Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Austrija Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Austrija ir 47,1 milj. EUR. Tirdzniecības bilance Austrija samazinājās līdz 47,1 milj. EUR 1.10.2024., pēc tam kad tā bija 245,1 milj. EUR 1.09.2024.. No 1.01.1953. līdz 1.12.2024., vidējais IKP Austrija bija -310,53 milj. EUR. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.11.2023. ar 1,94 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2022. ar -2,68 miljardi EUR.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.06.1953. | 1,00 milj. EUR |
1.07.1953. | 13,00 milj. EUR |
1.08.1953. | 11,00 milj. EUR |
1.09.1953. | 19,00 milj. EUR |
1.10.1953. | 12,00 milj. EUR |
1.02.1954. | 8,00 milj. EUR |
1.03.1954. | 2,00 milj. EUR |
1.04.1954. | 10,00 milj. EUR |
1.07.1954. | 3,00 milj. EUR |
1.09.1956. | 1,00 milj. EUR |
1.05.2002. | 144,00 milj. EUR |
1.06.2002. | 302,00 milj. EUR |
1.07.2002. | 68,00 milj. EUR |
1.10.2002. | 342,00 milj. EUR |
1.11.2002. | 187,00 milj. EUR |
1.07.2003. | 80,00 milj. EUR |
1.10.2003. | 226,00 milj. EUR |
1.02.2004. | 37,00 milj. EUR |
1.05.2004. | 288,00 milj. EUR |
1.06.2004. | 87,00 milj. EUR |
1.07.2004. | 6,00 milj. EUR |
1.06.2005. | 186,00 milj. EUR |
1.07.2005. | 94,00 milj. EUR |
1.10.2005. | 30,00 milj. EUR |
1.03.2006. | 374,00 milj. EUR |
1.06.2006. | 31,00 milj. EUR |
1.10.2006. | 193,00 milj. EUR |
1.11.2006. | 239,00 milj. EUR |
1.12.2006. | 74,00 milj. EUR |
1.01.2007. | 2,00 milj. EUR |
1.02.2007. | 8,00 milj. EUR |
1.03.2007. | 106,00 milj. EUR |
1.04.2007. | 241,00 milj. EUR |
1.05.2007. | 234,00 milj. EUR |
1.06.2007. | 285,00 milj. EUR |
1.07.2007. | 55,00 milj. EUR |
1.10.2007. | 343,00 milj. EUR |
1.11.2007. | 247,00 milj. EUR |
1.01.2008. | 241,00 milj. EUR |
1.02.2008. | 66,00 milj. EUR |
1.04.2008. | 137,00 milj. EUR |
1.09.2008. | 43,00 milj. EUR |
1.07.2010. | 88,00 milj. EUR |
1.03.2014. | 52,00 milj. EUR |
1.09.2014. | 7,00 milj. EUR |
1.11.2014. | 581,00 milj. EUR |
1.03.2015. | 64,00 milj. EUR |
1.04.2015. | 66,00 milj. EUR |
1.05.2015. | 31,00 milj. EUR |
1.06.2015. | 304,00 milj. EUR |
1.11.2015. | 180,00 milj. EUR |
1.04.2016. | 126,00 milj. EUR |
1.06.2016. | 32,00 milj. EUR |
1.10.2019. | 399,00 milj. EUR |
1.03.2020. | 70,00 milj. EUR |
1.07.2020. | 451,00 milj. EUR |
1.09.2020. | 100,00 milj. EUR |
1.03.2023. | 419,00 milj. EUR |
1.10.2023. | 822,00 milj. EUR |
1.11.2023. | 1,94 miljardi EUR |
1.12.2023. | 365,00 milj. EUR |
1.01.2024. | 807,70 milj. EUR |
1.02.2024. | 1,10 miljardi EUR |
1.03.2024. | 389,60 milj. EUR |
1.04.2024. | 125,75 milj. EUR |
1.06.2024. | 596,70 milj. EUR |
1.07.2024. | 679,70 milj. EUR |
1.09.2024. | 245,10 milj. EUR |
1.10.2024. | 47,10 milj. EUR |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.10.2024. | 47,1 milj. EUR |
1.09.2024. | 245,1 milj. EUR |
1.07.2024. | 679,7 milj. EUR |
1.06.2024. | 596,7 milj. EUR |
1.04.2024. | 125,75 milj. EUR |
1.03.2024. | 389,6 milj. EUR |
1.02.2024. | 1,096 miljardi EUR |
1.01.2024. | 807,7 milj. EUR |
1.12.2023. | 365 milj. EUR |
1.11.2023. | 1,936 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇹 Ārvalstu parāds | 678,198 miljardi EUR | 664,366 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Ārvalstu parāds pret IKP | 161 % of GDP | 157 % of GDP | Ceturksnis |
🇦🇹 Ārvalstu tiešās investīcijas | 449 milj. EUR | -753 milj. EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Dabasgāzes importi | 0 Terajoule | 25 953,429 Terajoule | Mēneša |
🇦🇹 Eksporti | 13,411 miljardi EUR | 16,156 miljardi EUR | Mēneša |
🇦🇹 Ieroču pārdošana | 10 milj. SIPRI TIV | 3 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇦🇹 Importi | 14,236 miljardi EUR | 16,578 miljardi EUR | Mēneša |
🇦🇹 Kapitāla plūsmas | -2,576 miljardi EUR | 251 milj. EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Pārskaitījumi | 68 milj. EUR | 90 milj. EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Teikušā bilance pret IKP | 2,6 % of GDP | 1,3 % of GDP | Gada |
🇦🇹 Tekošā konta bilance | 2,25 miljardi EUR | 1,288 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇦🇹 Terorisma indekss | 0,582 Points | 0,953 Points | Gada |
🇦🇹 Tūristu ierašanās | 4,12 milj. | 2,958 milj. | Mēneša |
🇦🇹 Zelta rezerves | 279,99 Tonnes | 279,99 Tonnes | Ceturksnis |
Austrijas ekonomika ir atkarīga no ārējās tirdzniecības un cieši saistīta ar citu ES valstu, īpaši Vācijas, ekonomikām. Galvenās eksporta preces Austrijā ir automobiļi un to komponenti, iekārtas un papīra izstrādājumi. Austrija galvenokārt importē mehānismu un aprīkojumu, mehāniskos transportlīdzekļus, ķīmiskās vielas, metāla preces, naftu un naftas produktus, kā arī pārtikas produktus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.