Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bahreina Aizdevumi privātajam sektoram
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Aizdevumi privātajam sektoram Bahreina ir 5,282 miljardi BHD. Aizdevumi privātajam sektoram Bahreina pieauga līdz 5,282 miljardi BHD 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 5,109 miljardi BHD 1.02.2024.. No 1.06.2009. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Bahreina bija 4,56 miljardi BHD. Maksimālais rādītājs tika sasniegts 1.06.2021. ar 5,46 miljardi BHD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2010. ar 3,63 miljardi BHD.
Aizdevumi privātajam sektoram ·
Max
Krediti privātajam sektoram | |
---|---|
1.06.2009. | 3,86 miljardi BHD |
1.07.2009. | 3,74 miljardi BHD |
1.08.2009. | 3,70 miljardi BHD |
1.09.2009. | 3,74 miljardi BHD |
1.10.2009. | 3,72 miljardi BHD |
1.11.2009. | 3,72 miljardi BHD |
1.12.2009. | 3,82 miljardi BHD |
1.01.2010. | 3,78 miljardi BHD |
1.02.2010. | 3,74 miljardi BHD |
1.03.2010. | 3,81 miljardi BHD |
1.04.2010. | 3,74 miljardi BHD |
1.05.2010. | 3,72 miljardi BHD |
1.06.2010. | 3,63 miljardi BHD |
1.07.2010. | 3,76 miljardi BHD |
1.08.2010. | 3,86 miljardi BHD |
1.09.2010. | 3,88 miljardi BHD |
1.10.2010. | 3,79 miljardi BHD |
1.11.2010. | 3,73 miljardi BHD |
1.12.2010. | 3,66 miljardi BHD |
1.01.2011. | 3,70 miljardi BHD |
1.02.2011. | 3,69 miljardi BHD |
1.03.2011. | 3,70 miljardi BHD |
1.04.2011. | 3,74 miljardi BHD |
1.05.2011. | 3,78 miljardi BHD |
1.06.2011. | 3,83 miljardi BHD |
1.07.2011. | 3,86 miljardi BHD |
1.08.2011. | 3,88 miljardi BHD |
1.09.2011. | 3,97 miljardi BHD |
1.10.2011. | 4,07 miljardi BHD |
1.11.2011. | 4,07 miljardi BHD |
1.12.2011. | 4,06 miljardi BHD |
1.01.2012. | 4,09 miljardi BHD |
1.02.2012. | 4,19 miljardi BHD |
1.03.2012. | 4,23 miljardi BHD |
1.04.2012. | 4,26 miljardi BHD |
1.05.2012. | 4,21 miljardi BHD |
1.06.2012. | 4,28 miljardi BHD |
1.07.2012. | 4,35 miljardi BHD |
1.08.2012. | 4,40 miljardi BHD |
1.09.2012. | 4,40 miljardi BHD |
1.10.2012. | 4,42 miljardi BHD |
1.11.2012. | 4,38 miljardi BHD |
1.12.2012. | 4,28 miljardi BHD |
1.01.2013. | 4,32 miljardi BHD |
1.02.2013. | 4,34 miljardi BHD |
1.03.2013. | 4,44 miljardi BHD |
1.04.2013. | 4,43 miljardi BHD |
1.05.2013. | 4,40 miljardi BHD |
1.06.2013. | 4,42 miljardi BHD |
1.07.2013. | 4,41 miljardi BHD |
1.08.2013. | 4,35 miljardi BHD |
1.09.2013. | 4,40 miljardi BHD |
1.10.2013. | 4,38 miljardi BHD |
1.11.2013. | 4,36 miljardi BHD |
1.12.2013. | 4,30 miljardi BHD |
1.01.2014. | 4,32 miljardi BHD |
1.02.2014. | 4,33 miljardi BHD |
1.03.2014. | 4,36 miljardi BHD |
1.04.2014. | 4,40 miljardi BHD |
1.05.2014. | 4,04 miljardi BHD |
1.06.2014. | 4,07 miljardi BHD |
1.07.2014. | 4,13 miljardi BHD |
1.08.2014. | 4,09 miljardi BHD |
1.09.2014. | 4,08 miljardi BHD |
1.10.2014. | 4,02 miljardi BHD |
1.11.2014. | 4,01 miljardi BHD |
1.12.2014. | 3,97 miljardi BHD |
1.01.2015. | 4,01 miljardi BHD |
1.02.2015. | 4,03 miljardi BHD |
1.03.2015. | 4,09 miljardi BHD |
1.04.2015. | 4,13 miljardi BHD |
1.05.2015. | 4,11 miljardi BHD |
1.06.2015. | 4,15 miljardi BHD |
1.07.2015. | 4,11 miljardi BHD |
1.08.2015. | 4,11 miljardi BHD |
1.09.2015. | 4,12 miljardi BHD |
1.10.2015. | 4,15 miljardi BHD |
1.11.2015. | 4,18 miljardi BHD |
1.12.2015. | 4,16 miljardi BHD |
1.01.2016. | 4,08 miljardi BHD |
1.02.2016. | 4,22 miljardi BHD |
1.03.2016. | 4,19 miljardi BHD |
1.04.2016. | 4,18 miljardi BHD |
1.05.2016. | 4,22 miljardi BHD |
1.06.2016. | 4,18 miljardi BHD |
1.07.2016. | 4,22 miljardi BHD |
1.08.2016. | 4,24 miljardi BHD |
1.09.2016. | 4,20 miljardi BHD |
1.10.2016. | 4,20 miljardi BHD |
1.11.2016. | 4,21 miljardi BHD |
1.12.2016. | 4,16 miljardi BHD |
1.01.2017. | 4,14 miljardi BHD |
1.02.2017. | 4,17 miljardi BHD |
1.03.2017. | 4,24 miljardi BHD |
1.04.2017. | 4,24 miljardi BHD |
1.05.2017. | 4,24 miljardi BHD |
1.06.2017. | 4,30 miljardi BHD |
1.07.2017. | 4,38 miljardi BHD |
1.08.2017. | 4,46 miljardi BHD |
1.09.2017. | 4,47 miljardi BHD |
1.10.2017. | 4,50 miljardi BHD |
1.11.2017. | 4,60 miljardi BHD |
1.12.2017. | 4,63 miljardi BHD |
1.01.2018. | 4,64 miljardi BHD |
1.02.2018. | 4,67 miljardi BHD |
1.03.2018. | 4,75 miljardi BHD |
1.04.2018. | 4,78 miljardi BHD |
1.05.2018. | 4,84 miljardi BHD |
1.06.2018. | 4,91 miljardi BHD |
1.07.2018. | 4,91 miljardi BHD |
1.08.2018. | 4,94 miljardi BHD |
1.09.2018. | 4,94 miljardi BHD |
1.10.2018. | 5,02 miljardi BHD |
1.11.2018. | 5,05 miljardi BHD |
1.12.2018. | 5,10 miljardi BHD |
1.01.2019. | 5,06 miljardi BHD |
1.02.2019. | 5,13 miljardi BHD |
1.03.2019. | 5,09 miljardi BHD |
1.04.2019. | 5,13 miljardi BHD |
1.05.2019. | 5,18 miljardi BHD |
1.06.2019. | 5,24 miljardi BHD |
1.07.2019. | 5,17 miljardi BHD |
1.08.2019. | 5,21 miljardi BHD |
1.09.2019. | 5,17 miljardi BHD |
1.10.2019. | 5,19 miljardi BHD |
1.11.2019. | 5,17 miljardi BHD |
1.12.2019. | 5,14 miljardi BHD |
1.01.2020. | 5,10 miljardi BHD |
1.02.2020. | 5,10 miljardi BHD |
1.03.2020. | 5,28 miljardi BHD |
1.04.2020. | 5,37 miljardi BHD |
1.05.2020. | 5,46 miljardi BHD |
1.06.2020. | 5,39 miljardi BHD |
1.07.2020. | 5,34 miljardi BHD |
1.08.2020. | 5,31 miljardi BHD |
1.09.2020. | 5,30 miljardi BHD |
1.10.2020. | 5,36 miljardi BHD |
1.11.2020. | 5,31 miljardi BHD |
1.12.2020. | 5,33 miljardi BHD |
1.01.2021. | 5,30 miljardi BHD |
1.02.2021. | 5,28 miljardi BHD |
1.03.2021. | 5,29 miljardi BHD |
1.04.2021. | 5,32 miljardi BHD |
1.05.2021. | 5,40 miljardi BHD |
1.06.2021. | 5,46 miljardi BHD |
1.07.2021. | 5,38 miljardi BHD |
1.08.2021. | 5,44 miljardi BHD |
1.09.2021. | 5,41 miljardi BHD |
1.10.2021. | 5,32 miljardi BHD |
1.11.2021. | 5,42 miljardi BHD |
1.12.2021. | 5,34 miljardi BHD |
1.01.2022. | 5,31 miljardi BHD |
1.02.2022. | 5,02 miljardi BHD |
1.03.2022. | 5,11 miljardi BHD |
1.04.2022. | 5,29 miljardi BHD |
1.05.2022. | 5,20 miljardi BHD |
1.06.2022. | 5,11 miljardi BHD |
1.07.2022. | 5,11 miljardi BHD |
1.08.2022. | 5,17 miljardi BHD |
1.09.2022. | 5,22 miljardi BHD |
1.10.2022. | 5,21 miljardi BHD |
1.11.2022. | 5,16 miljardi BHD |
1.12.2022. | 4,95 miljardi BHD |
1.01.2023. | 4,99 miljardi BHD |
1.02.2023. | 5,07 miljardi BHD |
1.03.2023. | 5,17 miljardi BHD |
1.04.2023. | 5,12 miljardi BHD |
1.05.2023. | 5,12 miljardi BHD |
1.06.2023. | 5,09 miljardi BHD |
1.07.2023. | 4,93 miljardi BHD |
1.08.2023. | 4,95 miljardi BHD |
1.09.2023. | 5,15 miljardi BHD |
1.10.2023. | 5,06 miljardi BHD |
1.11.2023. | 5,03 miljardi BHD |
1.12.2023. | 5,02 miljardi BHD |
1.01.2024. | 5,05 miljardi BHD |
1.02.2024. | 5,11 miljardi BHD |
1.03.2024. | 5,28 miljardi BHD |
Aizdevumi privātajam sektoram Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 5,282 miljardi BHD |
1.02.2024. | 5,109 miljardi BHD |
1.01.2024. | 5,055 miljardi BHD |
1.12.2023. | 5,019 miljardi BHD |
1.11.2023. | 5,033 miljardi BHD |
1.10.2023. | 5,055 miljardi BHD |
1.09.2023. | 5,152 miljardi BHD |
1.08.2023. | 4,949 miljardi BHD |
1.07.2023. | 4,928 miljardi BHD |
1.06.2023. | 5,092 miljardi BHD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Aizdevumi privātajam sektoram
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇭 Banku bilance | 239,333 miljardi USD | 240,106 miljardi USD | Mēneša |
🇧🇭 Centrālās bankas bilance | 6,357 miljardi BHD | 6,312 miljardi BHD | Mēneša |
🇧🇭 Kredītu pieaugums | 2,5 % | 1,7 % | Mēneša |
🇧🇭 Naudas agregāts M2 | 14,39 miljardi BHD | 14,399 miljardi BHD | Mēneša |
🇧🇭 Naudas masa M0 | 501,4 milj. BHD | 511,5 milj. BHD | Mēneša |
🇧🇭 Naudas masa M1 | 3,71 miljardi BHD | 3,655 miljardi BHD | Mēneša |
🇧🇭 Naudas masa M3 | 15,948 miljardi BHD | 15,9 miljardi BHD | Mēneša |
🇧🇭 Procentu likme | 6,25 % | 6,25 % | frequency_daily |
🇧🇭 Reverse-Repo likme | 6 % | 6 % | Mēneša |
🇧🇭 Starpbanku likme | 6,35 % | 6,35 % | frequency_daily |
🇧🇭 Valūtas rezerves | 1,369 miljardi BHD | 1,516 miljardi BHD | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Aizdevumi privātajam sektoram
Kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas makroekonomikas sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas plūsmu un investīcijas privātajā uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās. Privātā sektora kreditēšana ir viens no galvenajiem veicinātājiem ekonomikas attīstībā, jo tā nodrošina kapitālu uzņēmumu izaugsmei un inovācijām, kā arī palielina mājsaimniecību iegūtos līdzekļus. Latvijā ekonomiskās dinamika un attīstības temps ir cieši saistīts ar privātā sektora kreditēšanu. Latvijas uzņēmumi paļaujas uz aizdevumu pieejamību, lai finansētu ražošanas un pakalpojumu paplašināšanu, tehnoloģiju uzlabošanu un jaunu tirgu izpēti. Šajā kontekstā kredīti privātajam sektoram tiek uzskatīti par būtisku instrumentu ekonomikas stimulēšanai. Vienlaikus mājsaimniecību kredīti ir būtiski iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Mājsaimniecību kredīti var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, piemēram, mājokļu iegādei, izglītībai, lielākiem pirkumiem vai neparedzētiem izdevumiem. Tās veicina patēriņu un palīdz uzturēt ekonomikas iekšējo pieprasījumu. Mājsaimniecību kreditēšanas dinamika bieži atspoguļo ekonomisko noskaņojumu un patērētāju uzticību. Uzņēmumu kreditēšanas sektorā bankas un citas finanšu institūcijas Latvijā piedāvā dažādus kredītproduktus, piemēram, komerckredītus, apgrozāmo līdzekļu kredītus, investīciju kredītus un līzingu. Šādus finanšu produktus uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un veicinātu izaugsmi. Finanšu institūcijas spēlē būtisku lomu, izvērtējot uzņēmumu kredītspēju un riskus, nodrošinot aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem. Latvijas privātā sektora kreditēšanas dinamiku ietekmē vairāki faktori. Viena no galvenajām ir ekonomiskā situācija valstī un makroekonomiskie rādītāji. Ekonomikas augšupejas laikā uzņēmumi un mājsaimniecības ir vairāk gatavas aizņemties, jo pieaug uzticība nākotnei. Savukārt ekonomikas lejupslīdes laikā kreditēšanas aktivitāte parasti samazinās, jo palielinās nenoteiktība un riski. Vēl viens būtisks faktors ir procentu likmes. Zemas procentu likmes veicina aizņemšanās pieaugumu, jo tas samazina aizņēmumu izmaksas. Latvijas Banka, centrālā banka, nosaka monetārās politikas kursu, kas ietekmē procentu likmju līmeni tautsaimniecībā. Arī starptautiskie faktori un Eiropas Centrālās bankas politika var ietekmēt procentu likmes Latvijā. Kredītu pieejamība un nosacījumi ir vēl viens būtisks faktors. Finanšu institūcijas nosaka kreditēšanas nosacījumus, ņemot vērā risku pārvaldību un klientu kredītspēju. Tās var piemērot stingrākas prasības, lai samazinātu kredītu risku, kas savukārt var ierobežot kredītu pieejamību. Īpaši svarīgi ir, lai kredīti tiktu piedāvāti ar saprātīgiem nosacījumiem, kas atbilst uzņēmumu un mājsaimniecību iespējām. Latvijas privātā sektora kreditēšanas politiku ietekmē arī normatīvie akti un valsts politikas. Latvijā finanšu sektors ir stingri regulēts ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti un aizsargāt patērētājus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iestāde, kas uzrauga bankas un citus finanšu tirgus dalībniekus, lai nodrošinātu, ka tie darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un labās prakses standartiem. Tāpat jāpievērš uzmanība finanšu tehnoloģiju attīstībai. FinTech uzņēmumi piedāvā inovācijas, kas var mainīt privātā sektora kreditēšanas ainavu. Digitālās platformas, alternatīvās finansēšanas iespējas un jauni finanšu produkti kļūst arvien pieejamāki un populārāki. Finanšu tehnoloģijas ne tikai palielina kreditēšanas pieejamību, bet arī padara šo procesu ērtāku un ātrāku. Latvijas privātā sektora kreditēšana ir arī cieši saistīta ar starptautiskiem tirgiem un investīcijām. Starptautiskie ārvalstu investori bieži iegulda Latvijas uzņēmumos un projektos, tādējādi paplašinot pieejamo finansējumu un veicinot ekonomisko izaugsmi. Ārvalstu investīciju piesaiste ir svarīgs faktors, kas var ietekmēt kreditēšanas dinamiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Analizējot makroekonomiskos datus par kredītiem privātajam sektoram, svarīgi ir saprast ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos aspektus. Tas ietver kreditēšanas struktūru, nozares, kuras saņem visvairāk kredītu, aizņēmēju demogrāfiskās un ekonomiskās īpašības, kā arī kredītu atmaksāšanas rezultātus. Analītiskie rīki, piemēram, mūsu vietnē Eulerpool pieejamie datu resursi, ļauj detalizēti izpētīt šos aspektus un sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas privātā sektora kreditēšanas piedāvājumos. Noslēgumā, kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību spēju attīstīties un augt. Uzticama un pieejama kreditēšanas sistēma ir pamats ekonomiskai stabilitātei un izaugsmei. Eulerpool ir apņēmies nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.