Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošinietBrazīlija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Akciju cena
Pašreizējā vērtība iekšzemes kopproduktam (IKP) no būvniecības Brazīlija ir 16,637 miljardi BRL. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Brazīlija samazinājās līdz 16,637 miljardi BRL 1.03.2025., pēc tam kad tas bija 17,365 miljardi BRL 1.12.2024.. No 1.03.1996. līdz 1.03.2025., vidējais IKP Brazīlija bija 14,19 miljardi BRL. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.09.2013. ar 20,19 miljardi BRL, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.06.2003. ar 10,34 miljardi BRL.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības ·
Max
Būvniecības nozares IKP | |
---|---|
1.03.1996. | 10,53 miljardi BRL |
1.06.1996. | 10,87 miljardi BRL |
1.09.1996. | 11,56 miljardi BRL |
1.12.1996. | 11,05 miljardi BRL |
1.03.1997. | 10,86 miljardi BRL |
1.06.1997. | 11,61 miljardi BRL |
1.09.1997. | 12,59 miljardi BRL |
1.12.1997. | 12,29 miljardi BRL |
1.03.1998. | 11,53 miljardi BRL |
1.06.1998. | 12,17 miljardi BRL |
1.09.1998. | 12,59 miljardi BRL |
1.12.1998. | 11,82 miljardi BRL |
1.03.1999. | 10,87 miljardi BRL |
1.06.1999. | 11,37 miljardi BRL |
1.09.1999. | 11,92 miljardi BRL |
1.12.1999. | 11,61 miljardi BRL |
1.03.2000. | 10,99 miljardi BRL |
1.06.2000. | 11,50 miljardi BRL |
1.09.2000. | 12,13 miljardi BRL |
1.12.2000. | 11,78 miljardi BRL |
1.03.2001. | 11,38 miljardi BRL |
1.06.2001. | 11,47 miljardi BRL |
1.09.2001. | 11,56 miljardi BRL |
1.12.2001. | 11,23 miljardi BRL |
1.03.2002. | 11,10 miljardi BRL |
1.06.2002. | 11,79 miljardi BRL |
1.09.2002. | 12,38 miljardi BRL |
1.12.2002. | 12,55 miljardi BRL |
1.03.2003. | 11,01 miljardi BRL |
1.06.2003. | 10,34 miljardi BRL |
1.09.2003. | 10,89 miljardi BRL |
1.12.2003. | 11,30 miljardi BRL |
1.03.2004. | 11,09 miljardi BRL |
1.06.2004. | 11,71 miljardi BRL |
1.09.2004. | 12,99 miljardi BRL |
1.12.2004. | 12,44 miljardi BRL |
1.03.2005. | 11,33 miljardi BRL |
1.06.2005. | 11,81 miljardi BRL |
1.09.2005. | 12,08 miljardi BRL |
1.12.2005. | 12,00 miljardi BRL |
1.03.2006. | 11,39 miljardi BRL |
1.06.2006. | 11,40 miljardi BRL |
1.09.2006. | 12,27 miljardi BRL |
1.12.2006. | 12,28 miljardi BRL |
1.03.2007. | 12,05 miljardi BRL |
1.06.2007. | 12,80 miljardi BRL |
1.09.2007. | 13,55 miljardi BRL |
1.12.2007. | 13,30 miljardi BRL |
1.03.2008. | 12,65 miljardi BRL |
1.06.2008. | 13,28 miljardi BRL |
1.09.2008. | 14,53 miljardi BRL |
1.12.2008. | 13,77 miljardi BRL |
1.03.2009. | 12,58 miljardi BRL |
1.06.2009. | 13,93 miljardi BRL |
1.09.2009. | 15,55 miljardi BRL |
1.12.2009. | 15,98 miljardi BRL |
1.03.2010. | 15,04 miljardi BRL |
1.06.2010. | 16,43 miljardi BRL |
1.09.2010. | 17,00 miljardi BRL |
1.12.2010. | 17,17 miljardi BRL |
1.03.2011. | 16,33 miljardi BRL |
1.06.2011. | 17,64 miljardi BRL |
1.09.2011. | 18,60 miljardi BRL |
1.12.2011. | 18,49 miljardi BRL |
1.03.2012. | 17,75 miljardi BRL |
1.06.2012. | 17,96 miljardi BRL |
1.09.2012. | 19,14 miljardi BRL |
1.12.2012. | 18,47 miljardi BRL |
1.03.2013. | 17,97 miljardi BRL |
1.06.2013. | 19,39 miljardi BRL |
1.09.2013. | 20,19 miljardi BRL |
1.12.2013. | 19,06 miljardi BRL |
1.03.2014. | 19,44 miljardi BRL |
1.06.2014. | 18,83 miljardi BRL |
1.09.2014. | 18,38 miljardi BRL |
1.12.2014. | 18,32 miljardi BRL |
1.03.2015. | 17,56 miljardi BRL |
1.06.2015. | 16,81 miljardi BRL |
1.09.2015. | 17,13 miljardi BRL |
1.12.2015. | 16,73 miljardi BRL |
1.03.2016. | 15,93 miljardi BRL |
1.06.2016. | 15,43 miljardi BRL |
1.09.2016. | 15,41 miljardi BRL |
1.12.2016. | 14,64 miljardi BRL |
1.03.2017. | 14,02 miljardi BRL |
1.06.2017. | 13,67 miljardi BRL |
1.09.2017. | 13,94 miljardi BRL |
1.12.2017. | 14,10 miljardi BRL |
1.03.2018. | 13,27 miljardi BRL |
1.06.2018. | 13,26 miljardi BRL |
1.09.2018. | 13,81 miljardi BRL |
1.12.2018. | 13,73 miljardi BRL |
1.03.2019. | 13,05 miljardi BRL |
1.06.2019. | 13,61 miljardi BRL |
1.09.2019. | 14,48 miljardi BRL |
1.12.2019. | 13,96 miljardi BRL |
1.03.2020. | 13,19 miljardi BRL |
1.06.2020. | 12,32 miljardi BRL |
1.09.2020. | 14,20 miljardi BRL |
1.12.2020. | 14,24 miljardi BRL |
1.03.2021. | 14,45 miljardi BRL |
1.06.2021. | 14,68 miljardi BRL |
1.09.2021. | 16,05 miljardi BRL |
1.12.2021. | 15,58 miljardi BRL |
1.03.2022. | 15,50 miljardi BRL |
1.06.2022. | 15,99 miljardi BRL |
1.09.2022. | 17,08 miljardi BRL |
1.12.2022. | 16,35 miljardi BRL |
1.03.2023. | 15,76 miljardi BRL |
1.06.2023. | 16,12 miljardi BRL |
1.09.2023. | 16,32 miljardi BRL |
1.12.2023. | 16,53 miljardi BRL |
1.03.2024. | 16,09 miljardi BRL |
1.06.2024. | 16,82 miljardi BRL |
1.09.2024. | 17,25 miljardi BRL |
1.12.2024. | 17,36 miljardi BRL |
1.03.2025. | 16,64 miljardi BRL |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2025. | 16,637 miljardi BRL |
1.12.2024. | 17,365 miljardi BRL |
1.09.2024. | 17,246 miljardi BRL |
1.06.2024. | 16,819 miljardi BRL |
1.03.2024. | 16,09 miljardi BRL |
1.12.2023. | 16,525 miljardi BRL |
1.09.2023. | 16,318 miljardi BRL |
1.06.2023. | 16,118 miljardi BRL |
1.03.2023. | 15,757 miljardi BRL |
1.12.2022. | 16,352 miljardi BRL |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇷 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 65,061 miljardi BRL | 65,074 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Gada IKP izaugsmes temps | 2,9 % | 3,6 % | Ceturksnis |
🇧🇷 Iekšzemes kopprodukts | 2,939 Bio. BRL | 2,976 Bio. BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP | 2,174 Bio. USD | 1,952 Bio. USD | Gada |
🇧🇷 IKP izaugsme visa gada garumā | 3,4 % | 3,2 % | Gada |
🇧🇷 IKP izaugsmes temps | 1,4 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP no ieguves nozares | 2,611 miljardi BRL | 2,744 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP no pakalpojumiem | 201,813 miljardi BRL | 210,207 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP no valsts pārvaldes | 40,754 miljardi BRL | 40,704 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP par pastāvīgām cenām | 336,495 miljardi BRL | 334,488 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju | 9258,05 USD | 9032,08 USD | Gada |
🇧🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 19 018,24 USD | 18 554,05 USD | Gada |
🇧🇷 Lauksaimniecības IKP | 33,065 miljardi BRL | 13,63 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Ražošanas IKP | 28,402 miljardi BRL | 30,431 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Transportsfēras IKP | 8,58 miljardi BRL | 8,94 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 8,615 miljardi BRL | 8,257 miljardi BRL | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
"IKP no būvniecības Latvijā: Padziļināts Analīzis un Nozīmīgums IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomiskās aktivitātes līmeni. Viens no galvenajiem IKP komponentiem ir būvniecības sektors, kas spēlē būtisku lomu Latvijā. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā detalizētu ieskatu šajā svarīgajā ekonomikas jomā. IKP no būvniecības atspoguļo pievienoto vērtību, ko būvniecības sektors rada ekonomikā noteiktā laika periodā. Tas ietver celtniecību, infrastruktūras attīstību, remontdarbus un citas būvniecības aktivitātes. Latvija, līdzās citām valstīm, redz būvniecību kā būtisku ekonomikas sastāvdaļu, jo tas veicina dažādus industrijas veidus, tai skaitā nekustamo īpašumu tirgu, transportu, loģistiku un daudzus citus saistītos sektorus. Būvniecības sektors ir gan ekonomiskās izaugsmes, gan arī darba tirgus nozīmīgs komponents. Tas rada darba vietas dažādiem darbiniekiem, sākot no zemas kvalifikācijas strādniekiem līdz augsti specializētiem inženieriem un arhitektiem. Latvijā šis sektors darbojas kā multiplikators, stimulējot pieprasījumu pēc dažādiem resursiem, piemēram, būvmateriāliem, transporta pakalpojumiem un enerģijas. Tas rezultējas vispārējā ekonomikas paplašināšanā. Viena no galvenajām priekšrocībām, ko rada būvniecības sektors Latvijā, ir infrastruktūras uzlabošana. Ekonomiskās izaugsmes temps ir cieši saistīts ar infrastruktūras kvalitāti. Uzlabota ceļu tīkla, tiltu, ostu un citu infrastruktūras objektu pieejamība veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko biznesa darbību. Tā rezultātā, pieaug investoru interesi un investīciju plūsmas, kas ilgtermiņā var ievērojami palielināt IKP. IKP no būvniecības var augt vai samazināties atkarībā no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Latvijā būtiski faktori ir valsts ekonomiskā politika, valdības investīcijas infrastruktūrā, nekustamo īpašumu tirgus attīstība, kā arī vispārējā ekonomikas stāvoklis. Eulerpool piedāvā detalizētu datu analīzi, kas ļauj izprast šos faktorus un to ietekmi uz būvniecības sektoru un IKP kopumā. Latvijas būvniecības sektors ir arī tieši saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību. ES fondi bieži vien finansē nozīmīgus infrastruktūras projektus, tai skaitā ceļu un dzelzceļu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē IKP. Šie projekti ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī rada papildus darba vietas un stimulē ekonomisko aktivitāti. Eulerpool palīdz izsekot šiem projektiem un analizēt to ekonomisko ietekmi. Būvniecības sektors ir arī jutīgs pret ekonomiskās ciklu svārstībām. Recēšanas periodos būvniecības aktivitāte mēdz samazināties, jo trūkst investīciju un pieprasījuma pēc jaunām celtnēm. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos šis sektors parasti piedzīvo plaukumu, jo pieaug gan privātās, gan publiskās investīcijas. Eulerpool nodrošina precīzus un aktuālus datus, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem pieņemt pamatotus lēmumus par investīcijām būvniecības sektorā. Cits būtisks aspekts ir vides ilgtspēja un zaļā būvniecība. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgu un energoefektīvu ēku būvniecībai. Latvijā šī tendence pieaug, jo uzņēmumi un valdība cenšas samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Eulerpool uzskata, ka šis virziens ir būtisks nākotnes izaugsmei, un mūsu platformā ir pieejami dati par zaļās būvniecības projektiem un to ekonomisko ietekmi. IKP no būvniecības sektora dati ir kritiski svarīgi arī valdības politiķiem un ekonomistiem, jo tie palīdz izprast ekonomikas veselību un attiecīgi plānot turpmākos soļus. Detalizēti un precīzi dati ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par budžeta sadali, investīciju veicināšanu un darba tirgus politiku. Eulerpool piedāvā visaptverošu datu analīzi, kas palīdz valdībai veikt informētus lēmumus. Ievērojams faktors, kas ietekmē IKP no būvniecības, ir tehnoloģiskie jauninājumi. Digitālie rīki un inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, BIM (Building Information Modeling) un automatizētas būvniecības mašīnas, ievērojami paaugstina efektivitāti un samazina izmaksas. Latvija seko starptautiskajām tendencēm un integrē šīs tehnoloģijas savā būvniecības nozarē, kas veicina sektora augšupeju un ilgtermiņa izaugsmi. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no būvniecības ir ne tikai ekonomiskais rādītājs, bet arī spogulis sabiedrības attīstībai un labklājībai. Stabils un plaukstošs būvniecības sektors veicina valsts kopējo izaugsmi, uzlabojot dzīves kvalitāti un radot jaunas iespējas. Eulerpool misija ir nodrošināt precīzu, detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu informāciju, palīdzot mūsu lietotājiem pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus. Ar mūsu platformas starpniecību jūs varat iegūt visaptverošu pārskatu par Latvijas būvniecības sektorā notiekošo un tā ietekmi uz IKP."