Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bosnija un Hercegovina Nodarbinātas personas
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātas personas vērtība Bosnija un Hercegovina ir 853 166 . Nodarbinātas personas Bosnija un Hercegovina samazinājās līdz 853 166 1.07.2024., pēc tam, kad tā bija 854 865 1.06.2024.. No 1.02.2007. līdz 1.08.2024., vidējais IKP Bosnija un Hercegovina bija 753 202,16 . Augstākais līmenis tika sasniegts 1.05.2024. ar 856 860,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.02.2013. ar 648 354,00 .
Nodarbinātas personas ·
Max
Nodarbinātie | |
---|---|
1.02.2007. | 657 863,00 |
1.03.2007. | 661 097,00 |
1.04.2007. | 658 058,00 |
1.05.2007. | 664 707,00 |
1.06.2007. | 668 240,00 |
1.07.2007. | 675 761,00 |
1.08.2007. | 674 835,00 |
1.09.2007. | 676 087,00 |
1.10.2007. | 679 236,00 |
1.11.2007. | 683 629,00 |
1.12.2007. | 687 445,00 |
1.01.2008. | 750 856,00 |
1.02.2008. | 766 132,00 |
1.03.2008. | 766 712,00 |
1.04.2008. | 769 814,00 |
1.05.2008. | 771 544,00 |
1.06.2008. | 704 597,00 |
1.07.2008. | 705 239,00 |
1.08.2008. | 704 788,00 |
1.09.2008. | 706 023,00 |
1.10.2008. | 707 283,00 |
1.11.2008. | 708 173,00 |
1.12.2008. | 706 088,00 |
1.01.2009. | 727 552,00 |
1.02.2009. | 726 741,00 |
1.03.2009. | 723 575,00 |
1.04.2009. | 722 735,00 |
1.05.2009. | 693 403,00 |
1.06.2009. | 692 763,00 |
1.07.2009. | 690 778,00 |
1.08.2009. | 687 817,00 |
1.09.2009. | 689 558,00 |
1.10.2009. | 688 052,00 |
1.11.2009. | 687 309,00 |
1.12.2009. | 686 044,00 |
1.01.2010. | 701 431,00 |
1.02.2010. | 699 710,00 |
1.03.2010. | 698 970,00 |
1.04.2010. | 699 398,00 |
1.05.2010. | 677 221,00 |
1.06.2010. | 676 997,00 |
1.07.2010. | 677 290,00 |
1.08.2010. | 675 999,00 |
1.09.2010. | 680 135,00 |
1.10.2010. | 685 944,00 |
1.11.2010. | 686 434,00 |
1.12.2010. | 699 296,00 |
1.01.2011. | 696 190,00 |
1.02.2011. | 695 665,00 |
1.03.2011. | 694 093,00 |
1.04.2011. | 693 941,00 |
1.05.2011. | 694 191,00 |
1.06.2011. | 695 270,00 |
1.07.2011. | 695 711,00 |
1.08.2011. | 692 471,00 |
1.09.2011. | 693 359,00 |
1.10.2011. | 691 548,00 |
1.11.2011. | 689 671,00 |
1.12.2011. | 687 917,00 |
1.01.2012. | 689 119,00 |
1.02.2012. | 687 138,00 |
1.03.2012. | 688 702,00 |
1.04.2012. | 689 985,00 |
1.05.2012. | 689 561,00 |
1.06.2012. | 690 406,00 |
1.07.2012. | 688 982,00 |
1.08.2012. | 686 986,00 |
1.09.2012. | 688 318,00 |
1.10.2012. | 687 220,00 |
1.11.2012. | 686 681,00 |
1.12.2012. | 649 111,00 |
1.01.2013. | 651 342,00 |
1.02.2013. | 648 354,00 |
1.03.2013. | 684 753,00 |
1.04.2013. | 684 656,00 |
1.05.2013. | 685 294,00 |
1.06.2013. | 686 299,00 |
1.07.2013. | 685 773,00 |
1.08.2013. | 680 355,00 |
1.09.2013. | 683 645,00 |
1.10.2013. | 684 508,00 |
1.11.2013. | 687 877,00 |
1.12.2013. | 689 270,00 |
1.01.2014. | 692 283,00 |
1.02.2014. | 697 901,00 |
1.03.2014. | 700 667,00 |
1.04.2014. | 706 428,00 |
1.05.2014. | 700 880,00 |
1.06.2014. | 700 659,00 |
1.07.2014. | 701 348,00 |
1.08.2014. | 701 654,00 |
1.09.2014. | 705 887,00 |
1.10.2014. | 707 146,00 |
1.11.2014. | 707 556,00 |
1.12.2014. | 707 725,00 |
1.01.2015. | 706 971,00 |
1.02.2015. | 706 411,00 |
1.03.2015. | 707 560,00 |
1.04.2015. | 709 995,00 |
1.05.2015. | 710 746,00 |
1.06.2015. | 714 586,00 |
1.07.2015. | 714 003,00 |
1.08.2015. | 712 561,00 |
1.09.2015. | 716 230,00 |
1.10.2015. | 719 978,00 |
1.11.2015. | 719 175,00 |
1.12.2015. | 715 425,00 |
1.01.2016. | 717 929,00 |
1.02.2016. | 718 281,00 |
1.03.2016. | 721 633,00 |
1.04.2016. | 724 208,00 |
1.05.2016. | 722 411,00 |
1.06.2016. | 728 121,00 |
1.07.2016. | 728 668,00 |
1.08.2016. | 727 255,00 |
1.09.2016. | 733 261,00 |
1.10.2016. | 738 604,00 |
1.11.2016. | 738 377,00 |
1.12.2016. | 737 954,00 |
1.01.2017. | 767 074,00 |
1.02.2017. | 766 799,00 |
1.03.2017. | 773 053,00 |
1.04.2017. | 779 342,00 |
1.05.2017. | 783 585,00 |
1.06.2017. | 786 399,00 |
1.07.2017. | 787 933,00 |
1.08.2017. | 785 582,00 |
1.09.2017. | 792 779,00 |
1.10.2017. | 795 318,00 |
1.11.2017. | 796 947,00 |
1.12.2017. | 794 318,00 |
1.01.2018. | 790 943,00 |
1.02.2018. | 791 397,00 |
1.03.2018. | 794 505,00 |
1.04.2018. | 795 987,00 |
1.05.2018. | 802 661,00 |
1.06.2018. | 806 031,00 |
1.07.2018. | 805 715,00 |
1.08.2018. | 801 293,00 |
1.09.2018. | 808 627,00 |
1.10.2018. | 814 730,00 |
1.11.2018. | 816 465,00 |
1.12.2018. | 817 375,00 |
1.01.2019. | 823 455,00 |
1.02.2019. | 819 410,00 |
1.03.2019. | 822 275,00 |
1.04.2019. | 827 121,00 |
1.05.2019. | 829 477,00 |
1.06.2019. | 821 124,00 |
1.07.2019. | 821 791,00 |
1.08.2019. | 816 926,00 |
1.09.2019. | 822 259,00 |
1.10.2019. | 825 466,00 |
1.11.2019. | 831 126,00 |
1.12.2019. | 830 383,00 |
1.01.2020. | 833 909,00 |
1.02.2020. | 832 200,00 |
1.03.2020. | 830 421,00 |
1.04.2020. | 808 894,00 |
1.05.2020. | 800 067,00 |
1.06.2020. | 804 028,00 |
1.07.2020. | 807 326,00 |
1.08.2020. | 799 207,00 |
1.09.2020. | 806 350,00 |
1.10.2020. | 812 691,00 |
1.11.2020. | 814 715,00 |
1.12.2020. | 813 942,00 |
1.01.2021. | 809 667,00 |
1.02.2021. | 808 884,00 |
1.03.2021. | 810 947,00 |
1.04.2021. | 813 454,00 |
1.05.2021. | 817 067,00 |
1.06.2021. | 820 979,00 |
1.07.2021. | 819 857,00 |
1.08.2021. | 818 459,00 |
1.09.2021. | 826 526,00 |
1.10.2021. | 831 300,00 |
1.11.2021. | 834 970,00 |
1.12.2021. | 834 796,00 |
1.01.2022. | 838 688,00 |
1.02.2022. | 839 415,00 |
1.03.2022. | 841 392,00 |
1.04.2022. | 843 194,00 |
1.05.2022. | 837 337,00 |
1.06.2022. | 839 531,00 |
1.07.2022. | 837 244,00 |
1.08.2022. | 834 398,00 |
1.09.2022. | 834 398,00 |
1.10.2022. | 846 129,00 |
1.11.2022. | 846 912,00 |
1.12.2022. | 845 247,00 |
1.01.2023. | 850 917,00 |
1.02.2023. | 851 881,00 |
1.03.2023. | 852 402,00 |
1.04.2023. | 854 005,00 |
1.05.2023. | 848 615,00 |
1.06.2023. | 850 480,00 |
1.07.2023. | 848 267,00 |
1.08.2023. | 843 876,00 |
1.09.2023. | 853 207,00 |
1.10.2023. | 853 264,00 |
1.11.2023. | 854 680,00 |
1.12.2023. | 852 813,00 |
1.01.2024. | 852 056,00 |
1.02.2024. | 852 921,00 |
1.03.2024. | 853 002,00 |
1.04.2024. | 856 104,00 |
1.05.2024. | 856 860,00 |
1.06.2024. | 854 865,00 |
1.07.2024. | 853 166,00 |
Nodarbinātas personas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 853 166 |
1.06.2024. | 854 865 |
1.05.2024. | 856 860 |
1.04.2024. | 856 104 |
1.03.2024. | 853 002 |
1.02.2024. | 852 921 |
1.01.2024. | 852 056 |
1.12.2023. | 852 813 |
1.11.2023. | 854 680 |
1.10.2023. | 853 264 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātas personas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇦 Algas | 2159 BAM/Month | 2157 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Algu pieaugums | 11,2 % | 7,6 % | Mēneša |
🇧🇦 Bezdarba līmenis | 12,7 % | 13,6 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Bezdarbnieki | 328 674 | 325 568 | Mēneša |
🇧🇦 Daļēja darba laika nodarbinātība | 33 000 | 30 000 | Ceturksnis |
🇧🇦 Iedzīvotāji | 3,427 milj. | 3,434 milj. | Gada |
🇧🇦 Iegādes līmenis | 49 % | 48,4 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Minimālās algas | 596 BAM/Month | 596 BAM/Month | Gada |
🇧🇦 Nodarbinātības līmenis | 42,5 % | 41,9 % | Ceturksnis |
🇧🇦 pilna laika nodarbinātība | 1,221 milj. | 1,163 milj. | Ceturksnis |
🇧🇦 Ražošanas algas | 1649 BAM/Month | 1614 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Reģistrēto bezdarbnieku likme | 29,35 % | 28,74 % | Mēneša |
🇧🇦 Vidējais stundu skaits nedēļā | 41,8 Hours | 42 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nodarbinātas personas
Darba ņēmēju kategorija ir viena no svarīgākajām makroekonomiskā analīzes sadaļām, kuru nodrošina mūsu profesionālā tīmekļa vietne Eulerpool. Šī kategorija piedāvā detalizētu ieskatu par nodarbinātības stāvokli Latvijā, un tā ir būtiska, lai saprastu plašāku ekonomikas kontekstu un tendences. Darba ņēmēju skaits ir tieši saistīts ar ekonomikas dinamiku, iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo strādājošo personu skaitu noteiktā laika periodā. Latvijā šī statistika tiek regulāri apkopota un atjaunināta, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas un citus būtiskus faktorus. Eulerpool piedāvā precīzu un detalizētu šo datu analīzi, padarot tos pieejamus gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem, gan politikas veidotājiem. Nodarbināto skaita analīze sniedz būtisku informāciju par darba tirgus veselību un darba iespēju pieejamību iedzīvotājiem. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par stabilu un augošu ekonomiku, savukārt zemāki rādītāji var liecināt par strukturālām problēmām, darba tirgus neatbilstībām vai ekonomiskām grūtībām. Latvijā nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ekonomiskās politikas, starptautiskā tirgus tendences, sektoru attīstība un demogrāfiskās izmaiņas. Darba tirgus struktūra Latvijā ir sarežģīta un daudzveidīga. To veido dažādu nozares sektoru aktivitātes, sākot no unikalizētām tehnoloģiju un inovāciju nozarēm līdz tradicionālajām rūpniecības nozarēm. Latvijas valdība un privātā sektora pārstāvji regulāri izmanto nodarbinātības datus, lai veicinātu politikas plānošanu, paredzētu darba tirgus izmaiņas un attiecīgi veidotu izglītības programmas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Eulerpool vietnē pieejamie dati palīdz uzsvērt šīs dinamiskās attiecības un izcelt galvenās tendences, kas ietekmē Latvijas darba tirgu. Bezdarbs ir pretstats nodarbinātībai un tāpat tiek plaši izplatīts kā svarīgs makroekonomikas rādītājs. Bezdarba līmenis ir svarīgs, lai novērtētu darba tirgus darbību un noteiktu, cik efektīvi ekonomika spēj nodarbināt savu darbaspēku. Latvijā bezdarba datus iegūst, izmantojot statistiskās aptaujas un administratīvos datus, un tiem ir liela nozīme ekonomisko tendenču prognozēšanā. Eulerpool vietne nodrošina piekļuvi detalizētiem bezdarba datiem, kas ļauj veikt pilnīgu darba tirgus analīzi. Migrācija ir vēl viens faktors, kas ievērojami ietekmē nodarbinātības rādītājus Latvijā. Starptautiskā migrācija rada izmaiņas darbaspēka apjomā un sastāvā, kas, savukārt, ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgus struktūru. Latvijas kontekstā emigrācija, jo īpaši darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijusi būtisks faktors pēdējos gados. Šie migrācijas procesi rada izaicinājumus nodarbinātībai un prasa pielāgošanās pasākumus no valsts politikas plānotājiem un uzņēmējiem. Papildus tradicionālajai nodarbinātības analīzei, Eulerpool vietne piedāvā arī padziļinātu darbaspēka dalībnieku analīzi pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Tā, piemēram, detalizēta nodarbinātības analīze pēc dzimuma ļauj saskatīt dzimumu līdztiesības jautājumus darba tirgū, sniedzot datus par vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem. Tas ir būtiski, lai identificētu un risinātu dzimumu diskriminācijas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Izglītības līmenis ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē nodarbinātību. Latvijā izglītības sistēma un tās pielāgošanās spējas darba tirgus vajadzībām spēlē būtisku lomu darba tirgus efektivitātē. Zemāka izglītības līmeņa darbinieki parasti sastopas ar lielākiem izaicinājumiem atrast darbu, savukārt augstākās izglītības darbinieki bieži vien ir labāk pielāgojušies jaunu tehnoloģiju un darba procesu prasībām. Eulerpool piedāvātie dati par nodarbinātību pēc izglītības līmeņa ļauj identificēt šīs tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus izglītības politikas izstrādē. Vecumgrupu analīze ir vēl viena būtiska nodarbinātības rādītāju dimensija. Darba tirgus struktūra pēc vecuma var mainīties atkarībā no demogrāfiskās struktūras izmaiņām. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tuvojas demogrāfiskā pāreja, kurā vecākās paaudzes īpatsvars pieaug, un jauniešu skaits sarūk. Tas rada potenciālus izaicinājumus nodarbinātībā, īpaši augsts vecums un zemāks jauno darbinieku skaits. Eulerpool nodrošina piekļuvi detalizētiem datiem, kas ļauj analizēt šīs demogrāfiskās struktūras un to ietekmi uz darba tirgu. Turklāt, Eulerpool piedāvā piekļuvi starptautiskajiem salīdzinājumiem, kas ļauj novērtēt Latvijas nodarbinātības datus starptautiskā kontekstā. Tas ļauj saprast, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem un identificēt labās prakses piemērus, kurus varētu pielāgot vietējam kontekstam. Latvijas darba tirgus ir dinamisks un daudzdimensionāls, un tas prasa precīzu un detalizētu datu analīzi, lai saprastu tā attīstību un tendences. Eulerpool nodrošina šo analīzi, padarot sarežģītos makroekonomiskos datus viegli pieejamus un saprotamus. Darba ņēmēju kategorija ir būtiska sastāvdaļa šajā analīzes procesā, nodrošinot datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus un stratēģiski plānot nākotnes attīstību. Mūsu mērķis Eulerpool ir atvieglot šo procesu, piedāvājot uzticamus un precīzus datus, kas atspoguļo Latvijas darba tirgus realitāti. Mēs esam pārliecināti, ka šī informācija ir būtiska gan politikas plānotājiem, gan pētniekiem un uzņēmējiem, lai saprastu un reaģētu uz mainīgajām darba tirgus tendencēm un izveidotu pievilcīgāku ekonomisko vidi visiem iedzīvotājiem.