Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Dānija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Dānija ir 759 500 . Nepilna laika nodarbinātība Dānija pieauga līdz 759 500 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 748 500 1.12.2023.. No 1.06.1998. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Dānija bija 634 713,59 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.06.2024. ar 785 600,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2002. ar 480 800,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.06.1998. | 584 600,00 |
1.03.1999. | 602 600,00 |
1.06.1999. | 554 400,00 |
1.09.1999. | 563 400,00 |
1.12.1999. | 575 000,00 |
1.03.2000. | 578 300,00 |
1.06.2000. | 575 800,00 |
1.09.2000. | 541 200,00 |
1.12.2000. | 567 400,00 |
1.03.2001. | 572 800,00 |
1.06.2001. | 523 500,00 |
1.09.2001. | 500 500,00 |
1.12.2001. | 518 200,00 |
1.03.2002. | 480 800,00 |
1.06.2002. | 538 200,00 |
1.09.2002. | 508 400,00 |
1.12.2002. | 552 700,00 |
1.03.2003. | 522 200,00 |
1.06.2003. | 540 700,00 |
1.09.2003. | 565 600,00 |
1.12.2003. | 573 300,00 |
1.03.2004. | 576 800,00 |
1.06.2004. | 590 600,00 |
1.09.2004. | 576 000,00 |
1.12.2004. | 576 700,00 |
1.03.2005. | 568 900,00 |
1.06.2005. | 577 800,00 |
1.09.2005. | 591 000,00 |
1.12.2005. | 584 800,00 |
1.03.2006. | 607 000,00 |
1.06.2006. | 628 400,00 |
1.09.2006. | 641 400,00 |
1.12.2006. | 653 700,00 |
1.03.2007. | 642 200,00 |
1.06.2007. | 642 300,00 |
1.09.2007. | 619 100,00 |
1.12.2007. | 639 400,00 |
1.03.2008. | 643 800,00 |
1.06.2008. | 668 000,00 |
1.09.2008. | 664 300,00 |
1.12.2008. | 695 100,00 |
1.03.2009. | 692 300,00 |
1.06.2009. | 693 500,00 |
1.09.2009. | 691 300,00 |
1.12.2009. | 672 300,00 |
1.03.2010. | 687 800,00 |
1.06.2010. | 698 500,00 |
1.09.2010. | 668 500,00 |
1.12.2010. | 661 200,00 |
1.03.2011. | 676 100,00 |
1.06.2011. | 679 200,00 |
1.09.2011. | 652 600,00 |
1.12.2011. | 647 200,00 |
1.03.2012. | 691 300,00 |
1.06.2012. | 670 800,00 |
1.09.2012. | 630 500,00 |
1.12.2012. | 612 300,00 |
1.03.2013. | 642 900,00 |
1.06.2013. | 669 900,00 |
1.09.2013. | 637 600,00 |
1.12.2013. | 635 900,00 |
1.03.2014. | 633 000,00 |
1.06.2014. | 655 000,00 |
1.09.2014. | 623 000,00 |
1.12.2014. | 619 100,00 |
1.03.2015. | 630 500,00 |
1.06.2015. | 635 500,00 |
1.09.2015. | 615 100,00 |
1.12.2015. | 616 800,00 |
1.03.2016. | 648 700,00 |
1.06.2016. | 687 800,00 |
1.09.2016. | 663 800,00 |
1.12.2016. | 669 400,00 |
1.03.2017. | 672 900,00 |
1.06.2017. | 684 100,00 |
1.09.2017. | 650 100,00 |
1.12.2017. | 655 100,00 |
1.03.2018. | 656 600,00 |
1.06.2018. | 662 200,00 |
1.09.2018. | 634 600,00 |
1.12.2018. | 667 500,00 |
1.03.2019. | 657 500,00 |
1.06.2019. | 671 600,00 |
1.09.2019. | 686 200,00 |
1.12.2019. | 669 400,00 |
1.03.2020. | 651 700,00 |
1.06.2020. | 655 300,00 |
1.09.2020. | 627 300,00 |
1.12.2020. | 638 800,00 |
1.03.2021. | 628 000,00 |
1.06.2021. | 666 500,00 |
1.09.2021. | 685 400,00 |
1.12.2021. | 693 100,00 |
1.03.2022. | 663 600,00 |
1.06.2022. | 682 100,00 |
1.09.2022. | 698 800,00 |
1.12.2022. | 725 800,00 |
1.03.2023. | 718 600,00 |
1.06.2023. | 728 500,00 |
1.09.2023. | 714 300,00 |
1.12.2023. | 748 500,00 |
1.03.2024. | 759 500,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 759 500 |
1.12.2023. | 748 500 |
1.09.2023. | 714 300 |
1.06.2023. | 728 500 |
1.03.2023. | 718 600 |
1.12.2022. | 725 800 |
1.09.2022. | 698 800 |
1.06.2022. | 682 100 |
1.03.2022. | 663 600 |
1.12.2021. | 693 100 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇰 Algas | 46 003,13 DKK/Month | 44 545,6 DKK/Month | Gada |
🇩🇰 Bezdarba līmenis | 2,5 % | 2,5 % | Mēneša |
🇩🇰 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 15,3 % | 15,1 % | Mēneša |
🇩🇰 Bezdarbnieki | 76 200 | 75 600 | Mēneša |
🇩🇰 Darbaspēka izmaksas | 115,82 points | 114,41 points | Ceturksnis |
🇩🇰 Iedzīvotāji | 5,93 milj. | 5,87 milj. | Gada |
🇩🇰 Iegādes līmenis | 73,8 % | 73,5 % | Mēneša |
🇩🇰 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,7 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇩🇰 Nodarbinātības izmaiņas | 0,1 % | 0,5 % | Ceturksnis |
🇩🇰 Nodarbinātības līmenis | 69,6 % | 69,4 % | Mēneša |
🇩🇰 Nodarbinātie | 3,07 milj. | 3,053 milj. | Ceturksnis |
🇩🇰 Pensijas vecums sievietēm | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇩🇰 Pensijas vecums vīriešiem | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇩🇰 pilna laika nodarbinātība | 2,15 milj. | 2,154 milj. | Ceturksnis |
🇩🇰 Produktivitāte | 114,084 points | 112,779 points | Ceturksnis |
🇩🇰 Ražošanas algas | 162,7 points | 161,8 points | Ceturksnis |
🇩🇰 Vakanču saraksts | 55 678 | 50 610 | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.