Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Spānija Patēriņa izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Patēriņa izdevumi vērtība Spānija ir 208,082 miljardi EUR. Patēriņa izdevumi Spānija pieauga līdz 208,082 miljardi EUR 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 204,266 miljardi EUR 1.12.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Spānija bija 137,66 miljardi EUR. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.06.2024. ar 208,82 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1995. ar 67,79 miljardi EUR.
Patēriņa izdevumi ·
Max
Patēriņa izdevumi | |
---|---|
1.03.1995. | 67,79 miljardi EUR |
1.06.1995. | 68,67 miljardi EUR |
1.09.1995. | 69,42 miljardi EUR |
1.12.1995. | 70,50 miljardi EUR |
1.03.1996. | 70,97 miljardi EUR |
1.06.1996. | 72,55 miljardi EUR |
1.09.1996. | 73,55 miljardi EUR |
1.12.1996. | 74,08 miljardi EUR |
1.03.1997. | 75,37 miljardi EUR |
1.06.1997. | 75,25 miljardi EUR |
1.09.1997. | 76,58 miljardi EUR |
1.12.1997. | 80,61 miljardi EUR |
1.03.1998. | 79,00 miljardi EUR |
1.06.1998. | 80,64 miljardi EUR |
1.09.1998. | 81,64 miljardi EUR |
1.12.1998. | 85,39 miljardi EUR |
1.03.1999. | 84,18 miljardi EUR |
1.06.1999. | 86,19 miljardi EUR |
1.09.1999. | 88,34 miljardi EUR |
1.12.1999. | 90,85 miljardi EUR |
1.03.2000. | 92,94 miljardi EUR |
1.06.2000. | 93,99 miljardi EUR |
1.09.2000. | 95,78 miljardi EUR |
1.12.2000. | 97,63 miljardi EUR |
1.03.2001. | 99,61 miljardi EUR |
1.06.2001. | 101,54 miljardi EUR |
1.09.2001. | 103,47 miljardi EUR |
1.12.2001. | 104,31 miljardi EUR |
1.03.2002. | 106,08 miljardi EUR |
1.06.2002. | 107,30 miljardi EUR |
1.09.2002. | 108,67 miljardi EUR |
1.12.2002. | 110,73 miljardi EUR |
1.03.2003. | 111,20 miljardi EUR |
1.06.2003. | 113,56 miljardi EUR |
1.09.2003. | 115,24 miljardi EUR |
1.12.2003. | 117,47 miljardi EUR |
1.03.2004. | 120,03 miljardi EUR |
1.06.2004. | 122,02 miljardi EUR |
1.09.2004. | 124,30 miljardi EUR |
1.12.2004. | 126,59 miljardi EUR |
1.03.2005. | 128,48 miljardi EUR |
1.06.2005. | 131,28 miljardi EUR |
1.09.2005. | 133,78 miljardi EUR |
1.12.2005. | 136,49 miljardi EUR |
1.03.2006. | 138,93 miljardi EUR |
1.06.2006. | 142,06 miljardi EUR |
1.09.2006. | 143,96 miljardi EUR |
1.12.2006. | 145,91 miljardi EUR |
1.03.2007. | 148,68 miljardi EUR |
1.06.2007. | 151,22 miljardi EUR |
1.09.2007. | 153,05 miljardi EUR |
1.12.2007. | 156,79 miljardi EUR |
1.03.2008. | 158,45 miljardi EUR |
1.06.2008. | 158,01 miljardi EUR |
1.09.2008. | 156,70 miljardi EUR |
1.12.2008. | 153,86 miljardi EUR |
1.03.2009. | 150,66 miljardi EUR |
1.06.2009. | 148,58 miljardi EUR |
1.09.2009. | 149,12 miljardi EUR |
1.12.2009. | 150,13 miljardi EUR |
1.03.2010. | 151,62 miljardi EUR |
1.06.2010. | 153,14 miljardi EUR |
1.09.2010. | 153,24 miljardi EUR |
1.12.2010. | 154,35 miljardi EUR |
1.03.2011. | 153,71 miljardi EUR |
1.06.2011. | 153,19 miljardi EUR |
1.09.2011. | 152,92 miljardi EUR |
1.12.2011. | 151,57 miljardi EUR |
1.03.2012. | 152,39 miljardi EUR |
1.06.2012. | 151,39 miljardi EUR |
1.09.2012. | 149,90 miljardi EUR |
1.12.2012. | 149,11 miljardi EUR |
1.03.2013. | 147,55 miljardi EUR |
1.06.2013. | 146,92 miljardi EUR |
1.09.2013. | 147,73 miljardi EUR |
1.12.2013. | 148,64 miljardi EUR |
1.03.2014. | 148,92 miljardi EUR |
1.06.2014. | 150,28 miljardi EUR |
1.09.2014. | 150,86 miljardi EUR |
1.12.2014. | 151,52 miljardi EUR |
1.03.2015. | 152,67 miljardi EUR |
1.06.2015. | 154,17 miljardi EUR |
1.09.2015. | 155,55 miljardi EUR |
1.12.2015. | 156,13 miljardi EUR |
1.03.2016. | 156,72 miljardi EUR |
1.06.2016. | 157,91 miljardi EUR |
1.09.2016. | 160,06 miljardi EUR |
1.12.2016. | 161,64 miljardi EUR |
1.03.2017. | 164,24 miljardi EUR |
1.06.2017. | 166,03 miljardi EUR |
1.09.2017. | 166,98 miljardi EUR |
1.12.2017. | 168,89 miljardi EUR |
1.03.2018. | 170,64 miljardi EUR |
1.06.2018. | 171,46 miljardi EUR |
1.09.2018. | 172,61 miljardi EUR |
1.12.2018. | 173,35 miljardi EUR |
1.03.2019. | 172,87 miljardi EUR |
1.06.2019. | 171,96 miljardi EUR |
1.09.2019. | 178,12 miljardi EUR |
1.12.2019. | 178,36 miljardi EUR |
1.03.2020. | 167,44 miljardi EUR |
1.06.2020. | 129,56 miljardi EUR |
1.09.2020. | 158,58 miljardi EUR |
1.12.2020. | 159,08 miljardi EUR |
1.03.2021. | 160,85 miljardi EUR |
1.06.2021. | 164,47 miljardi EUR |
1.09.2021. | 170,78 miljardi EUR |
1.12.2021. | 177,29 miljardi EUR |
1.03.2022. | 181,73 miljardi EUR |
1.06.2022. | 185,79 miljardi EUR |
1.09.2022. | 193,77 miljardi EUR |
1.12.2022. | 190,53 miljardi EUR |
1.03.2023. | 195,29 miljardi EUR |
1.06.2023. | 196,46 miljardi EUR |
1.09.2023. | 201,46 miljardi EUR |
1.12.2023. | 204,27 miljardi EUR |
1.03.2024. | 208,08 miljardi EUR |
Patēriņa izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 208,082 miljardi EUR |
1.12.2023. | 204,266 miljardi EUR |
1.09.2023. | 201,462 miljardi EUR |
1.06.2023. | 196,463 miljardi EUR |
1.03.2023. | 195,289 miljardi EUR |
1.12.2022. | 190,531 miljardi EUR |
1.09.2022. | 193,772 miljardi EUR |
1.06.2022. | 185,794 miljardi EUR |
1.03.2022. | 181,728 miljardi EUR |
1.12.2021. | 177,292 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Patēriņa izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇪🇸 Bankas kredīta procentu likme | 3,89 % | 3,61 % | Mēneša |
🇪🇸 Degvielas cenas | 1,7 USD/Liter | 1,73 USD/Liter | Mēneša |
🇪🇸 Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | 84,78 % | 88,35 % | Gada |
🇪🇸 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 46,9 % of GDP | 48 % of GDP | Ceturksnis |
🇪🇸 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | 1 % | 0,4 % | Mēneša |
🇪🇸 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | 0,2 % | 0,3 % | Mēneša |
🇪🇸 Patērētāju uzticība | 84,5 points | 82,5 points | Mēneša |
🇪🇸 Patēriņa kredīti | 629,328 miljardi EUR | 631,222 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇪🇸 Personīgie ietaupījumi | 21,17 % | 6,63 % | Ceturksnis |
🇪🇸 Pieejamais personiskais ienākums | 299,999 miljardi EUR | 251,796 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇪🇸 Privātā sektora kredīts | 1,146 Bio. EUR | 1,153 Bio. EUR | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Patēriņa izdevumi
Patērētāju izdevumi ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas ietekmē valsts ekonomikas kopējo stāvokli un attīstību. Mūsu profesionālā mājaslapa eulerpool piedāvā detalizētus un precīzus makroekonomiskos datus dažādās kategorijās, tostarp patērētāju izdevumu sadaļā Latvijā. Šajā rakstā mēs padziļināti izskaidrosim patērētāju izdevumus, to nozīmi, ietekmi uz ekonomiku un galvenos faktorus, kas to ietekmē. Patērētāju izdevumi ir kopējā summa, ko iedzīvotāji tērē preču un pakalpojumu iegādei. Šis rādītājs ir nozīmīgs ekonomikas analīzei, jo tieši atspoguļo mājsaimniecību finansiālo veselību un viņu uzticību ekonomikas situācijai. Kad patērētāji jūtas droši par savu finansiālo stāvokli, viņi ir gatavi vairāk tērēt gan pamatvajadzībām, gan luksusa precēm, kas savukārt stimulē ekonomiku. Tomēr, kad ekonomika piedzīvo nestabilitāti vai recesiju, patērētāju izdevumi parasti samazinās, jo cilvēki izvēlas uzkrāt savus ienākumus un samazināt izdevumus. Latvijas ekonomikā patērētāju izdevumi ir būtisks IKP komponents, kas ietekmē ražošanu, nodarbinātību un inflāciju. Izdevumu struktūra un apjoms var ievērojami svārstīties, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, tostarp ienākumiem, nodokļiem, procentu likmēm un cenu izmaiņām. Piemēram, ja mājsaimniecību ienākumi palielinās, pieaug arī izdevumi uz dažādām precēm un pakalpojumiem. Turklāt valdības nodokļu politika un dažādas finansiālās stimulu paketes var tieši ietekmēt patērētāju izdevumus. Viens no būtiskākajiem patērētāju izdevumu ietekmētājiem ir inflācija un tās saistība ar reālajiem ienākumiem. Papildus tam, centrālo banku īstenotās monetārās politikas, piemēram, procentu likmju tālākas samazināšanas vai palielināšanas, tieši ietekmē aizņēmumu izmaksas un kredīta pieejamību. Tad, kad procentu likmes samazinās, aizņēmumi kļūst izdevīgāki, stimulējot patērētāju izdevumus, savukārt likmju palielināšana var mazināt patērētāju izdevumus, jo pieaug kredīta izmaksas. Mūsu mājaslapā eulerpool, mēs piedāvājam piekļuvi plašam makroekonomisko datu kopumam, kas attiecas uz patērētāju izdevumiem Latvijā. Šie dati ietver izdevumu sadalījumu pa kategorijām, piemēram, pārtika, apģērbs, dzīvokļa uzturēšana, transports, izglītība un veselība. Šādi detalizēti dati ļauj lietotājiem iegūt skaidrāku priekšstatu par Latvijas mājsaimniecību izdevumu paradumiem un to izmaiņām laika gaitā. Vēl viens svarīgs aspekts, kas saistīts ar patērētāju izdevumiem, ir mājsaimniecību parādu līmenis. Augsts parādu līmenis var būtiski ierobežot izdevumu iespējas, jo vairāk naudas tiek novirzīta parādu atmaksai. Mājsaimniecības ar augstu parādu līmeni bieži vien ir mazāk elastīgas attiecībā uz izdevumiem, īpaši neparedzētu situāciju gadījumā, piemēram, ekonomiskās krīzes laikā. Tas savukārt var novest pie kopējā patērētāju izdevumu samazināšanās valstī. Svarīgi ne tikai apskatīt mājsaimniecību kopējo izdevumu apjomu, bet arī to struktūru un dinamiku. Piemēram, augoši izdevumi veselības aprūpē vai izglītībā var liecināt par pieaugošām dzīves kvalitātes prasībām, savukārt izdevumu samazināšanās var norādīt uz ekonomiskajām grūtībām vai mainīgām ģimenes prioritātēm. Detalizēti dati par patērētāju izdevumiem ļauj mūsu lietotājiem veikt precīzu ekonomisko analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Patērētāju izdevumu analīze ir arī svarīga valdības politikas izstrādei. Izprast mājsaimniecību izdevumu paradumus un tendences palīdz plānot piemērotus ekonomiskos stimulus un sociālos pabalstus. Piemēram, ja dati rāda, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem veic nesamērīgi lielus izdevumus pārtikai vai veselības aprūpei, valdība var veikt attiecīgas izmaiņas savā sociālajā politikā, lai palīdzētu šīm mājsaimniecībām. Eulerpool mājaslapā jūs atradīsiet visaptverošus un viegli pieejamus makroekonomiskos datus, kas sniedz skaidru priekšstatu par patērētāju izdevumiem Latvijā un to dinamiku. Mūsu mērķis ir nodrošināt precīzu un uzticamu informāciju, kas palīdzēs jums izprast sarežģītās ekonomiskās norises un pieņemt pamatotus lēmumus, neatkarīgi no tā, vai jūs esat ekonomikas analītiķis, investors vai pētnieks. Latvijas patērētāju izdevumu analīze ir sarežģīts, bet ārkārtīgi svarīgs process, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko stāvokli. Sekojiet līdzi patērētāju uzvedībai un izdevumu paradumiem, izmantojot mūsu platformā pieejamos datus. Mēs esam uzņēmums, kuram varat uzticēties, kad runa ir par precīziem un aktuāliem makroekonomiskiem datiem, un mēs lepojamies ar to, ka spējam palīdzēt jums pieņemt informētus un pamatotus lēmumus jūsu ekonomiskajās aktivitātēs.