Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Amerikas Savienotās Valstis Kopējais parāda atlikums
Akciju cena
Pašreizējā Kopējais parāda atlikums vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 17,503 USD Trillion. Kopējais parāda atlikums Amerikas Savienotās Valstis pieauga līdz 17,503 USD Trillion uz 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 17,291 USD Trillion uz 1.09.2023.. No 1.03.2003. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 12,41 USD Trillion. Visa laika augstākais punkts tika sasniegts uz 1.03.2024. ar 17,70 USD Trillion, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.03.2003. ar 7,23 USD Trillion.
Kopējais parāda atlikums ·
Max
Kopējais parāda atlikums | |
---|---|
1.03.2003. | 7,23 USD Trillion |
1.06.2003. | 7,38 USD Trillion |
1.09.2003. | 7,56 USD Trillion |
1.12.2003. | 8,07 USD Trillion |
1.03.2004. | 8,29 USD Trillion |
1.06.2004. | 8,46 USD Trillion |
1.09.2004. | 8,83 USD Trillion |
1.12.2004. | 9,04 USD Trillion |
1.03.2005. | 9,21 USD Trillion |
1.06.2005. | 9,49 USD Trillion |
1.09.2005. | 9,79 USD Trillion |
1.12.2005. | 10,00 USD Trillion |
1.03.2006. | 10,38 USD Trillion |
1.06.2006. | 10,75 USD Trillion |
1.09.2006. | 11,11 USD Trillion |
1.12.2006. | 11,31 USD Trillion |
1.03.2007. | 11,50 USD Trillion |
1.06.2007. | 11,85 USD Trillion |
1.09.2007. | 12,13 USD Trillion |
1.12.2007. | 12,37 USD Trillion |
1.03.2008. | 12,54 USD Trillion |
1.06.2008. | 12,60 USD Trillion |
1.09.2008. | 12,68 USD Trillion |
1.12.2008. | 12,67 USD Trillion |
1.03.2009. | 12,53 USD Trillion |
1.06.2009. | 12,41 USD Trillion |
1.09.2009. | 12,28 USD Trillion |
1.12.2009. | 12,17 USD Trillion |
1.03.2010. | 12,12 USD Trillion |
1.06.2010. | 11,94 USD Trillion |
1.09.2010. | 11,84 USD Trillion |
1.12.2010. | 11,71 USD Trillion |
1.03.2011. | 11,75 USD Trillion |
1.06.2011. | 11,73 USD Trillion |
1.09.2011. | 11,66 USD Trillion |
1.12.2011. | 11,54 USD Trillion |
1.03.2012. | 11,44 USD Trillion |
1.06.2012. | 11,38 USD Trillion |
1.09.2012. | 11,31 USD Trillion |
1.12.2012. | 11,34 USD Trillion |
1.03.2013. | 11,23 USD Trillion |
1.06.2013. | 11,15 USD Trillion |
1.09.2013. | 11,28 USD Trillion |
1.12.2013. | 11,52 USD Trillion |
1.03.2014. | 11,65 USD Trillion |
1.06.2014. | 11,63 USD Trillion |
1.09.2014. | 11,71 USD Trillion |
1.12.2014. | 11,83 USD Trillion |
1.03.2015. | 11,85 USD Trillion |
1.06.2015. | 11,85 USD Trillion |
1.09.2015. | 12,07 USD Trillion |
1.12.2015. | 12,12 USD Trillion |
1.03.2016. | 12,25 USD Trillion |
1.06.2016. | 12,29 USD Trillion |
1.09.2016. | 12,35 USD Trillion |
1.12.2016. | 12,58 USD Trillion |
1.03.2017. | 12,73 USD Trillion |
1.06.2017. | 12,84 USD Trillion |
1.09.2017. | 12,96 USD Trillion |
1.12.2017. | 13,15 USD Trillion |
1.03.2018. | 13,21 USD Trillion |
1.06.2018. | 13,29 USD Trillion |
1.09.2018. | 13,51 USD Trillion |
1.12.2018. | 13,54 USD Trillion |
1.03.2019. | 13,67 USD Trillion |
1.06.2019. | 13,86 USD Trillion |
1.09.2019. | 13,95 USD Trillion |
1.12.2019. | 14,15 USD Trillion |
1.03.2020. | 14,30 USD Trillion |
1.06.2020. | 14,27 USD Trillion |
1.09.2020. | 14,35 USD Trillion |
1.12.2020. | 14,56 USD Trillion |
1.03.2021. | 14,64 USD Trillion |
1.06.2021. | 14,96 USD Trillion |
1.09.2021. | 15,24 USD Trillion |
1.12.2021. | 15,58 USD Trillion |
1.03.2022. | 15,84 USD Trillion |
1.06.2022. | 16,15 USD Trillion |
1.09.2022. | 16,51 USD Trillion |
1.12.2022. | 16,90 USD Trillion |
1.03.2023. | 17,05 USD Trillion |
1.06.2023. | 17,06 USD Trillion |
1.09.2023. | 17,29 USD Trillion |
1.12.2023. | 17,50 USD Trillion |
Kopējais parāda atlikums Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 17,503 USD Trillion |
1.09.2023. | 17,291 USD Trillion |
1.06.2023. | 17,063 USD Trillion |
1.03.2023. | 17,047 USD Trillion |
1.12.2022. | 16,899 USD Trillion |
1.09.2022. | 16,505 USD Trillion |
1.06.2022. | 16,154 USD Trillion |
1.03.2022. | 15,842 USD Trillion |
1.12.2021. | 15,576 USD Trillion |
1.09.2021. | 15,243 USD Trillion |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējais parāda atlikums
Ņujorkas Federālās Rezervju Bankas Mājsaimniecību Parādu un Kredītu Pārskats sniedz unikālus datus un ieskatus par ASV patērētāju kredīta nosacījumiem un aktivitāti. Balstoties uz Ņujorkas Fed patērētāju kredītu paneļa datiem, kas ir nacionāli reprezentatīva izlase, kas iegūta no anonimizētiem Equifax kredītu datiem, pārskats sniedz ceturkšņa momentuzņēmumu par mājsaimniecību aizņemšanās un parādu tendencēm, iekļaujot datus par hipotēkām, studiju kredītiem, kredītkartēm, auto aizdevumiem un maksājumu kavējumiem.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Kopējais parāda atlikums
`Parādu kopsumma` ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kurš spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomikas analīzē, pārvaldībā un prognozēšanā. Šis rādītājs sniedz padziļinātu ieskatu par valsts kopējo finanšu stāvokli un palīdz izprast gan esošo finansiālo situāciju, gan iespējamos nākotnes riskus. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas portāls, piedāvā precīzu un uz datiem balstītu analīzi par šo rādītāju, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un stratēģisko plānošanu. Parādu kopsumma ietver gan valsts iekšējos, gan ārējos parādus. Iekšējie parādi ir tie, kurus valsts ir uzņēmusies pašas valsts teritorijā, savukārt ārējie parādi attiecas uz aizņēmumiem no ārvalstu subjektiem. Šādi parādi var rasties no dažādiem avotiem, piemēram, valsts obligācijām, aizņēmumiem no starptautiskajām finanšu iestādēm, divpusējām un daudzpusējām aizdevuma vienošanām. Lai pilnībā izprastu parādu kopsummas ietekmi uz ekonomiku, ir svarīgi analizēt abu šo grupu dinamiku un proporciju. Vienlaikus parādu kopsummas analīze ietver arī parādu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Parādu un IKP attiecība ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto, lai izvērtētu valsts parādsaistību ilgtspējību. Augsts parādu un IKP attiecības līmenis var liecināt par palielinātu finansiālo risku, jo valstij var rasties grūtības apkalpot savus parādus, īpaši ekonomiskās lejupslīdes periodos. Savukārt zema šī rādītāja vērtība norāda uz relatīvi veselīgu ekonomikas stāvokli un norāda, ka valsts ir mazāk atkarīga no ārējiem finanšu avotiem. Svarīgs aspekts ir arī parāda struktūra. Tas ietver aizņēmumu termiņus un procentu likmes, kā arī to, vai parādam ir noteikti fiksēti vai mainīgi procenti. Parāda struktūras analīze palīdz noteikt, cik elastīga vai riskiem pakļauta ir valsts finansiālā politika. Piemēram, liela īstermiņa aizņēmumu daļa var radīt riskus, ja finanšu tirgos notiek svārstības un procentu likmes pēkšņi pieaug. No otras puses, ilgtermiņa aizņēmumi nodrošina lielāku finansiālo stabilitāti, ļaujot valstij pārliecināties par noteiktām finansiālajām saistībām nākotnē. Latvijas kontekstā parāda jautājums ir īpaši aktuāls, jo tā kā maza un atvērta ekonomika, valsts ir pakļauta ārējiem riskiem un starptautiskajai tirgus konjunktūrai. Pēc globālās finanšu krīzes un tās sekojošās ekonomiskās lejupslīdes Latvija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai stabilizētu savu parādu situāciju un novērstu pārāk lielu aizņemtsību. Tomēr, lai nezaudētu konkurētspēju un turpinātu attīstību, ir nepieciešamas investīcijas, kas var atkal palielināt parādsaistības. Eulerpool sniegtie makroekonomiskie dati un analīzes, tostarp par "parādu kopsummu," ir nozīmīgs resurss gan politikas veidotājiem, gan ekonomikas pētniekiem un finanšu analītiķiem. Izmantojot mūsu platformas datus, lietotāji var sekot līdzi parāda attīstībai laikposmos, salīdzināt to ar citām valstīm un noteikt potenciālos makroekonomiskos riskus. Mūsu mērķis ir piedāvāt caurspīdīgu, detalizētu un viegli pieejamu informāciju, kas atbalsta informētu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Parādu kopsummas dinamika var būt atšķirīga dažādās ekonomiskās fāzēs. Ekonomiskās izaugsmes laikā valstij var būt iespējas samazināt parādsaistības, pateicoties pieaugošiem budžeta ieņēmumiem. Savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā, lai mazinātu negatīvās sekas, valstīm var būt nepieciešams palielināt aizņēmumus, lai finansētu stimulējošus pasākumus. Šādi cikliski parādu apgrozījumi ir normāla ekonomikas pārvaldības sastāvdaļa, taču tiem jābūt pārdomātiem un labi plānotiem, lai izvairītos no ilgtermiņa finanšu problēmām. Vērtējot parāda tvērumu globālā kontekstā, svarīgi ir apskatīt arī starptautiskos standartus un salīdzinošo analīzi. Starptautiskie novērtējumi, tādi kā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas analīzes, piedāvā plašu skatījumu uz valstu parādu situāciju un to ietekmi uz globālo ekonomiku. Šie vērtējumi palīdz Latvijai orientēties starptautiskajā finanšu vidē un nodrošina iespējas labāk pielāgoties globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Nobeigumā, "Parādu kopsumma" ir kritiski svarīgs makroekonomiskais rādītājs, bez kura nav iespējams pilnībā izprast valsts ekonomikas stāvokli un perspektīvas. Eulerpool nodrošina visaptverošu un precīzu informāciju par šo rādītāju, kas ļauj lietotājiem veikt dziļās analīzes un pieņemt stratēģiskus lēmumus. Tā kā mēs turpinām attīstīt mūsu sniegto datu infrastruktūru, mēs ceram, ka mūsu pakalpojumi turpinās kalpot kā būtisks resurs uz ilgtspējīgas un dinamiski augošas ekonomikās nodrošināšanai.