Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bulgārija Dabasgāzes krājumu izņemšana
Akciju cena
Pašreizējā Dabasgāzes krājumu izņemšana vērtība Bulgārija ir 22,881 GWh/d. Dabasgāzes krājumu izņemšana Bulgārija samazinājās līdz 22,881 GWh/d 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 23,71 GWh/d 1.02.2024.. No 2.01.2011. līdz 12.08.2024. vidējais IKP Bulgārija bija 9,80 GWh/d. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 2.02.2012. ar 39,60 GWh/d, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 2.01.2011. ar 0 GWh/d.
Dabasgāzes krājumu izņemšana ·
Max
Dabasgāzes patēriņš | |
---|---|
1.02.2011. | 33,50 GWh/d |
1.03.2011. | 26,84 GWh/d |
1.04.2011. | 0,10 GWh/d |
1.10.2011. | 0,10 GWh/d |
1.11.2011. | 25,53 GWh/d |
1.12.2011. | 23,73 GWh/d |
1.01.2012. | 32,91 GWh/d |
1.02.2012. | 31,19 GWh/d |
1.03.2012. | 23,51 GWh/d |
1.04.2012. | 0,95 GWh/d |
1.05.2012. | 1,04 GWh/d |
1.07.2012. | 6,90 GWh/d |
1.08.2012. | 22,96 GWh/d |
1.11.2012. | 29,92 GWh/d |
1.12.2012. | 26,42 GWh/d |
1.01.2013. | 32,41 GWh/d |
1.02.2013. | 29,86 GWh/d |
1.03.2013. | 15,64 GWh/d |
1.04.2013. | 12,60 GWh/d |
1.08.2013. | 8,70 GWh/d |
1.12.2013. | 15,07 GWh/d |
1.01.2014. | 31,81 GWh/d |
1.02.2014. | 30,34 GWh/d |
1.03.2014. | 15,95 GWh/d |
1.08.2014. | 22,30 GWh/d |
1.10.2014. | 16,46 GWh/d |
1.11.2014. | 19,08 GWh/d |
1.12.2014. | 15,43 GWh/d |
1.01.2015. | 29,04 GWh/d |
1.02.2015. | 29,48 GWh/d |
1.03.2015. | 23,02 GWh/d |
1.04.2015. | 11,00 GWh/d |
1.08.2015. | 22,62 GWh/d |
1.11.2015. | 16,23 GWh/d |
1.12.2015. | 19,32 GWh/d |
1.01.2016. | 32,24 GWh/d |
1.02.2016. | 32,81 GWh/d |
1.03.2016. | 24,46 GWh/d |
1.04.2016. | 1,90 GWh/d |
1.08.2016. | 18,00 GWh/d |
1.09.2016. | 25,10 GWh/d |
1.11.2016. | 8,35 GWh/d |
1.12.2016. | 21,00 GWh/d |
1.01.2017. | 35,02 GWh/d |
1.02.2017. | 30,96 GWh/d |
1.03.2017. | 16,40 GWh/d |
1.04.2017. | 0,60 GWh/d |
1.05.2017. | 1,15 GWh/d |
1.08.2017. | 31,10 GWh/d |
1.09.2017. | 17,80 GWh/d |
1.11.2017. | 9,12 GWh/d |
1.12.2017. | 27,74 GWh/d |
1.01.2018. | 35,91 GWh/d |
1.12.2023. | 15,73 GWh/d |
1.01.2024. | 29,37 GWh/d |
1.02.2024. | 23,71 GWh/d |
1.03.2024. | 22,88 GWh/d |
Dabasgāzes krājumu izņemšana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 22,881 GWh/d |
1.02.2024. | 23,71 GWh/d |
1.01.2024. | 29,366 GWh/d |
1.12.2023. | 15,725 GWh/d |
1.01.2018. | 35,909 GWh/d |
1.12.2017. | 27,742 GWh/d |
1.11.2017. | 9,117 GWh/d |
1.09.2017. | 17,8 GWh/d |
1.08.2017. | 31,1 GWh/d |
1.05.2017. | 1,15 GWh/d |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes krājumu izņemšana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇬 Dabasgāzes krājuma injekcija | 0 GWh/d | 0 GWh/d | frequency_daily |
🇧🇬 Dabasgāzes krājumu inventārs | 5,897 TWh | 5,897 TWh | frequency_daily |
🇧🇬 Dabasgāzes uzglabāšanas kapacitāte | 5,911 TWh | 5,911 TWh | frequency_daily |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Dabasgāzes krājumu izņemšana
Dabas gāzes krājumu izņemšana Latvijā ir būtiski svarīgs makroekonomisks jautājums, kas ietekmē ne tikai enerģijas sektoru, bet arī vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam precīzus un uzticamus makroekonomiskos datus, kas palīdz analizēt šī procesa ietekmi uz tautsaimniecību, investoriem un mājsaimniecībām. Dabas gāze ir viens no nozīmīgākajiem energoresursiem, kas tiek izmantots gan rūpnieciskajā ražošanā, gan mājsaimniecībās. Tā kā dabas gāzes krājumi ir ierobežoti, ir svarīgi rūpīgi pārvaldīt gan krājumu uzkrāšanu, gan izņemšanas procesus. Dabas gāzes krājumu izņemšana jeb rezervju izņemšana ir process, kad apzināti tiek samazināti esošie dabas gāzes uzkrājumi, lai apmierinātu pieprasījumu. Šis process var notikt dažādu apsvērumu dēļ, sākot no īstermiņa pieprasījuma svārstībām līdz ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām. Latvijā dabas gāzes krājumi tiek glabāti īpašos gāzes krātuvēs, kas nodrošina piekļuvi resursiem gan ziemas sezonā, kad pieprasījums pēc apkures ir palielināts, gan citos neparedzētos gadījumos. Krājumu izņemšana ir kritisks elements energopiegādes drošības nodrošināšanā, jo tā ļauj izmantot uzkrātos resursus laikā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Eulerpool dati var piedāvāt skaidru priekšstatu par dabas gāzes krājumu līmeņu dinamikas un izmaiņām, ko izraisa dažādi faktori. Pirmkārt, viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabas gāzes krājumu izņemšanu, ir sezonalitāte. Ziemas mēnešos, kad temperatūras kritums liek palielināties apkures un enerģijas patēriņam, dabas gāzes pieprasījums ievērojami pieaug. Šajā laikā krājumu izņemšana kļūst par būtisku elementu, lai nodrošinātu nemitīgu piegādes plūsmu un izvairītos no potenciālajiem traucējumiem. Eulerpool vietnē pieejamie sezonalitātes dati ļauj sekot līdzi šai dinamikai, identificēt tendences un pieņemt informētas lēmumu dažādos ekonomisko apsvērumu līmeņos. Otrkārt, dabas gāzes cenu svārstības globālajā un reģionālajā tirgū var ievērojami ietekmēt krājumu izņemšanas taktiku. Kad globālais tirgus piedzīvo cenu pieaugumu, valstij var būt izdevīgāk izmantot vietējās rezerves, lai izvairītos no augstāku importēto enerģijas resursu izmaksu ietekmes uz ekonomiku. Savukārt, kad cenas ir zemākas, var būt izdevīgi uzkrāt rezervju līmeņus. Eulerpool datus izmantojot, var analizēt šīs cenu svārstības un to ietekmi uz krājumu politikām un lēmumiem. Treškārt, politiskie un regulējošie faktori arī spēlē nozīmīgu lomu dabas gāzes krājumu pārvaldībā. Valktīšanās ar enerģijas politiku, piegādes līgumiem un starptautiskajiem enerģijas tirgiem ietekmē valsts spēju koordinēt un uzturēt stabilas dabas gāzes rezerves. Piemēram, Eiropas Savienības regulējumi attiecībā uz enerģijas drošību un dabas resursu izmantošanu var ietekmēt lēmumus par dabas gāzes krājumu izņemšanu. Eulerpool sniegtā makroekonomiskā analīze ļauj precīzi izsekot šiem regulējumiem un to ietekmei uz krājumu līmeniem. Vēl viens aspekts ir tehnoloģiskā infrastruktūra un tās attīstība. Modernas gāzes krātuvju tehnoloģijas un uzglabāšanas risinājumi ļauj efektīvāk pārvaldīt resursus, uzlabojot dabas gāzes uzglabāšanas un izņemšanas procesus. Investīcijas šajā jomā ir būtiskas, lai saglabātu enerģijas sistēmas elastīgumu un drošību. Eulerpool piedāvā datus par tehnoloģisko attīstību enerģijas sektorā, kas var palīdzēt izvērtēt un prognozēt krājumu izņemšanas efektivitāti nākotnē. Ekonomiskā situācija valstī kopumā arī var ietekmēt dabas gāzes krājumu politiku. Kad ekonomika ir uzplaukumā, pieprasījums pēc enerģijas var ievērojami palielināties, kā rezultātā nepieciešama aktīvāka krājumu izmantošana. Recenzijas un krīzes laikos, savukārt, pieprasījums var samazināties, ļaujot uzkrāt vairāk līdzekļu. Eulerpool analīze un dati palīdz novērtēt ekonomisko ciklu ietekmi uz enerģijas patēriņu un krājumu līmeņiem. Vienlaikus ir svarīgi arī aplūkot dabas gāzes krājumu izņemšanas ietekmi uz vidi. Ilgtspējīga pārvaldība kļūst arvien nozīmīgāka, un valstij jāstrādā, lai līdzsvarotu enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, ņemot vērā arī oglekļa emisiju samazināšanas mērķus. Eulerpool vietnē pieejamā vides ietekmes analīze var sniegt vērtīgas atziņas par to, kā dabas gāzes krājumu izņemšana ietekmē vidi un kādas stratēģijas var izmantot, lai šo ietekmi minimizētu. Noslēgumā secinām, ka dabas gāzes krājumu izņemšana ir daudzšķautņains process, kas prasa rūpīgu analīzi un informētu lēmumu pieņemšanu. Sezonālie faktori, cenas, regulējumi, tehnoloģijas, ekonomiskā situācija un vides apsvērumi ir tikai daži no aspektiem, kas jāņem vērā, lai efektīvi pārvaldītu šos resursus. Eulerpool piedāvā precīzus un laicīgus makroekonomiskos datus, kas palīdz izprast šos faktorus un pieņemt atbildīgus lēmumus dabas gāzes krājumu pārvaldībā Latvijā.