Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Beļģija Valdības parāds
Akciju cena
Pašreizējā Valdības parāda vērtība Beļģija ir 614,933 miljardi EUR. Valdības parāds Beļģija samazinājās līdz 614,933 miljardi EUR pie 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 622,698 miljardi EUR pie 1.09.2023.. No 1.12.1998. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Beļģija bija 396,70 miljardi EUR. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2024. ar 638,01 miljardi EUR, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1998. ar 277,26 miljardi EUR.
Valdības parāds ·
Max
Valsts parāds | |
---|---|
1.12.1998. | 277,26 miljardi EUR |
1.03.1999. | 284,98 miljardi EUR |
1.06.1999. | 284,39 miljardi EUR |
1.09.1999. | 287,54 miljardi EUR |
1.12.1999. | 279,53 miljardi EUR |
1.03.2000. | 288,84 miljardi EUR |
1.06.2000. | 287,01 miljardi EUR |
1.09.2000. | 289,92 miljardi EUR |
1.12.2000. | 280,96 miljardi EUR |
1.03.2001. | 288,04 miljardi EUR |
1.06.2001. | 292,41 miljardi EUR |
1.09.2001. | 293,77 miljardi EUR |
1.12.2001. | 286,06 miljardi EUR |
1.03.2002. | 295,53 miljardi EUR |
1.06.2002. | 293,73 miljardi EUR |
1.09.2002. | 292,96 miljardi EUR |
1.12.2002. | 288,11 miljardi EUR |
1.03.2003. | 297,45 miljardi EUR |
1.06.2003. | 296,83 miljardi EUR |
1.09.2003. | 295,76 miljardi EUR |
1.12.2003. | 285,87 miljardi EUR |
1.03.2004. | 300,65 miljardi EUR |
1.06.2004. | 300,43 miljardi EUR |
1.09.2004. | 301,26 miljardi EUR |
1.12.2004. | 288,42 miljardi EUR |
1.03.2005. | 303,64 miljardi EUR |
1.06.2005. | 302,37 miljardi EUR |
1.09.2005. | 301,47 miljardi EUR |
1.12.2005. | 294,98 miljardi EUR |
1.03.2006. | 308,29 miljardi EUR |
1.06.2006. | 303,19 miljardi EUR |
1.09.2006. | 305,31 miljardi EUR |
1.12.2006. | 297,50 miljardi EUR |
1.03.2007. | 308,00 miljardi EUR |
1.06.2007. | 307,88 miljardi EUR |
1.09.2007. | 314,88 miljardi EUR |
1.12.2007. | 300,06 miljardi EUR |
1.03.2008. | 314,29 miljardi EUR |
1.06.2008. | 313,63 miljardi EUR |
1.09.2008. | 319,14 miljardi EUR |
1.12.2008. | 327,68 miljardi EUR |
1.03.2009. | 345,96 miljardi EUR |
1.06.2009. | 348,26 miljardi EUR |
1.09.2009. | 353,34 miljardi EUR |
1.12.2009. | 347,22 miljardi EUR |
1.03.2010. | 364,00 miljardi EUR |
1.06.2010. | 369,23 miljardi EUR |
1.09.2010. | 368,90 miljardi EUR |
1.12.2010. | 364,13 miljardi EUR |
1.03.2011. | 381,22 miljardi EUR |
1.06.2011. | 380,30 miljardi EUR |
1.09.2011. | 386,24 miljardi EUR |
1.12.2011. | 389,11 miljardi EUR |
1.03.2012. | 404,79 miljardi EUR |
1.06.2012. | 410,82 miljardi EUR |
1.09.2012. | 409,82 miljardi EUR |
1.12.2012. | 404,75 miljardi EUR |
1.03.2013. | 424,17 miljardi EUR |
1.06.2013. | 428,09 miljardi EUR |
1.09.2013. | 425,50 miljardi EUR |
1.12.2013. | 414,43 miljardi EUR |
1.03.2014. | 435,33 miljardi EUR |
1.06.2014. | 438,94 miljardi EUR |
1.09.2014. | 439,14 miljardi EUR |
1.12.2014. | 431,39 miljardi EUR |
1.03.2015. | 450,51 miljardi EUR |
1.06.2015. | 446,99 miljardi EUR |
1.09.2015. | 447,55 miljardi EUR |
1.12.2015. | 438,52 miljardi EUR |
1.03.2016. | 454,17 miljardi EUR |
1.06.2016. | 459,43 miljardi EUR |
1.09.2016. | 459,25 miljardi EUR |
1.12.2016. | 451,64 miljardi EUR |
1.03.2017. | 462,32 miljardi EUR |
1.06.2017. | 460,12 miljardi EUR |
1.09.2017. | 466,80 miljardi EUR |
1.12.2017. | 454,07 miljardi EUR |
1.03.2018. | 469,94 miljardi EUR |
1.06.2018. | 470,10 miljardi EUR |
1.09.2018. | 470,61 miljardi EUR |
1.12.2018. | 459,41 miljardi EUR |
1.03.2019. | 477,78 miljardi EUR |
1.06.2019. | 477,50 miljardi EUR |
1.09.2019. | 480,08 miljardi EUR |
1.12.2019. | 467,27 miljardi EUR |
1.03.2020. | 492,16 miljardi EUR |
1.06.2020. | 524,28 miljardi EUR |
1.09.2020. | 515,93 miljardi EUR |
1.12.2020. | 515,22 miljardi EUR |
1.03.2021. | 537,28 miljardi EUR |
1.06.2021. | 546,46 miljardi EUR |
1.09.2021. | 548,09 miljardi EUR |
1.12.2021. | 548,38 miljardi EUR |
1.03.2022. | 561,96 miljardi EUR |
1.06.2022. | 573,02 miljardi EUR |
1.09.2022. | 574,28 miljardi EUR |
1.12.2022. | 577,94 miljardi EUR |
1.03.2023. | 599,67 miljardi EUR |
1.06.2023. | 603,97 miljardi EUR |
1.09.2023. | 622,70 miljardi EUR |
1.12.2023. | 614,93 miljardi EUR |
Valdības parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 614,933 miljardi EUR |
1.09.2023. | 622,698 miljardi EUR |
1.06.2023. | 603,966 miljardi EUR |
1.03.2023. | 599,674 miljardi EUR |
1.12.2022. | 577,943 miljardi EUR |
1.09.2022. | 574,275 miljardi EUR |
1.06.2022. | 573,016 miljardi EUR |
1.03.2022. | 561,958 miljardi EUR |
1.12.2021. | 548,378 miljardi EUR |
1.09.2021. | 548,085 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇪 Korupcijas indekss | 73 Points | 73 Points | Gada |
🇧🇪 Korupcijas ranga | 16 | 18 | Gada |
🇧🇪 Militārie izdevumi | 7,629 miljardi USD | 6,89 miljardi USD | Gada |
🇧🇪 Patvēruma pieteikumi | 2745 persons | 2560 persons | Mēneša |
🇧🇪 Valsts budžeta vērtība | -3,517 miljardi EUR | -11,272 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇧🇪 Valsts budžets | -4,4 % of GDP | -3,6 % of GDP | Gada |
🇧🇪 Valsts ieņēmumi | 80,842 miljardi EUR | 65,578 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇧🇪 Valsts izdevumi | 80,542 miljardi EUR | 84,359 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇧🇪 Valsts izdevumi | 29,073 miljardi EUR | 28,857 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇧🇪 Valsts izdevumi pret IKP | 54,6 % of GDP | 53,3 % of GDP | Gada |
🇧🇪 Valsts parāds pret IKP | 105,2 % of GDP | 104,3 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Valdības parāds
Valsts parāds ir būtisks makroekonomikas jēdziens, kas spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā un finanšu stabilitātē. Eulerpool ir profesionāla tīmekļa vietne, kurā tiek attēloti makroekonomikas dati, un mēs piedāvājam mūsu lietotājiem padziļinātu un precīzu izpratni par dažādiem ekonomikas aspektiem, tostarp valsts parādu. Šajā aprakstā mēs detalizēti apskatīsim, kas ir valsts parāds, kā tas ietekmē ekonomiku, kādi ir tā pārvaldības instrumenti un kādi ir tā galvenie rādītāji. Valsts parāds ir kopējā summa, ko valdība ir aizņēmusies, lai finansētu budžeta deficītu, kas rodas, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Lai segtu šo finansiālo deficītu, valdība var izsniegt dažāda veida vērtspapīrus, piemēram, valsts obligācijas, īstermiņa parādzīmes vai ārvalstu kredītus. Dažādu valsts parādu instrumentu veidi palīdz dažādot riska struktūru un samazināt atkarību no viena finanšu avota. Valsts parāds var būt sadalīts divās galvenās kategorijās, proti, iekšzemes un ārvalstu parāds. Iekšzemes parāds tiek finansēts ar vietējos tirgos izsniegtiem aizņēmumiem, savukārt ārvalstu parāds ir saistīts ar aizņēmumiem no starptautiskiem kreditoriem. Katram no šiem parādu veidiem ir savi priekšrocības un riski. Iekšzemes parāds nerada valūtas kursa riskus, bet var radīt pārmērīgu līdzekļu koncentrāciju vietējā finanšu tirgū, savukārt ārvalstu parāds piedāvā iespēju piesaistīt kapitālu no starptautiskiem tirgiem, bet rada valūtas kursa un ārējā parāda atmaksāšanas riskus. Valsts parāda līmeņa ietekme uz ekonomikas attīstību ir plaši diskutēts jautājums. Augsts valsts parāds var veicināt ilgstošu ekonomikas izaugsmi, ja aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti produktīvos, ilgtermiņa attīstības projektos, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā vai veselības aprūpē. Tas var uzlabot valsts konkurētspēju un nodarbinātības līmeni. Tomēr nepārdomāta un pārmērīga aizņemšanās var novest pie augstiem aizņēmuma izmaksām, kas var radīt budžeta disbalansu un negatīvi ietekmēt ekonomisko stabilitāti. Valsts parāda ilgtspējība ir vēl viens svarīgs aspekts. To nosaka valsts spēja laicīgi apkalpot un atmaksāt savus parādus, nepārsniedzot savus ieņēmumus. Valsts parāda ilgtspējību var vērtēt, izmantojot dažādus rādītājus, piemēram, parāda un IKP (iekšzemes kopprodukta) attiecību, parāda apkalpošanas izmaksas un primāro budžeta bilanci. Parāda un IKP attiecība sniedz pārskatu par parāda summas lielumu salīdzinājumā ar valsts ekonomikas darbību, savukārt parāda apkalpošanas izmaksas norāda uz procentu maksājumu apjomiem saistībā ar valsts ieņēmumiem. Valsts parāda pārvaldība ir kritiski nozīmīga, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un novērstu parādu krīzes. Valdības parasti izmanto dažādas stratēģijas un instrumentus, lai efektīvi pārvaldītu valsts parādu. Viena no galvenajām stratēģijām ir parādu restrukturizācija, kas ietver aizņēmuma nosacījumu maiņu, lai samazinātu atmaksāšanas slogu un uzlabotu atmaksāšanās spēju. Cita efektīva metode ir aizņemties uz garāku termiņu ar zemākām procentu likmēm, tādējādi samazinot īstermiņa finansiālo spiedienu. Svarīgi ir arī daudzveidīgs investoru portfelis, lai mazinātu iztaptspējas riskus dažādos ekonomikas scenārijos. Piemēram, valdības var veicināt vietējo investoru piedalīšanos valsts parāda vērtspapīru tirgū, kā arī piesaistīt starptautiskos investorus, nodrošinot stabilu un prognozējamu ekonomisko politiku. Neraugoties uz to, ka valsts parāds ir nepieciešams ekonomikas izaugsmes instruments, ir svarīgi apzināties arī iepriekš minētos riskus, kas var rasties no nepārdomātas aizņemšanās. Ja valdība neievēro parāda ilgtspējības principus, var rasties parādu krīze, kas radīs nopietnas sekas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piemēram, valūtas devalvāciju, inflācijas pieaugumu un kreditēšanas dārdzības pārsniegšanu. Eulerpool tīmekļa vietne sniedz padziļinātus datus un analīzes, kas palīdz lietotājiem būt informētiem par valsts parāda situāciju un tendenču izmaiņām. Mēs piedāvājam aktuālus datus par valsts parādu apjomu, parāda struktūru, apkalpošanas izmaksām un citiem svarīgiem rādītājiem. Šī informācija ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan investoriem, lai pieņemtu informētus un izsvērtus lēmumus. Secinot, valsts parāds ir sarežģīts, bet vitāli svarīgs makroekonomikas elements, kas nepieciešams valsts ekonomiskajai attīstībai un finanšu stabilitātei. Pareiza un ilgtspējīga parāda pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts finansiālo veselību un ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Ar detalizētu datu un analīzes piegādi Eulerpool vietne nodrošina vērtīgu atbalstu informētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar valsts parādu. Mēs ceram, ka šis apraksts palīdzēs jums labāk izprast valsts parādu lomu makroekonomikā un nozīmīgumu, kā arī iedziļināties dažādos tā aspektos. Eulerpool vienmēr ir gatavs nodrošināt jums visatbilstošāko un visaptverošāko informāciju šajā un citos makroekonomikas jautājumos.