Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Brazīlija Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) vērtība Brazīlija ir 78,4 % of GDP. Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Brazīlija pieauga līdz 78,4 % of GDP 1.07.2024., pēc tam, kad tā bija 77,8 % of GDP 1.06.2024.. No 1.04.2015. līdz 1.08.2024., iekšzemes kopprodukts vidējais rādītājs Brazīlija bija 76,06 % of GDP. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.10.2020. ar 90,70 % of GDP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2015. ar 61,70 % of GDP.
Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ·
Max
Kopējais parāds pret IKP | |
---|---|
1.04.2015. | 61,70 % of GDP |
1.05.2015. | 62,50 % of GDP |
1.06.2015. | 63,00 % of GDP |
1.07.2015. | 64,60 % of GDP |
1.08.2015. | 65,30 % of GDP |
1.09.2015. | 66,00 % of GDP |
1.10.2015. | 66,10 % of GDP |
1.11.2015. | 65,10 % of GDP |
1.12.2015. | 66,20 % of GDP |
1.01.2016. | 67,00 % of GDP |
1.02.2016. | 67,60 % of GDP |
1.03.2016. | 67,30 % of GDP |
1.04.2016. | 67,50 % of GDP |
1.05.2016. | 68,60 % of GDP |
1.06.2016. | 68,50 % of GDP |
1.07.2016. | 69,50 % of GDP |
1.08.2016. | 70,10 % of GDP |
1.09.2016. | 70,70 % of GDP |
1.10.2016. | 70,30 % of GDP |
1.11.2016. | 70,50 % of GDP |
1.12.2016. | 69,50 % of GDP |
1.01.2017. | 69,70 % of GDP |
1.02.2017. | 70,60 % of GDP |
1.03.2017. | 71,60 % of GDP |
1.04.2017. | 71,70 % of GDP |
1.05.2017. | 72,50 % of GDP |
1.06.2017. | 73,10 % of GDP |
1.07.2017. | 73,80 % of GDP |
1.08.2017. | 73,70 % of GDP |
1.09.2017. | 73,90 % of GDP |
1.10.2017. | 74,40 % of GDP |
1.11.2017. | 74,40 % of GDP |
1.12.2017. | 74,00 % of GDP |
1.01.2018. | 74,50 % of GDP |
1.02.2018. | 75,10 % of GDP |
1.03.2018. | 75,30 % of GDP |
1.04.2018. | 75,90 % of GDP |
1.05.2018. | 77,00 % of GDP |
1.06.2018. | 77,20 % of GDP |
1.07.2018. | 77,00 % of GDP |
1.08.2018. | 77,30 % of GDP |
1.09.2018. | 77,20 % of GDP |
1.10.2018. | 76,50 % of GDP |
1.11.2018. | 77,30 % of GDP |
1.12.2018. | 76,70 % of GDP |
1.01.2019. | 76,70 % of GDP |
1.02.2019. | 77,40 % of GDP |
1.03.2019. | 78,40 % of GDP |
1.04.2019. | 78,80 % of GDP |
1.05.2019. | 78,70 % of GDP |
1.06.2019. | 78,70 % of GDP |
1.07.2019. | 79,00 % of GDP |
1.08.2019. | 79,80 % of GDP |
1.09.2019. | 79,00 % of GDP |
1.10.2019. | 78,30 % of GDP |
1.11.2019. | 77,70 % of GDP |
1.12.2019. | 75,80 % of GDP |
1.01.2020. | 76,10 % of GDP |
1.02.2020. | 76,50 % of GDP |
1.03.2020. | 78,40 % of GDP |
1.04.2020. | 79,70 % of GDP |
1.05.2020. | 81,90 % of GDP |
1.06.2020. | 85,50 % of GDP |
1.07.2020. | 86,50 % of GDP |
1.08.2020. | 88,80 % of GDP |
1.09.2020. | 90,60 % of GDP |
1.10.2020. | 90,70 % of GDP |
1.11.2020. | 88,10 % of GDP |
1.12.2020. | 89,30 % of GDP |
1.01.2021. | 89,70 % of GDP |
1.02.2021. | 90,00 % of GDP |
1.03.2021. | 89,10 % of GDP |
1.04.2021. | 86,70 % of GDP |
1.05.2021. | 84,50 % of GDP |
1.06.2021. | 84,00 % of GDP |
1.07.2021. | 83,80 % of GDP |
1.08.2021. | 82,70 % of GDP |
1.09.2021. | 83,00 % of GDP |
1.10.2021. | 82,90 % of GDP |
1.11.2021. | 81,10 % of GDP |
1.12.2021. | 80,30 % of GDP |
1.01.2022. | 79,60 % of GDP |
1.02.2022. | 79,20 % of GDP |
1.03.2022. | 78,50 % of GDP |
1.04.2022. | 78,30 % of GDP |
1.05.2022. | 78,20 % of GDP |
1.06.2022. | 78,00 % of GDP |
1.07.2022. | 77,60 % of GDP |
1.08.2022. | 77,50 % of GDP |
1.09.2022. | 77,10 % of GDP |
1.10.2022. | 76,80 % of GDP |
1.11.2022. | 74,50 % of GDP |
1.12.2022. | 73,50 % of GDP |
1.01.2023. | 73,10 % of GDP |
1.02.2023. | 73,00 % of GDP |
1.03.2023. | 73,00 % of GDP |
1.04.2023. | 73,20 % of GDP |
1.05.2023. | 73,60 % of GDP |
1.06.2023. | 73,60 % of GDP |
1.07.2023. | 74,10 % of GDP |
1.08.2023. | 74,40 % of GDP |
1.09.2023. | 74,40 % of GDP |
1.10.2023. | 74,70 % of GDP |
1.11.2023. | 73,80 % of GDP |
1.12.2023. | 74,40 % of GDP |
1.01.2024. | 75,00 % of GDP |
1.02.2024. | 75,50 % of GDP |
1.03.2024. | 76,00 % of GDP |
1.04.2024. | 76,20 % of GDP |
1.05.2024. | 76,70 % of GDP |
1.06.2024. | 77,80 % of GDP |
1.07.2024. | 78,40 % of GDP |
Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 78,4 % of GDP |
1.06.2024. | 77,8 % of GDP |
1.05.2024. | 76,7 % of GDP |
1.04.2024. | 76,2 % of GDP |
1.03.2024. | 76 % of GDP |
1.02.2024. | 75,5 % of GDP |
1.01.2024. | 75 % of GDP |
1.12.2023. | 74,4 % of GDP |
1.11.2023. | 73,8 % of GDP |
1.10.2023. | 74,7 % of GDP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇷 Korupcijas indekss | 36 Points | 38 Points | Gada |
🇧🇷 Korupcijas ranga | 104 | 94 | Gada |
🇧🇷 Militārie izdevumi | 22,888 miljardi USD | 20,542 miljardi USD | Gada |
🇧🇷 Valsts budžeta vērtība | -138,256 miljardi BRL | -69,638 miljardi BRL | Mēneša |
🇧🇷 Valsts budžets | -8,9 % of GDP | -4,6 % of GDP | Gada |
🇧🇷 Valsts ieņēmumi | 228,873 miljardi BRL | 190,611 miljardi BRL | Mēneša |
🇧🇷 Valsts izdevumi | 532,766 miljardi BRL | 442,787 miljardi BRL | Mēneša |
🇧🇷 Valsts parāds | 8,424 Bio. BRL | 8,347 Bio. BRL | Mēneša |
🇧🇷 Valsts parāds pret IKP | 74,42 % of GDP | 71,68 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Kopējais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
"Hrūdais parāds pret IKP (iekšzemes kopproduktu) ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas tiek izmantots, lai novērtētu valsts finanšu veselību un stabilitāti. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam detalizētu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, un hrūdais parāds pret IKP ir būtisks metrics, ko mūsu lietotāji var izmantot, lai labāk izprastu valsts ekonomisko situāciju. Hrūdais parāds pret IKP rādītājs mēra valsts kopēju parādu attiecībā pret tās ekonomisko produkciju. To izsaka procentos, un tas norāda uz to, cik lielu daļu no valsts ekonomiskā produkta veido parāda saistības. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, šis rādītājs ir izšķirošs, lai saprastu gan valsts fiskālās politikas efektivitāti, gan sociāli-ekonomisko ilgtspēju. Latvijas hrūda parāda pret IKP analīze sākas ar valsts budžeta un fiskālās politikas pārskatu. Valdības parāds veidojas no dažādiem avotiem, tai skaitā iekšējā un ārējā aizņēmuma, obligāciju emisiju un starptautiskiem aizdevumiem. Liela nozīme ir arī pašvaldību parādiem un valsts uzņēmumu obligācijām. Šie faktori veido kopparādu, kas tiek izmantots ekonomikas stimulēšanai un nozīmīgu infrastruktūras projektu finansēšanai. Ir svarīgi saprast, ka hrūdais parāds pats par sevi nav ne pozitīvs, ne negatīvs – tas ir vienkārši instruments un tā sekas atkarīgas no tā, kā šis parāds tiek pārvaldīts un kādi ekonomiskie nosacījumi pastāv. Piemēram, ja Latvija izmanto aizdevumu līdzekļus produktīviem ieguldījumiem, kas veicina ekonomisko izaugsmi, tad hrūda parāda pieaugums var būt pozitīvs, jo tas rada nosacījumus turpmākai izaugsmei un labklājībai. Tomēr, ja hrūda parāda līmenis kļūst pārmērīgs, tas var radīt būtisku slogu valsts budžetam. Augsti parāda maksājumi var ierobežot iespējas veikt nepieciešamos izdevumus izglītībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Turklāt tas var radīt spiedienu paaugstināt nodokļus vai samazināt citus izdevumus, kas savukārt var negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti un sabiedrības labklājību. Sekojoši, mēs Eulerpool vietnē apzināmies, cik būtiski ir sniegt pilnīgu, detalizētu un precīzu informāciju par hrūdo parādu pret IKP. Mūsu dati aptver plašu laika periodu, ļaujot analizēt dinamiku un tendences gan ekonomikas izaugsmes, gan krīžu laikos. Datu detalizētība un uzticamība palīdz lietotājiem pieņemt informētus lēmumus – vai tas būtu valdības politiku plānošanā, investīciju stratēģijas izstrādē vai akadēmiskajā pētniecībā. Latvijas hrūda parāda pret IKP rādītāja analīzē ir vērts pievērst uzmanību arī starptautiskajai salīdzināšanai. Salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai OECD valstīm var sniegt vērtīgu ieskatu par valsts relatīvo pozīciju globālajā ekonomikā. Tāpat svarīgi ir sekot līdzi tādām globālām norisēm kā procentu likmju izmaiņas, kuras var ietekmēt parāda apkalpošanas izmaksas un līdz ar to arī hrūda parāda attiecību pret IKP. Valdības spējas efektīvi pārvaldīt hrūdo parādu ietver arī spēju paredzēt makroekonomiskos riskus un attiecīgi ajustēt fiskālo politiku. Eirozonas dalībvalstu kontekstā tas nozīmē cieši sadarboties ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ievērot Stabilitātes pakta noteikumus un nodrošināt pietiekamu budžeta disciplīnu. Visbeidzot, Eulerpool vietnē mēs nodrošinām ne tikai datus, bet arī analīzi un prognozes, kas balstītas uz ekonomisko modeļu un tendenču izpēti. Mūsu mērķis ir padarīt sarežģītu makroekonomisko informāciju pieejamu un saprotamu plašākai auditorijai, tāpēc mūsu platformā lietotāji var atrast ne tikai hrūda parāda pret IKP datus, bet arī skaidrojumus un interpretācijas, kas palīdz labāk izprast šo svarīgo ekonomisko indikatoru. Hrūdais parāds pret IKP Latvijā ir kritisks ekonomikas rādītājs, kas atspoguļo gan valdības fiskālās politikas efektivitāti, gan valsts ekonomisko situāciju kopumā. Eulerpool kā profesionāls makroekonomisko datu avots ir apņēmies nodrošināt būtisku, precīzu un noderīgu informāciju, lai palīdzētu mūsu lietotājiem pieņemt informētus un gudrus lēmumus."