Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Vācija Darba izmaksas
Akciju cena
Pašreizējā Darba izmaksas vērtība Vācija ir 115,45 punkti. Darba izmaksas Vācija palielinājās līdz 115,45 punkti 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 114,2 punkti 1.12.2023.. No 1.03.1991. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Vācija bija 83,14 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2024. ar 115,54 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1991. ar 63,36 punkti.
Darba izmaksas ·
Max
Darbaspēka izmaksas | |
---|---|
1.03.1991. | 63,36 points |
1.06.1991. | 66,14 points |
1.09.1991. | 66,62 points |
1.12.1991. | 67,31 points |
1.03.1992. | 67,55 points |
1.06.1992. | 69,87 points |
1.09.1992. | 71,88 points |
1.12.1992. | 71,73 points |
1.03.1993. | 72,35 points |
1.06.1993. | 73,32 points |
1.09.1993. | 73,31 points |
1.12.1993. | 74,00 points |
1.03.1994. | 73,73 points |
1.06.1994. | 73,29 points |
1.09.1994. | 73,54 points |
1.12.1994. | 74,18 points |
1.03.1995. | 74,33 points |
1.06.1995. | 75,43 points |
1.09.1995. | 75,97 points |
1.12.1995. | 76,39 points |
1.03.1996. | 76,21 points |
1.06.1996. | 75,48 points |
1.09.1996. | 75,51 points |
1.12.1996. | 75,48 points |
1.03.1997. | 76,55 points |
1.06.1997. | 74,16 points |
1.09.1997. | 74,35 points |
1.12.1997. | 74,68 points |
1.03.1998. | 74,20 points |
1.06.1998. | 75,31 points |
1.09.1998. | 75,00 points |
1.12.1998. | 75,40 points |
1.03.1999. | 75,14 points |
1.06.1999. | 76,18 points |
1.09.1999. | 75,47 points |
1.12.1999. | 75,30 points |
1.03.2000. | 75,18 points |
1.06.2000. | 75,94 points |
1.09.2000. | 76,68 points |
1.12.2000. | 77,18 points |
1.03.2001. | 75,20 points |
1.06.2001. | 76,08 points |
1.09.2001. | 76,29 points |
1.12.2001. | 76,95 points |
1.03.2002. | 77,24 points |
1.06.2002. | 76,49 points |
1.09.2002. | 76,54 points |
1.12.2002. | 77,23 points |
1.03.2003. | 78,14 points |
1.06.2003. | 78,02 points |
1.09.2003. | 77,66 points |
1.12.2003. | 77,81 points |
1.03.2004. | 77,73 points |
1.06.2004. | 77,45 points |
1.09.2004. | 77,71 points |
1.12.2004. | 77,40 points |
1.03.2005. | 78,48 points |
1.06.2005. | 76,45 points |
1.09.2005. | 76,55 points |
1.12.2005. | 76,59 points |
1.03.2006. | 75,50 points |
1.06.2006. | 75,35 points |
1.09.2006. | 75,69 points |
1.12.2006. | 74,54 points |
1.03.2007. | 74,53 points |
1.06.2007. | 75,11 points |
1.09.2007. | 75,32 points |
1.12.2007. | 75,13 points |
1.03.2008. | 75,86 points |
1.06.2008. | 75,70 points |
1.09.2008. | 77,32 points |
1.12.2008. | 79,58 points |
1.03.2009. | 82,97 points |
1.06.2009. | 82,70 points |
1.09.2009. | 82,35 points |
1.12.2009. | 81,74 points |
1.03.2010. | 82,45 points |
1.06.2010. | 81,03 points |
1.09.2010. | 80,93 points |
1.12.2010. | 80,69 points |
1.03.2011. | 80,73 points |
1.06.2011. | 81,36 points |
1.09.2011. | 81,46 points |
1.12.2011. | 82,14 points |
1.03.2012. | 82,43 points |
1.06.2012. | 84,27 points |
1.09.2012. | 84,66 points |
1.12.2012. | 85,28 points |
1.03.2013. | 86,46 points |
1.06.2013. | 85,54 points |
1.09.2013. | 85,78 points |
1.12.2013. | 86,64 points |
1.03.2014. | 86,90 points |
1.06.2014. | 87,47 points |
1.09.2014. | 87,35 points |
1.12.2014. | 87,61 points |
1.03.2015. | 88,50 points |
1.06.2015. | 89,28 points |
1.09.2015. | 89,08 points |
1.12.2015. | 89,15 points |
1.03.2016. | 90,02 points |
1.06.2016. | 88,90 points |
1.09.2016. | 90,33 points |
1.12.2016. | 91,04 points |
1.03.2017. | 90,20 points |
1.06.2017. | 91,24 points |
1.09.2017. | 91,40 points |
1.12.2017. | 91,74 points |
1.03.2018. | 92,77 points |
1.06.2018. | 92,99 points |
1.09.2018. | 95,26 points |
1.12.2018. | 95,04 points |
1.03.2019. | 95,64 points |
1.06.2019. | 96,98 points |
1.09.2019. | 97,19 points |
1.12.2019. | 97,66 points |
1.03.2020. | 99,27 points |
1.06.2020. | 104,12 points |
1.09.2020. | 98,80 points |
1.12.2020. | 98,19 points |
1.03.2021. | 99,28 points |
1.06.2021. | 98,09 points |
1.09.2021. | 100,67 points |
1.12.2021. | 100,76 points |
1.03.2022. | 102,43 points |
1.06.2022. | 103,03 points |
1.09.2022. | 103,72 points |
1.12.2022. | 107,14 points |
1.03.2023. | 108,08 points |
1.06.2023. | 110,28 points |
1.09.2023. | 111,61 points |
1.12.2023. | 114,20 points |
1.03.2024. | 115,45 points |
Darba izmaksas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 115,45 punkti |
1.12.2023. | 114,2 punkti |
1.09.2023. | 111,61 punkti |
1.06.2023. | 110,28 punkti |
1.03.2023. | 108,08 punkti |
1.12.2022. | 107,14 punkti |
1.09.2022. | 103,72 punkti |
1.06.2022. | 103,03 punkti |
1.03.2022. | 102,43 punkti |
1.12.2021. | 100,76 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Darba izmaksas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇪 Algas | 4100 EUR/Month | 3975 EUR/Month | Gada |
🇩🇪 Algu pieaugums | 3,1 % | 3,8 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Bezdarba līmenis | 6 % | 6 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 6,8 % | 6,9 % | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieki | 2,856 milj. | 2,823 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Bezdarbnieku skaita izmaiņa | 27 000 | 17 000 | Mēneša |
🇩🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 12,152 milj. | 12,074 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Darba vakancu koeficients | 3,1 % | 3,5 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Harmonizētā bezdarba līmeņa rādītājs | 3,5 % | 3,5 % | Mēneša |
🇩🇪 Iedzīvotāji | 84,7 milj. | 84,4 milj. | Gada |
🇩🇪 Iegādes līmenis | 79,9 % | 80 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,9 % | 0,9 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Minimālās algas | 12,41 EUR/Hour | 12 EUR/Hour | Gada |
🇩🇪 Nodarbinātības izmaiņas | -0,1 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātības līmenis | 77,4 % | 77,1 % | Ceturksnis |
🇩🇪 Nodarbinātie | 45,882 milj. | 45,9 milj. | Mēneša |
🇩🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 65,92 Years | Gada |
🇩🇪 pilna laika nodarbinātība | 29,224 milj. | 29,435 milj. | Ceturksnis |
🇩🇪 Produktivitāte | 92,6 points | 94,2 points | Mēneša |
🇩🇪 Ražošanas algas | 100,44 points | 115,3 points | Mēneša |
🇩🇪 Vakanču saraksts | 696 010 | 698 870 | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Darba izmaksas
Darbaspēka izmaksas ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas ietekmē gan valsts ekonomiku, gan uzņēmējdarbības vidi. Eulerpool tīmekļvietnē mēs piedāvājam detalizētu un precīzu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādos sektoros, sniedzot vērtīgu ieskatu ekonomikas stāvoklī un tendencēs. Darbaspēka izmaksas ir galvenais faktors, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un pelnītspēju, kā arī dzīves līmeni un nodarbinātības līmeni valstī. Tās ietver darba algas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, nodokļus un citus ar nodarbinātību saistītus izdevumus. Augstas darbaspēka izmaksas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu rentabilitāti, veicinot ražošanas pārcelšanu uz valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām. Savukārt zemākas izmaksas var palielināt investīciju pieplūdumu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus, darbaspēka izmaksas spēlē nozīmīgu lomu arī iedzīvotāju pirktspējā un dzīves līmenī. Tā kā algas ir galvenais ienākumu avots lielākajai daļai iedzīvotāju, to pieaugums var pozitīvi ietekmēt patēriņa līmeni un līdz ar to arī kopējo ekonomiku. Tomēr pārmērīgs izmaksu pieaugums var izraisīt inflāciju un saasināt ekonomiskās disbalanses. Latvijā darbaspēka izmaksas ietekmē vairāki faktori. Pirmais faktors ir ekonomiskā konjunktūra, kas nosaka uzņēmumu spēju maksāt darbiniekiem. Ekonomiskās izaugsmes laikā uzņēmumi var vairāk investēt savā darbaspēkā, paaugstinot algas un citas izmaksas. Savukārt ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži mēģina samazināt darbaspēka izmaksas, lai saglabātu savu rentabilitāti. Otrs nozīmīgs faktors ir darba tirgus regulējums. Latvijā ir spēkā vairāki normatīvie akti, kas nosaka minimālās algas, darba laika ierobežojumus, brīvdienas un atvaļinājumus, kā arī citus ar nodarbinātību saistītus jautājumus. Šie regulējumi tieši ietekmē uzņēmumu darbaspēka izmaksas, jo tie nosaka minimālo algas līmeni un citus ar darba attiecībām saistītus izdevumus. Trešais faktors, kas ietekmē darbaspēka izmaksas, ir darbaspēka piedāvājums un pieprasījums. Ja konkrētā nozarē ir augsts pieprasījums pēc darbaspēka un zems piedāvājums, algas šajā nozarē var būt augstākas. Savukārt, ja darbaspēka piedāvājums ir augstāks nekā pieprasījums, algas var būt attiecīgi zemākas. Šis faktors ir īpaši svarīgs strauji attīstošās nozarēs, kurās nepieciešami specifiski prasmju darbinieki. Latvijā pēdējo gadu laikā darbaspēka izmaksas ir būtiski pieaugušas. Paaugstinātas minimālās algas un palielinātas sociālās iemaksas ir veicinājušas uzņēmumu izmaksu pieaugumu. To savukārt ir ietekmējuši arī vispārējie ekonomikas augšupejošie cikli un Latvijas integrācija Eiropas Savienības darba tirgū. Ar iestāšanos ES, Latvijas darbiniekiem ir radusies iespēja strādāt ārvalstīs, kas ir palielinājis konkurenci vietējā darba tirgū. Tarifu kustības atsevišķās nozarēs ir īpaši būtiskas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju un būvniecības nozarēs darbaspēka izmaksas ir palielinājušās ātrāk nekā citās jomās. Tas ir saistīts ar augsto pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka šajās nozarēs, kas veicina algu pieaugumu. Savukārt, tādās nozarēs kā ražošana, pieprasījums pēc darbaspēka ir stabilāks, līdz ar to arī izmaksu pieaugums ir mērenāks. Darbaspēka izmaksu analīze ir kritiski svarīga uzņēmumu stratēģiskai plānošanai un valsts ekonomiskās politikas izstrādei. Uzņēmumiem ir būtiski izprast darbaspēka izmaksu tendences, lai efektīvi plānotu savus izdevumus un optimizētu darbības procesus. Savukārt valsts iestādēm ir jāņem vērā darbaspēka izmaksas, izstrādājot nodokļu, minimālo algu un citas ekonomiskās politikas jomas regulējumus. Eulerpool tīmekļvietne piedāvā visaptverošus datus par darbaspēka izmaksām, sniedzot lietotājiem iespēju salīdzināt izmaksu līmeni dažādos sektoros un reģionos. Mūsu datu bāze ietver vēsturiskus datus un prognozes, kas palīdz izprast ilgtermiņa tendences un pieņemt pamatotus lēmumus. Sniedzot plašu analīzes rīku klāstu, mūsu platforma ir ideāls risinājums tirgus analīzei un stratēģiskajai plānošanai. Apkopojot informāciju par darbaspēka izmaksu komponentiem, analītiķi un ekonomisti var labāk izprast ekonomiskos procesus un prognozēt nākotnes notikumus. Tas attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un investoriem, bet arī uz publisko sektoru, kas var izmantot šos datus, lai noteiktu prioritātes un izstrādātu atbalsta pasākumus dažādām nozarēm. Noslēgumā jāatzīmē, ka darbaspēka izmaksas ir dinamisks un daudzšķautņains faktors, kas prasa rūpīgu analīzi un nepārtrauktu sekošanu līdzi izmaiņām. Eulerpool nodrošina saviem lietotājiem aktuālu un precīzu informāciju, labi izprotot darbaspēka izmaksu nozīmi ekonomikas kontekstā. Mēs strādājam, lai sniegtu jums visaptverošus un kvalitatīvus datus, kas palīdzēs pieņemt pamatotus lēmumus un sekmēt veiksmīgu uzņēmējdarbību Latvijā.