Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

23,8 % Ø-Performance der Fair-Value-Strategie seit 2003
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇧🇦

Bosnija un Hercegovina Bezdarbnieki

Akciju cena

324 233
Izmaiņas +/-
-81
Izmaiņas %
-0,02 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Bosnija un Hercegovina ir 324 233 . Bezdarbnieki Bosnija un Hercegovina samazinājās līdz 324 233 1.03.2025., pēc tam kad tas bija 324 314 1.02.2025.. Laikā no 1.01.2007. līdz 1.03.2025. vidējais IKP Bosnija un Hercegovina bija 469 011,71 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2014. ar 557 474,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.2024. ar 320 696,00 .

Avots: Bosnia and Herzegovina Agency for Statistics (BHAS)

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2025.324 233
1.02.2025.324 314
1.01.2025.323 628
1.12.2024.320 696
1.11.2024.321 912
1.10.2024.323 143
1.09.2024.324 712
1.08.2024.329 829
1.07.2024.328 674
1.06.2024.325 568
1
2
3
4
5
...
22

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇧🇦
Algas
2260 BAM/Month2444 BAM/MonthMēneša
🇧🇦
Algu pieaugums
6,4 %16,9 %Mēneša
🇧🇦
Bezdarba līmenis
11,7 %12,2 %Ceturksnis
🇧🇦
Daļēja darba laika nodarbinātība
36 000 37 000 Ceturksnis
🇧🇦
Iedzīvotāji
3,414 milj. 3,422 milj. Gada
🇧🇦
Iegādes līmenis
49,5 %49,6 %Ceturksnis
🇧🇦
Minimālās algas
619 BAM/Month619 BAM/MonthGada
🇧🇦
Nodarbinātības līmenis
43,7 %43,6 %Ceturksnis
🇧🇦
Nodarbinātie
854 831 857 707 Mēneša
🇧🇦
pilna laika nodarbinātība
1,221 milj. 1,216 milj. Ceturksnis
🇧🇦
Ražošanas algas
1936 BAM/Month1901 BAM/MonthMēneša
🇧🇦
Reģistrēto bezdarbnieku likme
29,35 %28,74 %Mēneša
🇧🇦
Vidējais stundu skaits nedēļā
41,5 Hours41,6 HoursCeturksnis

Bosnijā un Hercegovinā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.