Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Argentīna Ekonomiskās aktivitātes indekss
Akciju cena
Pašreizējā Ekonomiskās aktivitātes indekss vērtība Argentīna ir 1,2 %. Ekonomiskās aktivitātes indekss Argentīna pieauga līdz 1,2 % 1.10.2023., pēc tam, kad tā bija 0,2 % 1.08.2023.. No 1.01.2005. līdz 1.08.2024. vidējais IKP Argentīna bija 2,09 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.04.2021. ar 29,50 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar -25,30 %.
Ekonomiskās aktivitātes indekss ·
Max
Ekonomiskās aktivitātes indekss | |
---|---|
1.01.2005. | 6,30 % |
1.02.2005. | 6,60 % |
1.03.2005. | 8,60 % |
1.04.2005. | 13,60 % |
1.05.2005. | 15,30 % |
1.06.2005. | 10,30 % |
1.07.2005. | 6,40 % |
1.08.2005. | 7,60 % |
1.09.2005. | 6,90 % |
1.10.2005. | 6,80 % |
1.11.2005. | 7,90 % |
1.12.2005. | 8,70 % |
1.01.2006. | 8,20 % |
1.02.2006. | 8,30 % |
1.03.2006. | 7,20 % |
1.04.2006. | 4,80 % |
1.05.2006. | 5,30 % |
1.06.2006. | 6,70 % |
1.07.2006. | 8,80 % |
1.08.2006. | 9,90 % |
1.09.2006. | 9,40 % |
1.10.2006. | 11,50 % |
1.11.2006. | 9,40 % |
1.12.2006. | 8,20 % |
1.01.2007. | 7,70 % |
1.02.2007. | 8,30 % |
1.03.2007. | 9,00 % |
1.04.2007. | 9,30 % |
1.05.2007. | 10,70 % |
1.06.2007. | 9,50 % |
1.07.2007. | 8,80 % |
1.08.2007. | 8,80 % |
1.09.2007. | 7,60 % |
1.10.2007. | 10,20 % |
1.11.2007. | 9,80 % |
1.12.2007. | 7,80 % |
1.01.2008. | 10,00 % |
1.02.2008. | 8,90 % |
1.03.2008. | 2,40 % |
1.04.2008. | 8,90 % |
1.05.2008. | 4,40 % |
1.06.2008. | 3,20 % |
1.07.2008. | 7,30 % |
1.08.2008. | 3,70 % |
1.09.2008. | 7,00 % |
1.10.2008. | 1,50 % |
1.11.2009. | 1,20 % |
1.12.2009. | 2,30 % |
1.01.2010. | 4,10 % |
1.02.2010. | 4,30 % |
1.03.2010. | 8,50 % |
1.04.2010. | 13,90 % |
1.05.2010. | 18,80 % |
1.06.2010. | 15,90 % |
1.07.2010. | 9,50 % |
1.08.2010. | 10,70 % |
1.09.2010. | 8,30 % |
1.10.2010. | 6,30 % |
1.11.2010. | 9,80 % |
1.12.2010. | 9,70 % |
1.01.2011. | 9,50 % |
1.02.2011. | 8,10 % |
1.03.2011. | 7,40 % |
1.04.2011. | 3,60 % |
1.05.2011. | 5,10 % |
1.06.2011. | 4,60 % |
1.07.2011. | 4,90 % |
1.08.2011. | 6,70 % |
1.09.2011. | 7,70 % |
1.10.2011. | 7,30 % |
1.11.2011. | 4,80 % |
1.12.2011. | 3,50 % |
1.01.2012. | 2,30 % |
1.02.2012. | 2,20 % |
1.03.2012. | 0,30 % |
1.07.2012. | 0,30 % |
1.10.2012. | 1,50 % |
1.12.2012. | 0,20 % |
1.01.2013. | 0,20 % |
1.02.2013. | 0,30 % |
1.03.2013. | 1,30 % |
1.04.2013. | 7,20 % |
1.05.2013. | 6,70 % |
1.06.2013. | 4,90 % |
1.07.2013. | 2,60 % |
1.08.2013. | 1,90 % |
1.09.2013. | 3,20 % |
1.10.2013. | 1,00 % |
1.01.2014. | 1,10 % |
1.02.2015. | 0,10 % |
1.03.2015. | 3,40 % |
1.04.2015. | 3,40 % |
1.05.2015. | 2,90 % |
1.06.2015. | 5,90 % |
1.07.2015. | 4,40 % |
1.08.2015. | 4,50 % |
1.09.2015. | 2,90 % |
1.10.2015. | 2,60 % |
1.11.2015. | 3,80 % |
1.12.2015. | 1,10 % |
1.01.2016. | 0,60 % |
1.02.2016. | 1,20 % |
1.03.2016. | 0,50 % |
1.12.2016. | 0,50 % |
1.01.2017. | 1,50 % |
1.03.2017. | 1,30 % |
1.05.2017. | 2,40 % |
1.06.2017. | 5,20 % |
1.07.2017. | 4,20 % |
1.08.2017. | 4,00 % |
1.09.2017. | 3,30 % |
1.10.2017. | 6,00 % |
1.11.2017. | 5,10 % |
1.12.2017. | 2,50 % |
1.01.2018. | 4,30 % |
1.02.2018. | 4,90 % |
1.03.2018. | 2,30 % |
1.05.2019. | 2,30 % |
1.07.2019. | 0,60 % |
1.03.2021. | 13,30 % |
1.04.2021. | 29,50 % |
1.05.2021. | 14,40 % |
1.06.2021. | 12,50 % |
1.07.2021. | 11,90 % |
1.08.2021. | 12,80 % |
1.09.2021. | 11,20 % |
1.10.2021. | 6,90 % |
1.11.2021. | 9,50 % |
1.12.2021. | 10,70 % |
1.01.2022. | 4,90 % |
1.02.2022. | 8,20 % |
1.03.2022. | 4,50 % |
1.04.2022. | 5,70 % |
1.05.2022. | 7,80 % |
1.06.2022. | 6,90 % |
1.07.2022. | 6,10 % |
1.08.2022. | 6,40 % |
1.09.2022. | 4,70 % |
1.10.2022. | 4,20 % |
1.11.2022. | 2,20 % |
1.01.2023. | 2,90 % |
1.02.2023. | 0,10 % |
1.03.2023. | 1,20 % |
1.08.2023. | 0,20 % |
1.10.2023. | 1,20 % |
Ekonomiskās aktivitātes indekss Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.10.2023. | 1,2 % |
1.08.2023. | 0,2 % |
1.03.2023. | 1,2 % |
1.02.2023. | 0,1 % |
1.01.2023. | 2,9 % |
1.11.2022. | 2,2 % |
1.10.2022. | 4,2 % |
1.09.2022. | 4,7 % |
1.08.2022. | 6,4 % |
1.07.2022. | 6,1 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ekonomiskās aktivitātes indekss
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇷 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 109,316 miljardi ARS | 139,18 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Būvniecības nozares IKP | 18,544 miljardi ARS | 21,526 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Gada IKP izaugsmes temps | -5,1 % | -1,2 % | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP | 640,59 miljardi USD | 631,13 miljardi USD | Gada |
🇦🇷 IKP izaugsme visa gada garumā | -1,55 % | 4,96 % | Gada |
🇦🇷 IKP izaugsmes temps | -2,57 % | -2,49 % | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no ieguves nozares | 27,549 miljardi ARS | 26,608 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no pakalpojumiem | 81,255 miljardi ARS | 78,352 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no valsts pārvaldes | 35,833 miljardi ARS | 36,119 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP par pastāvīgām cenām | 669,101 miljardi ARS | 696,292 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju | 12 625,47 USD | 12 940,74 USD | Gada |
🇦🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 26 466,55 USD | 27 127,44 USD | Gada |
🇦🇷 Lauksaimniecības IKP | 83,227 miljardi ARS | 39,512 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | -1,7 % | -8,3 % | Mēneša |
🇦🇷 Ražošanas IKP | 101,771 miljardi ARS | 96,337 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Transportsfēras IKP | 56,47 miljardi ARS | 52,622 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 13,488 miljardi ARS | 12,211 miljardi ARS | Ceturksnis |
Argentīnā ikmēneša Ekonomiskās aktivitātes novērtētājs (EMAE) ir provizorisks rādītājs par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību. Tā aprēķins ir balstīts uz katras ekonomiskās darbības pievienotās vērtības apkopojumu pie pamatcenām, pievienojot nodokļus un atņemot subsīdijas produktiem, izmantojot valsts kontu svarus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Ekonomiskās aktivitātes indekss
Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules ekonomikās, ekonomiskās attīstības uzraudzība un analīze ir vitāli svarīga, lai saprastu ekonomiskās politikas ietekmi uz valsts labklājību un ilgtspējīgu izaugsmi. Viena no būtiskākajām metodēm, kā sekot līdzi tautsaimniecības attīstībai, ir Ekonomiskās Aktivtātes Indekss (EAI). EAI ir svarīgs rādītājs, kas piedāvā detalizētu priekšstatu par ekonomisko aktivitāti dažādos valsts reģionos un nozarēs. Šajā rakstā mēs dziļāk izpētīsim EAI nozīmi, tā sastāvelementus un praktisko pielietojumu Latvijā. Ekonomiskās Aktivtātes Indekss ir komplekss rādītājs, kas apvieno vairākus ekonomiskos parametrus, lai sniegtu kopainu par valsts ekonomisko stāvokli un tendencēm. Šim indeksam ir būtiska loma makroekonomiskajā analīzē, jo tas ļauj ekonomistiem, īpaši valdības iestādēm un uzņēmumiem, izprast, kā dažādi ekonomiskie faktori ietekmē valsts ekonomiku kopumā. Galvenie Ekonomiskās Aktivtātes Indeksa komponenti ietver ražošanas apjomu, pakalpojumu sektora aktivitāti, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības apjomus, ārējo tirdzniecību, investīcijas un patēriņa tendences. Šo komponenšu savstarpējā korelācija sniedz labu priekšstatu par ekonomiskajiem procesiem valstī. Latvijas tautsaimniecība, kas raksturojas ar dinamiskām izmaiņām un augstu atkarību no ārējiem faktoriem, īpaši Eiropas Savienības ekonomiskajām svārstībām, viegli atrod savu atspoguļojumu Ekonomiskās Aktivtātes Indeksā. Šis indekss ļauj analītiķiem precīzi novērtēt Latvijas ekonomikas vidi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Ražošanas apjomi ir viena no galvenajām EAI sastāvdaļām, jo šis sektors būtiski ietekmē Latvijas IKP un nodarbinātības līmeni. Latvijas rūpniecība, kurā dominē kokapstrāde, pārtikas ražošana un metālizstrādājumu ražošana, ir regulāri jākontrolē, lai atspoguļotu pašreizējo ekonomisko stāvokli. Palielinoties ražošanas apjomiem, indekss norāda uz ekonomikas izaugsmi, bet, samazinoties – uz ekonomikas lejupslīdi. Pakalpojumu sektors arī spēlē nozīmīgu lomu LATVIA EAI izveidē. Ņemot vērā to, ka Latvija pēdējos gados ir ievērojami attīstījusi savu IT sektoru, Latvijas ekonomika arvien vairāk pārorientējas uz pakalpojumu sniegšanu, kas ir mazāk atkarīga no fiziskiem resursiem, bet vairāk saistīta ar inovācijām un intelektuālo darbaspēku. Tas ļauj indeksam atspoguļot ne tikai tradicionālās ražošanas, bet arī modernos pakalpojumu sektorus. Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības apjojums ir būtisks patēriņa rādītājs, kas norāda uz iedzīvotāju pirktspēju un patēriņa tendencēm. Latvijā šie rādītāji bieži korelē ar sezonālu svārstību un svētku periodu ietekmēm, kas ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus. Šo rādītāju analīze palīdz saprast patēriņa ciklus un prognozēt nākotnes ekonomiskās tendences. Ārējā tirdzniecība ir svarīgs faktors Latvijas ekonomikai, īpaši ņemot vērā valsts mazo tirgu un atkarību no eksporta. Eksporta un importa apjomi, kā arī to izmaiņas atspoguļojas Ekonomiskās Aktivtātes Indeksā, ļaujot izdarīt secinājumus par ārējās tirdzniecības bilances ietekmi uz valsts ekonomiku. Latvija, kas aktīvi tirgo ar ES valstīm un citām pasaules ekonomikām, saskaras ar dažādiem tirdzniecības izaicinājumiem, kas indeksā atstāj sava veida pēdas. Investīcijas ir būtisks ilgtermiņa izaugsmes faktors, kas ietekmē gan infrastruktūras attīstību, gan inovāciju jaudas pieaugumu. Latvijas valdība aktīvi veicina investīcijas ar dažādu programmu palīdzību, lai uzlabotu konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Investīciju apjoms un to izvietojums dažādos sektoros atspoguļojas indeksa dinamikā. Patēriņa tendences, tostarp mājsaimniecību izdevumi, ir tieši saistītas ar ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Latvijas patērētāju uzvedība bieži ir saistīta ar vispārējām ekonomiskām svārstībām, piemēram, inflāciju un ienākumu izmaiņām. Patēriņa paradumu analīze palīdz izprast tirgus reakciju uz dažādiem makroekonomiskiem notikumiem. Ekonomiskās Aktivtātes Indeksa praktiskā nozīme Latvijā ir plaša un daudzveidīga. Pirmkārt, tas ir būtisks rādītājs politikas veidotājiem, kuri izmanto šo indeksu, lai novērtētu līdzšinējo politikas pasākumu efektivitāti un pielāgotu tos atbilstoši mainīgajām ekonomiskajām situācijām. Piemēram, ja indekss norāda uz ekonomikas stagnāciju, valdība var ieviest stimulējošus pasākumus, piemēram, samazināt nodokļus vai palielināt publisko izdevumu apjomu, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Otrkārt, EAI kalpo uzņēmumiem kā virziens turpmākajai stratēģiskai plānošanai. Uzņēmumi izmanto šo indeksu, lai novērtētu tirgus noskaņojumu un plānotu savus investīciju projektus, paplašināšanas plānus un citas nozīmīgas biznesa darbības. Treškārt, Ekonomiskās Aktivtātes Indeksa publikācija un analīze ir svarīga informācijas avots plašākai sabiedrībai un medijiem. Tas ļauj sabiedrībai izprast, kā mainās valsts ekonomiskā vide un kā tas var ietekmēt ikviena iedzīvotāja ikdienas dzīvi. Noslēgumā var secināt, ka Ekonomiskās Aktivtātes Indekss ir vērtīgs un plaši pielietojams rādītājs Latvijas makroekonomiskajā analīzē. Tā sastāvelementi sniedz precīzu un detalizētu priekšstatu par ekonomikas dinamikas izmaiņām, palīdzot veikt informētus lēmumus gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem, gan arī plašākai sabiedrībai. Eulerpool, kā profesionāla platforma, piedāvā aktuālos un precīzos ekonomikas datus, kas nodrošina iespēju pilnvērtīgi sekot līdzi ekonomiskās situācijas attīstībai Latvijā.