Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Azerbaidžāna Pamata inflācijas līmenis
Akciju cena
Pašreizējā Pamata inflācijas līmenis Azerbaidžāna ir 0,5 %. Pamata inflācijas līmenis Azerbaidžāna samazinājās līdz 0,5 % 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 1 % 1.03.2024.. No 1.01.2007. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Azerbaidžāna bija 6,24 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.06.2008. ar 26,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.07.2009. ar -2,00 %.
Pamata inflācijas līmenis ·
Max
Pamatinflācijas likme | |
---|---|
1.01.2007. | 9,40 % |
1.02.2007. | 8,90 % |
1.03.2007. | 8,90 % |
1.04.2007. | 8,50 % |
1.05.2007. | 8,20 % |
1.06.2007. | 8,40 % |
1.07.2007. | 9,10 % |
1.08.2007. | 9,90 % |
1.09.2007. | 10,40 % |
1.10.2007. | 11,50 % |
1.11.2007. | 14,40 % |
1.12.2007. | 15,20 % |
1.01.2008. | 15,70 % |
1.02.2008. | 16,80 % |
1.03.2008. | 19,90 % |
1.04.2008. | 23,60 % |
1.05.2008. | 26,50 % |
1.06.2008. | 26,90 % |
1.07.2008. | 26,30 % |
1.08.2008. | 25,10 % |
1.09.2008. | 24,70 % |
1.10.2008. | 23,50 % |
1.11.2008. | 19,80 % |
1.12.2008. | 16,70 % |
1.01.2009. | 13,50 % |
1.02.2009. | 10,50 % |
1.03.2009. | 6,30 % |
1.04.2009. | 2,50 % |
1.01.2010. | 0,40 % |
1.02.2010. | 1,60 % |
1.03.2010. | 2,70 % |
1.04.2010. | 2,80 % |
1.05.2010. | 3,40 % |
1.06.2010. | 3,50 % |
1.07.2010. | 3,60 % |
1.08.2010. | 4,10 % |
1.09.2010. | 4,40 % |
1.10.2010. | 4,40 % |
1.11.2010. | 5,40 % |
1.12.2010. | 6,00 % |
1.01.2011. | 6,00 % |
1.02.2011. | 6,30 % |
1.03.2011. | 6,20 % |
1.04.2011. | 6,00 % |
1.05.2011. | 6,00 % |
1.06.2011. | 5,80 % |
1.07.2011. | 5,80 % |
1.08.2011. | 5,70 % |
1.09.2011. | 5,30 % |
1.10.2011. | 4,90 % |
1.11.2011. | 3,90 % |
1.12.2011. | 3,20 % |
1.01.2012. | 2,80 % |
1.02.2012. | 2,20 % |
1.03.2012. | 2,20 % |
1.04.2012. | 2,30 % |
1.05.2012. | 2,10 % |
1.06.2012. | 2,10 % |
1.07.2012. | 1,90 % |
1.08.2012. | 1,10 % |
1.09.2012. | 0,70 % |
1.10.2012. | 0,60 % |
1.11.2012. | 0,40 % |
1.12.2012. | 0,30 % |
1.01.2013. | 0,40 % |
1.02.2013. | 0,50 % |
1.03.2013. | 0,40 % |
1.04.2013. | 0,40 % |
1.05.2013. | 0,60 % |
1.06.2013. | 0,60 % |
1.07.2013. | 0,70 % |
1.08.2013. | 0,90 % |
1.09.2013. | 0,90 % |
1.10.2013. | 0,90 % |
1.11.2013. | 1,10 % |
1.12.2013. | 1,40 % |
1.01.2014. | 1,40 % |
1.02.2014. | 1,50 % |
1.03.2014. | 1,70 % |
1.04.2014. | 2,00 % |
1.05.2014. | 2,00 % |
1.06.2014. | 2,10 % |
1.07.2014. | 1,90 % |
1.08.2014. | 1,80 % |
1.09.2014. | 1,70 % |
1.10.2014. | 1,40 % |
1.11.2014. | 1,00 % |
1.12.2014. | 0,60 % |
1.01.2015. | 0,60 % |
1.02.2015. | 4,40 % |
1.03.2015. | 4,70 % |
1.04.2015. | 4,30 % |
1.05.2015. | 4,40 % |
1.06.2015. | 4,40 % |
1.07.2015. | 4,50 % |
1.08.2015. | 4,70 % |
1.09.2015. | 4,90 % |
1.10.2015. | 5,00 % |
1.11.2015. | 5,10 % |
1.12.2015. | 8,80 % |
1.01.2016. | 14,80 % |
1.02.2016. | 11,00 % |
1.03.2016. | 11,00 % |
1.04.2016. | 11,70 % |
1.05.2016. | 11,90 % |
1.06.2016. | 12,20 % |
1.07.2016. | 12,30 % |
1.08.2016. | 13,10 % |
1.09.2016. | 14,40 % |
1.10.2016. | 15,30 % |
1.11.2016. | 16,80 % |
1.12.2016. | 15,20 % |
1.01.2017. | 11,40 % |
1.02.2017. | 12,70 % |
1.03.2017. | 13,70 % |
1.04.2017. | 13,60 % |
1.05.2017. | 14,10 % |
1.06.2017. | 13,60 % |
1.07.2017. | 13,80 % |
1.08.2017. | 13,10 % |
1.09.2017. | 11,80 % |
1.10.2017. | 11,10 % |
1.11.2017. | 9,70 % |
1.12.2017. | 7,30 % |
1.01.2018. | 4,70 % |
1.02.2018. | 3,00 % |
1.03.2018. | 1,50 % |
1.04.2018. | 1,10 % |
1.05.2018. | 0,90 % |
1.06.2018. | 1,20 % |
1.07.2018. | 1,00 % |
1.08.2018. | 1,80 % |
1.09.2018. | 1,60 % |
1.10.2018. | 1,60 % |
1.11.2018. | 1,80 % |
1.12.2018. | 1,90 % |
1.01.2019. | 2,20 % |
1.02.2019. | 2,70 % |
1.03.2019. | 3,00 % |
1.04.2019. | 3,20 % |
1.05.2019. | 2,70 % |
1.06.2019. | 2,80 % |
1.07.2019. | 2,70 % |
1.08.2019. | 1,90 % |
1.09.2019. | 1,90 % |
1.10.2019. | 1,70 % |
1.11.2019. | 1,60 % |
1.12.2019. | 1,70 % |
1.01.2020. | 2,20 % |
1.02.2020. | 2,20 % |
1.03.2020. | 2,20 % |
1.04.2020. | 2,20 % |
1.05.2020. | 2,10 % |
1.06.2020. | 2,10 % |
1.07.2020. | 2,10 % |
1.08.2020. | 2,00 % |
1.09.2020. | 1,90 % |
1.10.2020. | 1,80 % |
1.11.2020. | 1,80 % |
1.12.2020. | 1,90 % |
1.01.2021. | 1,90 % |
1.02.2021. | 2,20 % |
1.03.2021. | 2,50 % |
1.04.2021. | 2,80 % |
1.05.2021. | 3,40 % |
1.06.2021. | 3,50 % |
1.07.2021. | 3,70 % |
1.08.2021. | 4,00 % |
1.09.2021. | 5,30 % |
1.10.2021. | 6,20 % |
1.11.2021. | 7,10 % |
1.12.2021. | 8,10 % |
1.01.2022. | 9,10 % |
1.02.2022. | 9,20 % |
1.03.2022. | 9,50 % |
1.04.2022. | 9,80 % |
1.05.2022. | 10,00 % |
1.06.2022. | 10,70 % |
1.07.2022. | 11,20 % |
1.08.2022. | 12,10 % |
1.09.2022. | 14,20 % |
1.10.2022. | 14,90 % |
1.11.2022. | 14,70 % |
1.12.2022. | 14,00 % |
1.01.2023. | 13,00 % |
1.02.2023. | 13,30 % |
1.03.2023. | 12,90 % |
1.04.2023. | 12,50 % |
1.05.2023. | 12,00 % |
1.06.2023. | 11,10 % |
1.07.2023. | 10,00 % |
1.08.2023. | 8,80 % |
1.09.2023. | 5,20 % |
1.10.2023. | 3,80 % |
1.11.2023. | 2,90 % |
1.12.2023. | 2,30 % |
1.01.2024. | 2,00 % |
1.02.2024. | 1,40 % |
1.03.2024. | 1,00 % |
1.04.2024. | 0,50 % |
Pamata inflācijas līmenis Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 0,5 % |
1.03.2024. | 1 % |
1.02.2024. | 1,4 % |
1.01.2024. | 2 % |
1.12.2023. | 2,3 % |
1.11.2023. | 2,9 % |
1.10.2023. | 3,8 % |
1.09.2023. | 5,2 % |
1.08.2023. | 8,8 % |
1.07.2023. | 10 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pamata inflācijas līmenis
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇿 IKP deflators | 96,8 points | 96 points | Mēneša |
🇦🇿 Inflācijas līmenis | 0,7 % | 1 % | Mēneša |
🇦🇿 Inflācijas līmenis Mēnesī | -0,1 % | -0,1 % | Mēneša |
🇦🇿 Pārtikas cenu inflācija | -1,1 % | -0,7 % | Mēneša |
🇦🇿 Patēriņa cenu indekss (CPI) | 215,6 points | 215,8 points | Mēneša |
🇦🇿 Ražotāju cenas | 89 points | 184,3 points | Gada |
🇦🇿 Ražotāju cenu inflācija Mēnesī | 6,4 % | 8,5 % | Mēneša |
🇦🇿 Ražotāju cenu izmaiņa. | 2,4 % | 0,7 % | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Pamata inflācijas līmenis
Core inflācijas līmenis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem makroekonomikā, kas tiek izmantots, lai novērtētu cenu līmeņa izmaiņas noteiktā laika posmā, neņemot vērā ārkārtējās cenas svārstības. Šajā aprakstā mēs padziļināti aplūkosim, kas ir core inflācijas līmenis, kā tas tiek aprēķināts, kādēļ tas ir nozīmīgs un kādam nolūkam to izmanto ekonomisti un politikas veidotāji Latvijā un visā pasaulē. Šis apraksts sniegs padziļinātu ieskatu par core inflācijas līmeņa būtību un tā lomu makroekonomikas analīzē. Core inflācijas līmeni definē kā inflācijas rādītāju, kurš neņem vērā cenas svārstības preču un pakalpojumu grupās, kas ir pazīstamas ar savu augsto cenu mainīgumu. Bieži vien tās ietver pārtiku un enerģiju, jo to cenas ir pakļautas sezonalitātei, globālās preču tirgus pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām, kā arī citiem ārējiem faktoriem. Tādēļ core inflācija tiek uzskatīta par precīzāku rādītāju, kas atspoguļo ilgtermiņa cenu izmaiņas ekonomikā, sniedzot stabilākus datus, kas ir vieglāk salīdzināmi no gada uz gadu. Aprēķinot core inflāciju, statistiķi dažādu valstu statistikas birojos izmanto dažādas metodikas. Viena no izplatītākajām metodēm ir patēriņa cenu indeksa (PCI) komponenšu analīze, izslēdzot cenu izmaiņas pārtikas un enerģijas grupās. Tas ļauj iegūt core inflācijas rādītāju, kas atspoguļo vairāk ilgtermiņa un fundamentālas cenu izmaiņas. Latvijā šo aprēķinu veic Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Core inflācijas līmenis ir ārkārtīgi būtisks, lai saprastu ekonomiskos procesus un pieņemtu gudrus lēmumus. Pirmkārt, tas palīdz monetārās politikas veidotājiem, kā Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka, pieņemt informētus lēmumus par procentu likmju izmaiņām. Tādi rādītāji kā baltijas valstu core inflācijas līmenis palīdz centrbanka programmēšanā, savlaicīgi pielāgojoties ekonomikas apstākļiem. Pieaugot core inflācijai, centrālās bankas parasti reaģē, paaugstinot procentu likmes, lai samazinātu naudas pieejamību un līdz ar to mazinātu inflacionālo spiedienu. Savukārt, ja core inflācija ir zema vai samazinās, centrālās bankas var samazināt procentu likmes, lai stimulētu ekonomiku. Core inflācijas līmenis ir arī svarīgs, lai analizētu tautsaimniecības veselību. Augsts core inflācijas līmenis var norādīt uz iekšējā pieprasījuma pieaugumu, kas varētu būt ilgtspējīgas izaugsmes rādītājs. Tomēr, ja inflācija pieaug pārāk strauji, tas var radīt bažas par ekonomikas pārkaršanu. No otras puses, zems core inflācijas līmenis var liecināt par ekonomikas stagnāciju, zemu pieprasījumu vai pat deflācijas risku, kurā sāk samazināties cenu līmenis. Deflācija varētu būt bīstama, jo zemākās cenas var kavēt patēriņu un investīcijas, piespiežot uzņēmumus samazināt ražošanu un darbavietas. Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs, core inflācijas un kopējās inflācijas rādītāji ir svarīgi politikas veidošanas instrumenti gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Eiropas Centrālās bankas mērķis ir uzturēt inflāciju nedaudz zem, bet tuvu 2% līmenim vidējā termiņā, kas tiek uzskatīts par optimālu cenu stabilitātes nodrošināšanai. Latvia's pienesums euro zonas inflācijas dinamikā ir būtisks, lai izprastu reģionālās ekonomikas tendences un savlaicīgi rīkoties. Uzņēmumi un investori arī rūpīgi seko core inflācijas līmenim, lai pielāgotu savas stratēģijas. Piemēram, augsta inflācija varētu nozīmēt augstākas izejmateriālu un darbaspēka izmaksas, kas spiež uzņēmumiem pārskatīt cenu politiku un izmaksu samazināšanas stratēģijas. Investori var izmantot inflācijas datus, lai novērtētu investīciju riskus un pieņemtu lēmumus par portfeļiem dažādos ekonomikas ciklos. Būtiskākā core inflācijas rādītāju priekšrocība ir tā spēja sniegt precīzāku ilustrāciju par ilgtermiņa inflācijas tendencēm, noņemot īslaicīgo svārstību “troksni”. Tāpēc tas ir piemērots līdzeklis gan ekonomiskajā analīzē, gan politikas veidošanā. Tiesa, to lieto kopā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, bezdarba līmeni, IKP pieaugumu un patēriņa cenu indeksu, lai veidotu pilnīgu priekšstatu par ekonomikas stāvokli. Vairāk par core inflācijas rādītājiem, ekonomikas analīzi un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem Jūs varat uzzināt mūsu tīmekļa vietnē eulerpool, kas ir profesionāla vietne makroekonomisko datu atspoguļošanai un analīzei. Profesionāla analīze un aktuālie dati ir izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanai gan uzņēmumos, gan valsts pārvaldē, un mēs esam gatavi Jums sniegt nepieciešamo atbalstu un informāciju šajā jomā.