Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇦🇿

Azerbaidžāna Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

Akciju cena

521,9 milj. AZN
Izmaiņas +/-
+66,2 milj. AZN
Izmaiņas %
+13,54 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas vērtība Azerbaidžāna ir 521,9 milj. AZN. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Azerbaidžāna pieauga līdz 521,9 milj. AZN 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 455,7 milj. AZN 1.06.2023.. No 1.03.2001. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Azerbaidžāna bija 281,07 milj. AZN. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2023. ar 625,80 milj. AZN, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.03.2001. ar 117,40 milj. AZN.

Avots: The State Statistical Committee of the Republic of Azerbaijan

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

  • Max

Ražošanas IKP

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2023.521,9 milj. AZN
1.06.2023.455,7 milj. AZN
1.03.2023.447,5 milj. AZN
1.12.2022.565,4 milj. AZN
1.09.2022.506,8 milj. AZN
1.06.2022.362,1 milj. AZN
1.03.2022.434,2 milj. AZN
1.12.2021.545,8 milj. AZN
1.09.2021.504,3 milj. AZN
1.06.2021.404 milj. AZN
1
2
3
4
5
...
10

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇦🇿
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
5,92 miljardi AZN5,413 miljardi AZNCeturksnis
🇦🇿
Būvniecības nozares IKP
1,127 miljardi AZN971,7 milj. AZNCeturksnis
🇦🇿
Gada IKP izaugsmes temps
4 %1,1 %Ceturksnis
🇦🇿
Iekšzemes kopprodukts
124,842 miljardi AZN91,269 miljardi AZNGada
🇦🇿
IKP
72,36 miljardi USD78,81 miljardi USDGada
🇦🇿
IKP izaugsme visa gada garumā
1,1 %4,62 %Gada
🇦🇿
IKP no ieguves nozares
3,565 miljardi AZN3,136 miljardi AZNCeturksnis
🇦🇿
IKP no pakalpojumiem
868,5 milj. AZN707,1 milj. AZNCeturksnis
🇦🇿
IKP no valsts pārvaldes
149,2 milj. AZN209,5 milj. AZNCeturksnis
🇦🇿
IKP par pastāvīgām cenām
9,783 miljardi AZN9,212 miljardi AZNCeturksnis
🇦🇿
IKP uz vienu iedzīvotāju
5674,48 USD5595,26 USDGada
🇦🇿
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
21 349,35 USD21 051,27 USDGada
🇦🇿
Lauksaimniecības IKP
429,8 milj. AZN817,9 milj. AZNCeturksnis
🇦🇿
Mēneša IKP gada salīdzinājumā
4,2 %4,3 %Mēneša
🇦🇿
Transportsfēras IKP
1,43 miljardi AZN1,391 miljardi AZNCeturksnis
🇦🇿
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
45,1 milj. AZN38,1 milj. AZNCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas nozares Latvijā ir būtisks indikators valsts ekonomiskās attīstības analīzei un novērtēšanai. Kā daļa no eulerpool misijas, mūsu mērķis ir sniegt detalizētu un profesionalu analīzi par dažādiem makroekonomiskiem rādītājiem, ieskaitot IKP ieguldījumu no ražošanas sektora. Šis raksts sniegs visaptverošu pārskatu par IKP no ražošanas nozares Latvijā, ietverot vēsturisko fonu, pašreizējo situāciju, nozīmīgākās nozares un to ietekmējošos faktorus, kā arī nākotnes perspektīvas un izaicinājumus. Ražošanas nozare ir bijusi viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Laika gaitā nozare ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, sākot no valsts pārvaldes sistēmas pārejas uz tirgus ekonomiku līdz integrācijai Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šis periods ir raksturots ar ievērojamu strukturālu reformu veikšanu, kuras mērķis bija palielināt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos. IKP ieguldījums no ražošanas nozares Latvijā ir svarīgs rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, produktivitātes līmeni un vispārējo ekonomisko stabilitāti. Piemēram, 2022. gadā ražošanas sektors veidoja aptuveni 14% no kopējā IKP, kas norāda uz nozīmīgu lomu valsts ekonomikā. Galvenās apakšnozares ietver pārtikas un dzērienu ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un farmāciju, kā arī elektroniku un mašīnbūvi. Katra no šīm nozarēm veicina ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un tehnoloģisko attīstību. Pārtikas un dzērienu ražošana ir viens no tradicionāli spēcīgākajiem segmentiem Latvijas ražošanas sektorā. Pateicoties augstākajai pieejai vietējiem izejmateriāliem, nozares uzņēmumi spēj ražot konkurētspējīgus produktus gan vietējam, gan ārvalstu tirgum. Kokapstrāde, izmantojot Latvijas bagātīgos mežus, ir vēl viena izšķiroša nozare. Pēdējos gados kokapstrāde ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, pateicoties investīcijām modernajās tehnoloģijās un eksportam uz Eiropas un citiem pasaules tirgiem. Metālapstrādes nozare veicina IKP ar augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, rūpniecības iekārtām un automašīnām. Ķīmiskā rūpniecība un farmācija, neskatoties uz to salīdzinoši nelielo daļu no kopējā ražošanas apjoma, spēlē būtisku lomu, pateicoties inovācijām un pieprasījumam pēc augstas kvalitātes medicīnas un ķīmiskajiem produktiem. Elektronikas un mašīnbūves nozares, liekot lielu uzsvaru uz izpēti un attīstību, sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas ražošanas sektorā un attiecīgi arī IKP. Šīs nozares aktīvi iekļaujas globālajās piegādes ķēdēs, eksportējot savus produktus uz dažādiem pasaules tirgiem. Tāpat ir svarīgi izcelt faktorus, kas ietekmē ražošanas nozares sniegumu un līdz ar to arī IKP no ražošanas sektora. Nozīmīgākie faktori ietver globālo ekonomisko situāciju, iekšējo pieprasījumu un piegādi, tehnoloģisko attīstību, valsts politiku un regulējumus, kā arī darba tirgus dinamiku. Piemēram, 2020. gada pandēmija ietekmēja ražošanas apjomus pasaules mērogā, izraisot pārtraukumus piegādes ķēdēs un pieprasījuma kritumu. Tomēr pēc sākotnējiem kritumiem ražošanas sektors ir spējis atgūties, pateicoties pielāgošanās spējai un valdības atbalstam. Latvijas valdības politika un regulējumi spēlē būtisku lomu ražošanas sektora attīstībā. Pēdējā laikā ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu inovācijas un samazinātu administratīvo slogu. Turklāt valsts atbalsta investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un izpētē, kas ir kritiski svarīgs priekšnosacījums ražošanas nozares ilgtermiņa izaugsmei un konkurētspējai. Nākotnes perspektīvas Latvijas ražošanas nozarē izskatās daudzsološi, ņemot vērā globālās tendences un vietējo politiku. Tomēr ir arī vairāki izaicinājumi, kas jāņem vērā. Starptautiskās tirdzniecības neskaidrības, izejvielu cenu svārstības, darba spēka trūkums un nepieciešamība pēc pastāvīgām investīcijām tehnoloģijās ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt nozares izaugsmi. Noslēgumā, IKP no ražošanas nozares Latvijas kontekstā ir spēcīgs rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās izaugsmes dinamiku un stabilitāti. Kā profesionāla makroekonomiskās datubāzes platforma, eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par šīm tendencēm, palīdzot uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus. Ar mūsu analīzes un ieskatu palīdzību mēs vēlamies veicināt izpratni par ražošanas sektora nozīmi un tā attīstības iespējām Latvijā.