojumu sektoru relatīvo lielumu saskaņā ar oficiālajiem IKP datiem. Kopējais izlaides indekss var tikt dēvēts par ‘Kopējais PMI’, taču tas nav salīdzināms ar galveno ražošanas PMI rādītāju.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
Kompozītais PMI Latvijā ir būtisks makroekonomikas indikators, kas sniedz ieskatu valsts ekonomiskās aktivitātes kopējā stāvoklī. Eulerpool ir profesionāla platforma, kas specializējas makroekonomisko datu sniegšanā, un mūsu mērķis ir nodrošināt precīzu un atjauninātu informāciju par svarīgiem ekonomiskiem indikatoriem, piemēram, kompozīto PMI. Šajā aprakstā padziļināti izskatīsim, kas ir kompozītais PMI, kā tas tiek aprēķināts un kādas ir tā nozīmīgākās ietekmes. PMI (Rūpniecības un pakalpojumu iegādes vadītāju indekss) ir definējošs indikators, ko izstrādā, lai mērītu ekonomiskās aktivitātes līmeni konkrētā valstī. PMI var būt aprēķināts gan atsevišķu nozaru līmenī, gan kā kompozītais indekss, kas aptver vairākas nozares. Latvijā kompozītais PMI sevī ietver gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektoru, tādējādi nodrošinot visaptverošu priekšstatu par ekonomikas attīstību. Tas ir vērtīgs rīks gan politikas veidotājiem, gan investoriem, lai novērtētu ekonomiskās izaugsmes tendences un pieņemt informētus lēmumus. Kompozītais PMI tiek aprēķināts, izmantojot anketas, ko aizpilda uzņēmumu vadītāji dažādās nozarēs. Šajās anketās tiek ņemta vērā virkne faktoru, tostarp jaunie pasūtījumi, ražošanas apjomi, nodarbinātība, piegāžu laiki un iepirkuma cenas. Katram no šiem faktoriem tiek piešķirts noteikts svars, un to rezultāti tiek apkopoti vienā indeksā. PMI vērtība virs 50% liecina par ekonomikas paplašināšanos, savukārt vērtība zem 50% norāda uz kontrakciju. Latvijas ekonomikas īpatnības un tās strukturālie elementi padara PMI par īpaši būtisku rādītāju. Latvijā, tāpat kā daudzās citās mazās ekonomikas valstīs, izaugsme un attīstība ir cieši saistīta ar eksporta veiktspēju un ārējo tirdzniecību. Kompozītais PMI sniedz iespēju novērot, kā mainās ārējo pasūtījumu apjoms un kā tas ietekmē iekšzemes ekonomiku. Turklāt PMI ļauj sekot līdzi arī iekšzemes pakalpojumu nozares dinamismam, kas ir nozīmīga daļa no Latvijas IKP. Svarīgi ir saprast, ka PMI indeksā atspoguļotie dati tiek regulāri atjaunināti, parasti katru mēnesi, kas padara to par ļoti aktuālu informācijas avotu īstermiņa analīzēm. Eulerpool platformā mēs nodrošinām, ka PMI dati tiek atjaunoti tiklīdz tie kļūst pieejami, tādējādi sniedzot lietotājiem vērtīgu un laikus noderīgu informāciju. Šī informācija var būt īpaši noderīga finanšu tirgus dalībniekiem, kuri cenšas saprast tirgus noskaņojumu un pieņemt investīciju lēmumus. Tas, kā kompozītais PMI tiek izmantots analītiskajos modeļos, var būt dažādi atkarībā no specifiskiem mērķiem. Piemēram, analītiķi var izmantot PMI, lai prognozētu IKP izaugsmi vai recesiju. Visbiežāk PMI tiek izmantots kopā ar citiem ekonomiskajiem rādītājiem, lai sniegtu visaptverošu analīzi. Eulerpool piedāvā integrētās analīzes iespējas, kas ļauj lietotājiem apvienot PMI datus ar citiem ekonomiskiem indikatoriem, piemēram, inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni un eksporta/importa apjomiem. Kompozītais PMI Latvijā ir arī noderīgs rīks uzņēmumiem. Izsekojot PMI izmaiņām, uzņēmumi var plānot savu darbību daudz efektīvāk, piemēram, pielāgojot ražošanas apjomus vai jaunu darbinieku pieņemšanas plānus. PMI dati var sniegt priekšstatu par gaidāmajām tendencēm gan pieprasījumā, gan piedāvājumā, kas ir izšķiroši uzņēmumu stratēģiskajā plānošanā un budžeta izstrādē. Eulerpool piedāvā uzņēmumiem detalizētu un viegli pieejamu PMI datu analīzi, kas var būt pamats efektīvākai biznesa pārvaldībai. Visbeidzot, ir svarīgi ņemt vērā, ka Kompozītais PMI tiek uztverts kā savlaicīgs ekonomikas indikators, tāpēc tas ir noderīgs paredzot turpmāko ekonomikas attīstības virzienu. Lai gan tas nenodrošina absolūtu precizitāti, tas tomēr ir ārkārtīgi noderīgs līdzeklis ekonomiskās aktivitātes monitorēšanai un lēmumu pieņemšanai. Eulerpool platforma sniedz iespēju piekļūt šiem datiem ātri un ērti, tādējādi nodrošinot lietotājiem priekšrocības konkurences cīņā. Kompozītais PMI ir neaizstājams līdzeklis gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem un investoriem, kas vēlas izprast Latvijas ekonomiskās aktivitātes tendences un pieņemt informētus lēmumus. Eulerpool platformā mēs parūpējamies, lai šie dati būtu viegli pieejami un precīzi, tādējādi nodrošinot mūsu lietotājiem iespēju maksimāli izmantot šo vērtīgo rādītāju.