Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bolīvija Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Bolīvija ir 213 482 Number of persons. Bezdarbnieki Bolīvija palielinājās līdz 213 482 Number of persons uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 198 051 Number of persons uz 1.12.2023.. No 1.12.1999. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Bolīvija bija 209 194,80 Number of persons. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2021. ar 399 951,00 Number of persons, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2012. ar 116 111,00 Number of persons.
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.12.1999. | 164 468,00 Number of persons |
1.12.2000. | 183 160,00 Number of persons |
1.12.2001. | 214 900,00 Number of persons |
1.12.2002. | 221 598,00 Number of persons |
1.12.2003. | 182 388,00 Number of persons |
1.12.2005. | 245 202,00 Number of persons |
1.12.2006. | 243 532,00 Number of persons |
1.12.2007. | 255 008,00 Number of persons |
1.12.2008. | 143 954,00 Number of persons |
1.12.2009. | 172 046,00 Number of persons |
1.12.2011. | 140 105,00 Number of persons |
1.12.2012. | 116 111,00 Number of persons |
1.12.2013. | 153 420,00 Number of persons |
1.12.2014. | 129 918,00 Number of persons |
1.12.2015. | 185 179,00 Number of persons |
1.03.2016. | 222 399,00 Number of persons |
1.06.2016. | 163 619,00 Number of persons |
1.09.2016. | 150 005,00 Number of persons |
1.12.2016. | 161 466,00 Number of persons |
1.03.2017. | 204 132,00 Number of persons |
1.06.2017. | 215 379,00 Number of persons |
1.09.2017. | 168 207,00 Number of persons |
1.12.2017. | 171 789,00 Number of persons |
1.03.2018. | 228 219,00 Number of persons |
1.06.2018. | 196 908,00 Number of persons |
1.09.2018. | 188 859,00 Number of persons |
1.12.2018. | 169 729,00 Number of persons |
1.03.2019. | 255 592,00 Number of persons |
1.06.2019. | 208 452,00 Number of persons |
1.09.2019. | 194 171,00 Number of persons |
1.12.2019. | 214 770,00 Number of persons |
1.03.2020. | 255 574,00 Number of persons |
1.03.2021. | 399 951,00 Number of persons |
1.06.2021. | 353 645,00 Number of persons |
1.09.2021. | 311 813,00 Number of persons |
1.12.2021. | 256 932,00 Number of persons |
1.03.2022. | 301 255,00 Number of persons |
1.06.2022. | 225 407,00 Number of persons |
1.09.2022. | 204 120,00 Number of persons |
1.12.2022. | 217 390,00 Number of persons |
1.03.2023. | 244 433,00 Number of persons |
1.06.2023. | 192 779,00 Number of persons |
1.09.2023. | 188 228,00 Number of persons |
1.12.2023. | 198 051,00 Number of persons |
1.03.2024. | 213 482,00 Number of persons |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 213 482 Number of persons |
1.12.2023. | 198 051 Number of persons |
1.09.2023. | 188 228 Number of persons |
1.06.2023. | 192 779 Number of persons |
1.03.2023. | 244 433 Number of persons |
1.12.2022. | 217 390 Number of persons |
1.09.2022. | 204 120 Number of persons |
1.06.2022. | 225 407 Number of persons |
1.03.2022. | 301 255 Number of persons |
1.12.2021. | 256 932 Number of persons |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇴 Bezdarba līmenis | 3 % | 2,8 % | Ceturksnis |
🇧🇴 Iedzīvotāji | 12,01 milj. | 11,84 milj. | Gada |
🇧🇴 Iegādes līmenis | 78,41 % | 77,88 % | Ceturksnis |
🇧🇴 Minimālās algas | 2250 BOB/Month | 2362 BOB/Month | Gada |
🇧🇴 Nodarbinātības līmenis | 76 % | 75,7 % | Ceturksnis |
🇧🇴 Nodarbinātie | 6,779 milj. Number of persons | 6,721 milj. Number of persons | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.