Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Austrija Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtība Austrija ir 470,94 miljardi USD. Iekšzemes kopprodukts (IKP) Austrija samazinājās līdz 470,94 miljardi USD 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 479,3 miljardi USD 1.01.2021.. No 1.01.1960. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Austrija bija 197,16 miljardi USD. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2023. ar 516,03 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1960. ar 6,59 miljardi USD.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ·
Max
IKP | |
---|---|
1.01.1960. | 6,59 miljardi USD |
1.01.1961. | 7,31 miljardi USD |
1.01.1962. | 7,76 miljardi USD |
1.01.1963. | 8,37 miljardi USD |
1.01.1964. | 9,17 miljardi USD |
1.01.1965. | 9,99 miljardi USD |
1.01.1966. | 10,89 miljardi USD |
1.01.1967. | 11,58 miljardi USD |
1.01.1968. | 12,44 miljardi USD |
1.01.1969. | 13,58 miljardi USD |
1.01.1970. | 15,37 miljardi USD |
1.01.1971. | 17,86 miljardi USD |
1.01.1972. | 22,06 miljardi USD |
1.01.1973. | 29,52 miljardi USD |
1.01.1974. | 35,19 miljardi USD |
1.01.1975. | 40,06 miljardi USD |
1.01.1976. | 42,96 miljardi USD |
1.01.1977. | 51,55 miljardi USD |
1.01.1978. | 62,05 miljardi USD |
1.01.1979. | 73,94 miljardi USD |
1.01.1980. | 82,06 miljardi USD |
1.01.1981. | 71,03 miljardi USD |
1.01.1982. | 71,28 miljardi USD |
1.01.1983. | 72,12 miljardi USD |
1.01.1984. | 67,99 miljardi USD |
1.01.1985. | 69,39 miljardi USD |
1.01.1986. | 99,04 miljardi USD |
1.01.1987. | 124,17 miljardi USD |
1.01.1988. | 133,34 miljardi USD |
1.01.1989. | 133,11 miljardi USD |
1.01.1990. | 166,46 miljardi USD |
1.01.1991. | 173,79 miljardi USD |
1.01.1992. | 195,08 miljardi USD |
1.01.1993. | 190,38 miljardi USD |
1.01.1994. | 203,54 miljardi USD |
1.01.1995. | 241,04 miljardi USD |
1.01.1996. | 237,25 miljardi USD |
1.01.1997. | 212,79 miljardi USD |
1.01.1998. | 218,26 miljardi USD |
1.01.1999. | 217,26 miljardi USD |
1.01.2000. | 197,29 miljardi USD |
1.01.2001. | 197,51 miljardi USD |
1.01.2002. | 214,39 miljardi USD |
1.01.2003. | 262,27 miljardi USD |
1.01.2004. | 301,46 miljardi USD |
1.01.2005. | 316,09 miljardi USD |
1.01.2006. | 336,28 miljardi USD |
1.01.2007. | 389,19 miljardi USD |
1.01.2008. | 432,05 miljardi USD |
1.01.2009. | 401,76 miljardi USD |
1.01.2010. | 392,28 miljardi USD |
1.01.2011. | 431,69 miljardi USD |
1.01.2012. | 409,40 miljardi USD |
1.01.2013. | 430,19 miljardi USD |
1.01.2014. | 442,58 miljardi USD |
1.01.2015. | 381,97 miljardi USD |
1.01.2016. | 395,84 miljardi USD |
1.01.2017. | 417,26 miljardi USD |
1.01.2018. | 454,99 miljardi USD |
1.01.2019. | 444,60 miljardi USD |
1.01.2020. | 435,05 miljardi USD |
1.01.2021. | 479,30 miljardi USD |
1.01.2022. | 470,94 miljardi USD |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 470,94 miljardi USD |
1.01.2021. | 479,3 miljardi USD |
1.01.2020. | 435,05 miljardi USD |
1.01.2019. | 444,6 miljardi USD |
1.01.2018. | 454,99 miljardi USD |
1.01.2017. | 417,26 miljardi USD |
1.01.2016. | 395,84 miljardi USD |
1.01.2015. | 381,97 miljardi USD |
1.01.2014. | 442,58 miljardi USD |
1.01.2013. | 430,19 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇹 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 20,71 miljardi EUR | 25,007 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Gada IKP izaugsmes temps | -1,1 % | -1,6 % | Ceturksnis |
🇦🇹 Iekšzemes kopprodukts | 477,249 miljardi EUR | 447,218 miljardi EUR | Gada |
🇦🇹 IKP izaugsme visa gada garumā | -0,7 % | 4,8 % | Gada |
🇦🇹 IKP izaugsmes temps | 0,1 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇦🇹 IKP par pastāvīgām cenām | 92,946 miljardi EUR | 96,082 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 IKP uz vienu iedzīvotāju | 45 851,72 USD | 46 697,86 USD | Gada |
🇦🇹 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 64 643,97 USD | 65 836,89 USD | Gada |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) mēra nacionālos ienākumus un izlaidi konkrētas valsts ekonomikā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir vienāds ar kopējiem izdevumiem par visām galaproduktiem un pakalpojumiem, kas tiek saražoti valstī noteiktā laika periodā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Bruto iekšzemes produkts (IKP) ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto, lai novērtētu valsts ekonomisko veselību un izaugsmi. Tas atspoguļo kopējo tirgus vērtību visām precēm un pakalpojumiem, kas noteiktā laika periodā, parasti vienā gadā, ir saražoti noteiktā teritorijā. Šis rādītājs ir būtisks gan valstu vadītājiem, gan uzņēmējiem un investoriem, jo tas sniedz ieskatu valsts ekonomikas kopējā stāvoklī. Eulerpool rūpējas par to, lai jūs saņemtu precīzu un aktuālu informāciju par IKP, tāpēc piedāvājam detalizētu un profesionālu aprakstu par šo svarīgo makroekonomikas kategoriju. IKP var aprēķināt trīs dažādās metodēs: ražošanas metode, izdevumu metode un ienākumu metode. Ražošanas metode uzsver pievienotās vērtības kopu, ko rada dažādas ekonomikas nozares. Šajā metodē tiek summētas visas ražošanas nozares pievienotās vērtības, kuras tiek ģenerētas noteiktā periodā. Izdevumu metode, savukārt, koncentrējas uz kopējo patēriņu, ieguldījumiem, valdības izdevumiem un neto eksportu. Trešā metode, ienākumu metode, nosaka IKP, summējot visu darba algu, uzņēmumu peļņu un nodokļus, atskaitot subsīdijas. Latvijas ekonomikas izmaiņu novērtēšana, izmantojot IKP pieauguma tempu, palīdz saprast, cik ātri un efektīvi attīstās valsts ekonomika. IKP pieauguma temps faktiski ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, ko izmanto valsts ekonomiskās politikas veidošanā. Piemēram, straujais IKP pieaugums var liecināt par labvēlīgu ekonomiskās politikas izvēli, kas stimulē investīcijas un darba vietu izveidi, savukārt ikp pieauguma tempa samazināšanās var norādīt uz potenciālām problēmām, kas jārisina valdībai. Eulerpool piedāvā plašu datu klāstu par Latvijas IKP. Mūsu platforma nodrošina detalizētus datus par IKP struktūru, tostarp analīzi par dažādu nozares ieguldījumu ekonomikā, patēriņa paradumiem un eksporta un importa dinamiku. Tas ļauj lietotājiem izprast, no kā sastāv Latvijas IKP un kādi faktori visvairāk ietekmē valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas IKP sadalījums pēc nozarēm ļauj precīzāk saprast, kuras nozares piedalās valsts ekonomiskās izaugsmes procesā visvairāk. Galvenās nozares, kas būtiski veicina Latvijas IKP, ir rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība un lauksaimniecība. Piemēram, rūpniecība Latvijā tradicionāli ir bijusi spēcīga nozare, kas praktiski nodrošina ievērojamu daļu no valsts eksporta ienākumiem. Tajā pašā laikā pakalpojumu sektors, tostarp IT un finanšu pakalpojumi, pēdējos gados ir strauji audzis. Šāda detalizēta IKP sadalījuma analīze ir būtiska, lai izprastu ekonomikas daudzveidīgumu un identificētu jaunus izaugsmes potenciālus. IKP analīze palīdz arī izvērsties globālajos tirgos. Latvijas pozīcija starptautiskā mērogā ir kritiski svarīga, lai saprastu valsts starptautisko konkurētspēju. Piemēram, augsts IKP uz vienu iedzīvotāju var būtiski ietekmēt ārvalstu investoru lēmumus, kā arī veicināt tirdzniecības apjomu pieaugumu. Tāpēc mūsu platforma Eulerpool nodrošina arī starptautisku IKP salīdzinājumus, lai palīdzētu lietotājiem izprast Latvijas globālo stāvokli ekonomikas jomā. IKP ir arī cieši saistīts ar labklājības līmeni un dzīves kvalitāti valstī. Lai arī IKP neuzrāda tiešu attiecību ar iedzīvotāju ienākumiem, tas tomēr ir būtisks rādītājs, kas parāda ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Augsts IKP līmenis ir saistīts ar zemu bezdarba līmeni, augstu darba algu un uzlabotu dzīves kvalitāti. No otras puses, zems IKP pieauguma temps var liecināt par ekonomikas stagnāciju. Eulerpool piedāvā arī analītiskos rīkus, kas palīdz izprast šo saistību un analizēt, kā IKP ietekmē citi makroekonomiskie rādītāji, piemēram, inflācija, bezdarbs un ārējais parāds. Baltijas valstu kontekstā IKP ir arī rādītājs, kas palīdz izanalizēt reģionālo ekonomisko integrāciju un sadarbību. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikās ir spēcīgas saites un līdzīgas attīstības tendences, tāpēc IKP salīdzinājumi reģionālā līmenī ir būtiski. Šāda analīze ir svarīga ne tikai ekonomikas politikas veidotājiem, bet arī uzņēmējiem, kuri darbojas Baltijas tirgū, lai sapratu konkurences apstākļus un iespējamos izaugsmes virzienus. Noslēgumā, Eulerpool mērķis ir sniegt jums visaptverošu IKP analīzi, kas ne tikai atspoguļo Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, bet arī palīdz jums pieņemt pamatotus lēmumus ekonomiskās politikas un investīciju jomā. Mūsu platforma ir izstrādāta tā, lai būtu lietotājam draudzīga un sniegtu precīzu un visaptverošu informāciju. Tādējādi mēs palīdzam jums sekot līdzi Latvijas ekonomikas attīstībai un izprast globālās ekonomikas tendences. Svarīgi atcerēties, ka IKP ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas palīdz novērtēt valsts ekonomisko stāvokli, tomēr tas ir būtisks instruments, kas nodrošina vērtīgu ieskatu par ekonomikas struktūru un izaugsmes potenciālu. Eulerpool ir jūsu uzticamais partneris makroekonomisko datu analīzē, un mēs esam šeit, lai palīdzētu jums izprast un izmantot šos datus jūsu labā.